pirmdiena, 2015. gada 11. maijs

Spinae company, sociālais darbs - mūzikls "Annie"


Katru gadu Stord pilsētā tiek veidots liels muzikāls uzvedums, ko organizē un veido vietējās kultūras iestādes. Pagājušo gadu tā bija vidusskolas mūzikas novirzienu klase, šogad Spinae company
Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu, bet katrā no šiem uzvedumiem ir milzīgs brīvprātīgo darbs, ko veic vecāki. 

Stāsts par to, kā mēs piedalījāmies mūziklā ''Annie''

Jau kā gadu Alberts un Gustavs dejo breakdance Spinae company deju skolā, kuru vada divi ļoti talantīgi zviedru dejotāji ar pamatīgu dejošanas stāžu.  Tāpēc mana izvēle bija tieši šī iestāde. Un lieki piebilst, ka muzikālā vadītāja ir no Krievijas, kas piermīlīgiem norvēģu dejotājiem ir kā pipariņš uz pliekaniem tomātiem:) 
Treniņi, dejas, vingrinājumi, galvā skan mūzika un ritms. 
Janvāra sākumā tiek sasaukta lielā vecāku sapulce, jo pašvaldība ir gatava atbalstīt Spinae copmany muzikālo uzvedumu "Annie". 

Mums kā vecākiem šajā projektā būs liela dalība.
Sākot ar tērpu šūšanu, grimmēšanu, sociālo grupas vadīšanu (kurā ietilps -  ēdienu gatavošana, dežūras uzveduma laikā, bērnu pieskatīšana un rūpes par viņiem, kostīmu uzvilkšana, novilkšana utt.), dekoru izgatavošana. 

Tiek izdalīts saraks, kurā katrs vecāks var ierakstīties pēc savām interesēm un iepējām. 
Brīvprātīgais darbs, kā šeit to dēvē, ir ierasta lieta, jo mēs jau to darām priekš saviem bērniem.  Un viņiem tas ir ļoti svarīgi, ka vecāki piedalās, izrāda interesi un atbalsta. 
Varbūt kādam rodas jautājums, kur paliek līdzfinansējums, jo kostīmu mākslinieki atkrīt, skatuves dekorātori, grimmētāji arī nevajag. Dežuranti tie paši vecāki. 
Finansējumu iegulda labā orķestrī, skaņotāja un gaismotāja līdzdalībā, audumu un dekoru iegādē, kā arī reklāmas izveidošanā. Ak, jā par kultūrsnama izmantošanu arī jamaksā īre. 
Bez šiem līdzekļiem deju skola piesaistīja dažādas pilsētas iestādes un uzņēmumus, kas atbalstīja mūziklu, jo uzvedums bija liels ar lielām ambīcījām. 


Piedalījās 87 bērni un tikpat daudz vecāki. 
Es pierakstījos uz kostīmu šūšanu. Mans uzdevums bija sašūt 14 suņu kostīmus breakdance zēniem. 
Tā bija šūšana vairāku nedēlu garumā! 




Mammas un tēti gatavi nedēļas garam darbam, lai viss izdotos kā iecerēts. Mēģinājumi katru dienu, lai pirmizrādē viss būtu kā plānots. Ceturdiena lielā diena. Vairākas stundas pirms pirmizrādes mammas un tēti aktīvi darbojas savos posteņos. Kādi grimmē, sarkanos krekliņos ir vecāki, kas atbild par ēdienu un labsajūtu bērniem. 
Lai īsinātu laiku starp iznācieniem, tiek rādīti triki un vadītas spēles.  Izrāde ir divos cēlienos un dažiem dejotājiem  iznāciens ir pašā sākumā un pašās beigās. Tāpēc sanak ilgi gaidit. Bet ja tuvumā ir aktīvie vecāki, laiks paskrien nemanot! 

  Alberta  loma - suns un FBI aģents
Gustavs - blēņdaris ar sarkano cepuri












 Gari mēģinājumi, pielaikošanas,  nogurums, ģenerālmēģinājumi un pirmizrāde. Satraukums par pirmo iznācienu, enerģija un gandarījums redzot tik daudz cilvēkus zālē. 
Paredzēti 5 uzvedumi, uz kuriem visas bilētes izpirktas. Dejo pašu bērni, kurus apskatīt grib gan mammas un tēti gan vecvecāki un draugi. 
Biļetes jāpēr visiem un tās maksā tikpat dārgi, kā dodoties uz profesionālu izrādi. 
Vēl pēdējie uzmundrinājuma vārdi no skolotājiem un vecākiem, iesildīšanās citiem mēģināju telpās maziem zēniem skatītāju gaitenī.  Kas izraisīja īstu sajūsmu un ovācijas! 


Laiks izrādei! 




























Kā īstiem māksliniekiem, pēc pirmizrādes bija  ballīte, kuru uzsauca vecāku komitejas,  ar picām, mammu ceptās kūkas un , protams, dejām!



 Dienas skrēja nemanot, jo gatavošanās un iznācieni bija viens pēc otra. Šī nedēļa kā bērniem tā vecākiem bija īsts notikums. Mēs piedzīvojām tik daudz jauna un interesanta, iepazināmies teju ar visiem vecākiem un bērniem bija iespēja iepazīt gan lielos gan mazos dejotājus.
Tā sajūta, ka mēs strādājam kopā un priekš mūsu bērniem bija katram no vecākiem. Pirms pēdējās izrādes tapa vecāku zvaigžņu iznāciens. Bērni bija stāvā sajūsmā redzot kā mammas tā tēti ieģērbušies balerīnu svārciņos dejo "Zvaigžu deju". Cits pat spiedza zalē, aiz prieka. Un tā jau ir tā labā, fantastiskā sajūta, ka tu kā vecāks liec savam bērnam smieties!






 Mūzikls aizvadīts un kostīmi nolikti glabātuvē. Ir jāgatavojās nākamam uznācienam ar pilnīgi citiem tērpiem un citu deju -  
o, jā Vikinigi! 

2 komentāri:

ligasaule teica...

Izskatās ļoooti vērienīgi. Labs Tavs teiciens par krievu skolotāju..... Vecāku un bērnu tusiņš ir tas, kas kam kopš "Asniņa" laikiem pietrūkst. Nezinu neko par sava vecākā dēla klasi, par Haralda biedriem, vecākus nepazīstu, uz skolas pasākumiem neeju, jo viss svešs...

Lone teica...

Vareni!
Lielisks pasākums un lielisks apraksts!