ceturtdiena, 2015. gada 30. aprīlis

Pavasara sniegs

Dzīvojot Norvēģijā ir viena liela priekšrocība   - kalni.  Tuvākie ir tik pārsimts metru augsti, bet Norvēģijas vidienē tie savu varenumu sasniedz vairāk kā tūkstot metru augstumā.
 Lai arī ārā ir jūtams pavasaris, sniegs uz kalniem stāv kā stāvējis. Tas nozīmē ik vienu, laiks braukt slēpot un sauļoties:) 
Pirmo reizi devos braucienā viena ar bērniem. Slēpes un dēļi, ziemas drēbes, zābaki, pusdienu kastītes un dzērienu pudeles. Kad lieltas saliktas, bērni laimīgi sasēduši savās vietās, atliek tik navigācijā ierakstīt slēpošabas cetru Sauda, lai ceļojums varētu sākties. 
Mazliet vairāk kā divu stundu brauciens par līkumotiem ceļiem, gar ūdenskritumiem, klinšu nogāzēm un cauri maziem ciematiņiem, kad jau ceļa malās redzams pirmais sniegs! 

Hermīnei šī bija liela diena, jo pirmo reizi tika "uzlikta" uz slalomslēpēm. Lai arī braukšana ar tam bija vien pārdesmit minūtes,  piedzīvojums milzīgs. 
Braucot vienai neienāca prātā, kā tas praksē varētu izskatīties. Slēpes, trīs bērni, kādam vel dēlis pie sāniem, milzīga mugursoma un pacēlājs:) 
Kaut arī tas bērniem paredzēts, pirmā doma ieraugot bija, kaut tik viņi neiebrauktu kādā aizā! Jo zēniem bija jābrauc augšā vieniem. Bet manas bažas izrādījās liekas, zēni paši varonīgi devās kalnā augšā un aizas vietā izvēlejās trases ceļu. 

Nobrauciens pēc nobrauciena, sildīšanās siltā saulītē un patīkams nogurums. Diena, kuras dēļ ir vērts pavadīt mašīnā piecas stundas.













Ar sniegu pavasarī! 

pirmdiena, 2015. gada 27. aprīlis

Mama Africa giveaway


Paldies visām, kas komentēja rakstu Dabas mammā Mama Africa!

Mama Africa maciņš un iespēja iepirkties e-bodīte ar 20 % atlaidi  tiek Aijai!

Apsveicu!

1. Sigita
2. Aija
3. Alise
4. Līga





Lai saulains un silts pavasaris!

http://elinatzn.wix.com/mamaafricatzn

piektdiena, 2015. gada 24. aprīlis

draudzība ar Mama Africa



Šoreiz raksts par Āfriku un latviešu meiteni, kas ar savu dzīvesprieku, entuziasmu un vēlmi palīdzēt vietējām sievietēm, ir izveidojusi veikaliņu ar sirdsiltām lietām.

Elīna ir mana draudzene, kas jau septīto gadu kopā ar savu ģimeni dzīvo Āfrikā.

Bet par visu, lai stāsta Elīna pati!




Jambo jeb sveiki no mūžīgās vasaras zemes Tanzānijas!

Esam latviešu ģimene, kas 7 gadus dzīvo Āfrikā. Pēdējos trīs no tiem Tanzānijā, pilsētā Kigoma, pie Tanganjikas ezera.

Kigoma ir plašāk atpazīstama ar Gombe Stream Nacionālo parku, ko savulaik izveidoja pasaulsslavenā šimpanzu pētniece Džeina Gudola (Jane Goodall). Tieši Gombe parks ir viena no vēl nedaudzajām vietā pasaulē, kur var aplūkot šimpanzes brīvā dabā.

Kigomas pilsētā darbojas mazs suvenīru veikaliņš. Tam preces gatavo vientuļās mātes un mammas no ļoti nabadzīgām ģimenēm. Sievietes nestrādā nekur citur, jo nevar atrast darbu, un cenšas pārtikt no ietirgotā. Tā kā Kigomā tūristu plūsma ir neliela, arī ieņēmumi ir trūcīgi. Reizēm mammas nopelna 20 eiro dienā, ja kāds tūristus pieved tieši klāt, bet reizēm tikai 5 eiro mēnesī.

Nabadzīgās sievietes savā paspārnē ir ņēmusi organizācija „Hope for the Nations”. Tā apmāca mammām pašas elementārākās higiēnas lietas priekš sevis un bērniem, kā arī vienkāršus arodus, ar ko papildnāt ģimeņu ienākumus. Rotu gatavošana, šūšana, ziepju vārīšana, maizes cepšana un vistu audzēšana – jebko, kas ir noderīgs un ienākumus nesošs.

