otrdiena, 2015. gada 21. aprīlis

V.S.O.P. meiteņu brauciens

Nedēļas nogale, kura tiek gaidīta ar lielu prieku un satraukumu. Jo mājas darbi, ikdiena, bērni, vīri tiek atstāti mājās un mēs, meitenes dodamies kalnos. Lai kopā slēpotu, runātu, smietos un izklaidētos. Nav vajadzīgi lielveikali, skaļi klubi un lielpilsēta, kalnos ir spēks. 
Augstums, vējš, ātrums, sniegs un mēs. 3 stundu brauciens līdz kalniem, garneles un vīns vakariņās, plāni nākamai dienai. Smiekli par mūsu ikdienu un notikumiem. Izgudrojumi un lietas, ko saprot tikai sievietes. Vēl tik pāris stundas, kad slēpes tiks smērētas, somās likti termosi, maizītes un v.s.o.p.. Vēl tik dažas stundas, kad pacēlājs mūs uzvedīs 1200m augstumā, kur sniegs vēl vasaras vidū nenokūst, kur dažviet redzami sniega lavīnu nogruvumi, augstiena, kuru pazīst Norvēģijas labākie slēpotāji un arī mēs:). 





 Tie nav joki, jo pie somas tiek piestiprināts braucēja kārtas nr., kā katru gadu pazīšanās cepurīte un starta drinks. Jo ir vajadzīgs papildus spēks, siltums un drosme.









Ar ovāciju saucieniem tiek pavadīti spēcīgākie un ātrākie braucēji. Mēs veicam savu rituālu katrā kalna galā,jo kā nekā mēs esam V.S.O.P. meitenes. Mūsu mērķis ir 22km. Kāds būs rezultāts, redzēsim brauciena beigās. Ar dažiem neveiksmīgiem kritieniem, krūmu meklēšanu kalnos (jo par WC te neviens izņemot mūs nejautā!:)), apstašanos katrā kalna galiņā, Sarkanā krusta sniega moču sagaidīšanu, smiekliem, atmiņām un jauniem rituāliem, mēs tieši pēc 6 stundām startējām finišu. Sajūta fantastiska! Nu tik Afterskiing. Kurā jāierodās pilnā ekipējumā, jo tādas ir tradīcijas. Dejot svingu slēpju zābakos un sniega biksēs, slapjā cepurē un slapjām mugurām nepiedzīvosi katru dienu. Bet tradīcijas mainīt nedrīkst un arī nevajag. Jo mums galvenais kopā pavadītais laiks, kopā izrunātās stundas un noslēpotie km.

Atbraucot mājās bija tik labi atkal redzēt savu vīru un bērnus. Jo šī brauciena galvenā doma ir satikties.  Satikties ar foršām draudzenēm un gūt spēku vienam no otras.


Par mums, par sievietēm visā pasaulē! 

(cik varonīgi tas skan! Un protams par mūsu vīriem, kas ir paši svarīgākie!)

1 komentārs:

Vi teica...

Aizraujošs stāsts par kopā būšanu!
Sagribējās uzkāpt uz slēpēm, beidzamo reizi laikam kas tāds bija pirms 20 gadiem.:)