ceturtdiena, 2015. gada 9. aprīlis

Lieldienas

   Laiks, kad tuvojas Lieldienas ir īpašs. Ir tāda sajūta, ka zeme ievelk elpu, gaisā dzirdamas skaņas, kuras ziemas aukstums bija aizbaidījis, mēs novelkam savus biezos mēteļus.
 Pēc šiem svētkiem, saule ar katru dienu spīdēs spožāk un sildīs siltāk. 
Šogad pirms svētkiem manas domas un darbi saistījās ar tīrīšanu. Tā vairāk atgādināja terapiju, kuras rezultātā bija sakārtoti visi stūri un domas. Visa liekā atmešanu un svarīgā salikšanu savās vietās. Ļoti praktiska un iedarbīga terapija. 


Dzīvojot Norvēģijā, latviskās tradīcijas mijās  ar norvēģiskām. 
Kā, piemēram, Lieldienu rītā pirms saullēkta kāpt kalnā un skatīties kā saulīte danco. Šo ieražu pastāsītja mana draudzene. Ņēmuši līdzi brokastis un kāpuši kalnā rīta agrumā. 
Mēs saullēktu nogulējām, bet kalnā gan uzkāpām. 
Uzkāpjot kalna galā, viss liekas tik mazs un niecīgs. Bet daba tik varena un plaša. Kur skaties, redzi kalnus, jūru, sniegu un pilsētas.
Kalnam ir liela nozīme gan latviešu tradīcijās gan Bībelē. 
Tāpēc, lai attīrītos, rastu sevī spēku un mieru, uz kalna galu devāmies caur mežu takām, lielceļu malām, akmeņainiem ceļiem un purvainām taciņām. Lai arī bija sajūta, nu gan jāgriežas atpakaļ, vēlme doties uz priekšu, lika mums kāpt pāri dabas noliktiem šķēršļiem un sasniegt augstieni. 











Lieldienas 
Saule ir ietinusies lieltus mētelī un ārā smidzina lietus. Kaut kur ieblējas aitas. Skatoties pa logu, dažviet ir redzamas mazas sūnu ligzdiņas, kurās guļ oliņas. Vai tās maza putnu oliņas vai vistu, jāiet skatīties! Krāsainas un raibas, dažas koši brūnas, citas zilganīgas. 
Bērniem ilgāk gulēt nav ļauts, lai visu vasaru nenoguļ! Ar labiem vēlējumiem un pūpolu pērieniem, mazie raujas ārā no gultiņām, meklē savus groziņu un ir gatavi olu meklēšanai. Arī brokastu ciemiņi ir klāt un svētku prieks var sākties. 
Olu meklēšana, kaujas un brokastis. Lieldienu karte, ar apslēptiem dārgumiem, šūpošanās, rotaļas un svētku kūka. Kūku veidoja mūsu draugu dēls, kas mācās par pavāru. Viņš zināja, ka kūkai jābūt apaļai un dzeltenai. Šis vienacis uzjautrināja visus gan lielus gan mazus un piedevām bija neticami garda.















 Kā katru gadu arī šogad mēs devāmies Lieldienu pārgājienā. Brandasund apkārtni ir iepazinuši visi, kas pie mums ir bijuši ciemos. Latviešu draugiem Latvijā sveiciens no Brandasund! Laine, Liene, Aiga, brāli, vai atpazīstat?
Arī šeit viesuļvētra bija savu roku pielikusi. Bīdot un plēšot akmeņu lauskas, rādot savu varenību un pārdabiskumu.












Dzīvība te mirst un top jauna, mēs esam daļiņa no visa varenā dzīvības cikla.  

Ar jauniem spēkiem, bijību pret dabu, pilnu galvu ziemeļa vēja, prieku par pavadītiem svētkiem un apņemšanos ēst pumpurus, lociņus un ikrītu vingrot, lai skatoties sev apkārt varētu redzēt to labo. Jo sliktais jau vienmēr vilksies pakaļ, kā tāda veca tupele;)


Lai jauka, piepildīta nedēļas nogale! 
  Es ar meitenēm došos ikkadējā "pieaugušo" meiteņu braucienā uz kalniem. Mūsu komanda  V.S.O.P. jau 4. gadu piedalās kalna slēpošanas sacensībās.   
Gatim paliek mājsaimniecība un bērni, kamēr mamma pievēršas sportam. 

5 komentāri:

ligasaule teica...

Kas ir tas zaļais veidojums uz kociņa, kuru kāds tur rokās?

Liene teica...

Priecīgas Lieldienas! Tik skaistas bildes - inspirācija arī mums izbraukt no pilsētas uz kādu sirojumu (drīzāk nekā vēlāk!). Mums te dienvidos gan ir daudz siltāks, un tā puķītes jau zied un metos dārza darbiņos... Ka tik par āru, svaigā pavasara gaisā.

dabasmamma teica...

Līga, tas ir atrasts ūdeles skelets. Bet tie lielie guļošie kauli ir aitai. Brauc skatīties,Līga, klintīs tā ir ikdiena!
Liene, Paldies! Puķes šeit gan tā pamazāk. Bet tuvojoties maija beigām kalni sāk ziedēt zaļiem,violetiem un dzelteniem ziediem!

Alise teica...

Priecīgas Lieldienas!
Kristus ir augšāmcēlies. Mums, kristiešiem ir ko slavēt!

Madara teica...

Skaistas Lieldienas. Man patīk tie meži.
Pagājušo pavasari mēs uz savas zemītes arī atradām skeleta galvas kausu. Cik nopratām, varēja piederēt kazai. Kur tāda tur bija gadījusies, nezinām. :)