Tiku iepazīstināta ar mammām, kas gatavo rokdarbus.  Arī ikdienā redzu gan viņas, gan daudzos mammu bērnus, kas turpat uz ielas spēlējas, kamēr sievietes strādā. Lai arī Āfrika uztrennē morālo rūdījumu pret nabadzību, brīžiem sažņaudzas sirds, redzot apstākļus, kādos cilvēki dzīvo un mēģina iztikt. Tāpēc radās patiesa vēlme mammām palīdzēt, cenšoties pārdot kaut nelielu daļu no skaistajām lietām.

Ir radīta e-bodīte, kur Āfrikas mammu darinājumus var aplūkot un iegādāties. Pītas pludmales somas vasaras svelmei un auduma somas pastaigām. Dekoratīvi groziņi pirmajām zemenēm vai rotas no dabīgiem materiāliem „zaļai dzīvei”. Burvīgi karstumizturīgi paliktņi virtuves saimniecēm un koši maciņi bērniem. Lietas ar savu stāstu. Radītas lielā sirsnībā, ar lūgšanām un cerībām, ka būs kādam vajadzīgas un derīgas.

E-bodītes adrese ir:

Pat ja neviena no lietām Jūs neuzrunā, aplūkojiet bilžu galeriju! Tā dos nelielu ieskatu Āfrikas ikdienā un cilvēku dzīvēs otrpus zemeslodei.

P.S. Jūnija vidū lidošu uz mājām, un tad suvenīri tiks aizvesti uz Latviju. Par samaksu un piegādi vienosimies.












Ar smaidu un sauli sirdī,

Elīna


Lai vasara sākas ar Āfrikas sauli un košām krāsam!


Atstāj komentāru Dabas mammā līdz 26. aprīlim un saņem dāvanā maciņu un iespēju iepirkties Mama Africa veikaliņā ar 20% atlaidi. 


ceturtdiena, 2015. gada 23. aprīlis

Viva Basket 2

    Viva Basket turpinājums ,tā varētu saukt šo atkal tikšanos un workshopu. Par Viva  Basket būsiet dzirdējuši kādā no iepriekšējiem rakstiem. Šoreiz tikšanās ar Paulinu Adamsku un citām meitenēm no Polijas. Nakšņošana mūsu mazajā mājiņā, sarunas par groziem,ģimenēm, dzīvi Norvēģijā un Polijā, par Latvijas plāniem (jo mūsu Latvijas laukos ir iedēstītas pirmās dāņu grozu meistara klūgas). Sarunas par laiku Dānijā (kur es iepazinos ar Paulinu), brūnais norvēģu siers, vīns...un prieks, par gaidāmo grozu pīšanu. 

Vēl tik meitenīga rītu pastaiga līdz mūsmājas jūrai. Laiks šeit pavasaru smaržām piepildīts un gaisā jūtams siltums. Gribas visu lieko pie malas mest un līdz ceļiem iebrizt jūrā!



Tā kā Viva Basket projets ir starpvalstisks, tad to popularizēšanai tika veidota ainavu skulptūrām pilsētas centrā, kas vēlāk tika pārvietota uz muzeju teritorijām. Publiski workshopi ar skolēnu radošām darbnīcām bija šī projeta viens no galvenajiem mērķiem. Mūsu izvēlētā diena bija sestdiena, kad notika grozu pīsanas seminārs un nodarbība. Pinām ar mizotām klūgām, kas ir ļoti grūti. Jo  to žūšanas ātrums ir minūtēs mērams. Saulē sēdēt un pīt ir neiespējami, labāk pie ūdens trauka un ar lielu koncentrēšanos. Jo grozam atvēlētas tikai 6 stundas, kas ir ļoti mazs, bet ne neiespējami. 




 Viss sākas ar mērcētām klūgām ,saulītes pinumu. Vēl atceroties Dānijā piedzīvoto top Katalānas maizes trauks. Kas ir pamats klasiskajam Katalānas grozam. (Dānijā iepazināmies ar ļoti talantīgu Katalānas pinēju Monicu). Klūga pie klūgas, pīšana un ritms. Miers un sajūtas, lai beigās rokās sajustu groza formu.







 Pinot domas raisās un krāsas rāda savu. Šis grozs ir Latvija. Tas pinas un vijas kā raksts, kurš vienozīmīgi liek atcerēties par mājām. Māra ir grozam vārds, tas manai mammai pīts.


 Ar pavasari, ar grozu kalniem ,ar spēku, ko tie spēj nest un turēt. Ar domām par tik senu rokdarbu un tik vērtīgu lietu. Kā to mūsu bērni lai atceras? Kā lai es to viņiem nodotu? Vai pietiek tikai ar līdzās būšanu un skatīšanos. Laikam jau jā, jo manu darbošanos, lēnām pārņema bērni. Nemanot kādam rokās bija klūgas, kādam grozs kļuva par aizsargķiveri, kādam tas kroņa vietā! Un ja no tā var uzpīt sunīti un bumbu, tad bērna acīs iemirdzējās pavisam cita dzirksts, ideja, ko paši varam pagatavot!!!












Ar silti pītiem groziem, bumbām, Spānijas maizes traukiem no Viva Basket  darbnīcas. Ar apbrīnu par jauniem, radošiem cilvēkiem, kas paši savas intereses un entuziasma vadīti spēj tik lielā valstī kā Polija vākt un popularizēt grozu pīšanas kultūru. Meklēt iespējas sadarboties ar citām valstīm, lai šis rokdarbs nepazustu, bet gan kļūtu populārs un stilīgs arī jauniešu vidū. 
Paldies Paulīnai, Viva Basket un Stord muzejam par iespēju un tik patīkamu atkal redzēšanos!! 



P.S. Pēc iepriekšējā workshopa tapa šis dārza grozs Anna, manai norvēģu draudzenei. Iedvesma un prieks, ikreiz satiekoties ar viņu! 





otrdiena, 2015. gada 21. aprīlis

V.S.O.P. meiteņu brauciens

Nedēļas nogale, kura tiek gaidīta ar lielu prieku un satraukumu. Jo mājas darbi, ikdiena, bērni, vīri tiek atstāti mājās un mēs, meitenes dodamies kalnos. Lai kopā slēpotu, runātu, smietos un izklaidētos. Nav vajadzīgi lielveikali, skaļi klubi un lielpilsēta, kalnos ir spēks. 
Augstums, vējš, ātrums, sniegs un mēs. 3 stundu brauciens līdz kalniem, garneles un vīns vakariņās, plāni nākamai dienai. Smiekli par mūsu ikdienu un notikumiem. Izgudrojumi un lietas, ko saprot tikai sievietes. Vēl tik pāris stundas, kad slēpes tiks smērētas, somās likti termosi, maizītes un v.s.o.p.. Vēl tik dažas stundas, kad pacēlājs mūs uzvedīs 1200m augstumā, kur sniegs vēl vasaras vidū nenokūst, kur dažviet redzami sniega lavīnu nogruvumi, augstiena, kuru pazīst Norvēģijas labākie slēpotāji un arī mēs:). 





 Tie nav joki, jo pie somas tiek piestiprināts braucēja kārtas nr., kā katru gadu pazīšanās cepurīte un starta drinks. Jo ir vajadzīgs papildus spēks, siltums un drosme.









Ar ovāciju saucieniem tiek pavadīti spēcīgākie un ātrākie braucēji. Mēs veicam savu rituālu katrā kalna galā,jo kā nekā mēs esam V.S.O.P. meitenes. Mūsu mērķis ir 22km. Kāds būs rezultāts, redzēsim brauciena beigās. Ar dažiem neveiksmīgiem kritieniem, krūmu meklēšanu kalnos (jo par WC te neviens izņemot mūs nejautā!:)), apstašanos katrā kalna galiņā, Sarkanā krusta sniega moču sagaidīšanu, smiekliem, atmiņām un jauniem rituāliem, mēs tieši pēc 6 stundām startējām finišu. Sajūta fantastiska! Nu tik Afterskiing. Kurā jāierodās pilnā ekipējumā, jo tādas ir tradīcijas. Dejot svingu slēpju zābakos un sniega biksēs, slapjā cepurē un slapjām mugurām nepiedzīvosi katru dienu. Bet tradīcijas mainīt nedrīkst un arī nevajag. Jo mums galvenais kopā pavadītais laiks, kopā izrunātās stundas un noslēpotie km.

Atbraucot mājās bija tik labi atkal redzēt savu vīru un bērnus. Jo šī brauciena galvenā doma ir satikties.  Satikties ar foršām draudzenēm un gūt spēku vienam no otras.


Par mums, par sievietēm visā pasaulē! 

(cik varonīgi tas skan! Un protams par mūsu vīriem, kas ir paši svarīgākie!)