trešdiena, 2015. gada 25. marts

Viva Basket

 Viva Basket  ir projekts, kas sadarbībā ar Poliju un Norvēģiju, ļauj pinējiem iepazīt citu kultūras (šajā gadījumā norvēģiem Polijas un otrādi) grozu pīšanas tradīcijas. 
Piedalīšanās šajā projektā nebūt nav nejauša. Pirms vairāk kā četriem gadiem es devos uz Odensu Dānijā, lai apgūtu pirmās iemaņas  grozu pīšanā. 
Šajā darbnīcā piedalījās dažādu valstu pārstāvji, kas ir saistīti ar grozu pīšanu. Tajā skaitā Paulina Adamska no Polijas, kura ir Serfanta organizācijas koordinātore. Viņas vadītais  projets Viva Basket ir veidots, lai popularizētu grozu pīšanas tradīcijas un lai ar laiku šis amats tiktu iekļauts Unesco programmā, kā unikāls rokdarbs gadrīz visos kontinentos.  
Paulinas ziņa Facebookā, ka Norvēģijā tiek rīkota grozu pīšānas darbnīca un  manā rajonā! Tas bija jāizmanto! 

Devos ar vietējo prāmīti uz Halsnoy Kloster , kur tika rīkota darbnīca un iespēja apskatīt Viva Basket izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Polijas un Norvēģijas pinējiem. 



Par  Halsnoy kloster. Tas ir celts ap 1100. gadu. 
Nostāsti vēsta, ka  Erlink Skakke, vēlējās kronēt savu dēlu Magnusu par nākamo Norvēģijas karali. Viņš pavēlēja arhibīskapam  Øysteinam uzcelt klosteri, kur viņa dēlam nodoties lūgšanām. Tas bija laiks, kad Norvēģijā kristīgā ticība ieviesa lielas pārmaiņas. 

Klosteris tika uzcelts. liela mūra ēka ar papildēkām, kuras tika izmantotas dažādiem saimnieciskiem un reliģiskiem nolūkiem. Klosterī sākotnēji dzīvoja mūki no Ziemeļanglijas.  Viņu aktivitātes un
ticība deva vietējiem cilvekiem daudz pārmaiņas. Tās bija gan pozitīvas gan nepierastas, jo cilvēki un tai skaitā jaunieši vēlējās veltīt savu dzīvi Dievam - iet klosterī. 
Par klostera vēsturi un notikumiem ,variet lasīt šeit. (Neatradu anglisko versiju, bet var pamēģināt ar Google translate!)

Par klostera vecumu un notikumiem, liecina kāds vējā nogāsts koks, sena vafeļu panna, kas darbojās tikai ar roku veiklumu un siltu plīti. 




Pats galvenais grozi! 

Cik interesanti projekta veidotāji parādīja procesu un gatavo produktu, ar lielformāta bildēm! Ļoti patika!
Bildes tik daudz rāda un stāsta. Redzot kā jaunieši, blakus esot, vēro meistara darbu. Īsta skola  - tā dzīves skola. 








Mūsu workshop meistars bija Grzegorz Gordat. 30 gadus jauns meistaras, kurš grozus pin jau 17 gadus.  Viņa pirmās iemaņas un interese radās vērojot un mācoties, kā grozus pina onkulis. Tagad Grzegorz ir viens no Viva Basket projekta meistariem. 

Viss sākas ar svaigi mērcētām klūgam, kas tūlīt, tulīt raisīsies un tiks sapītas Polijas sievu tirgus grozos. Tā kā mūsu laiks bija ierobežots un īsto grozu izmēru nevarējā paspēt sapīt, pinām mazāka izmēra. 
Grozs ir nopīts līdz ar rokturi, tā ka viena daļa paliek vaļā. Tad piepin klāt vāciņu. Grozā lika gan vistiņas, ko uz tirgu nest gan salikt ābolus un kliņģerus, mājās nākot. 
Es pinu mazu Lieldienu groziņu, izmantojot  ovālo pīšanas tehniku (Polijas grozu tehniku).





Pēc pāris stundu darba, mums tika pasniegtas pusdienas aiz šīm durvīm. Saproti kā gribi, bet zīmējumi skaidri redzams - dari ko gribi, vienmēr būs divas izvēles! 

 Un kā jau angļu mūku klosterī, ļoti angliski pasniegta maltīte. Garša no šiem traukiem bija īpaši laba!



 Lai arī mani bildēs redzēt nevariet, uz zaļā spilventiņa sēdēju es:)
Dienas beigās arī groziņš bija gatavs!






Grozu pīšana ir īpaša. Es sāku pīt neapzināti, tad tagad tā ir apzināta izvēle. Un es ļoti ceru, ka kļūs par manu dzīves darbu. Tagad es pinos ar un ap saviem bērniem un ģimeni:)

Gatavojamies svētkiem! 

10 comments:

Vi teica...

apbrīnoju... ik palaikam pagrabinu vasarā tapušo grabuli un tā gribās saprast visu to, kā tik līdz kurvim. Tavi stāsti iedvesmo.

dabasmamma teica...

Vasarā būs jāuzpin pirmais grozs!

Laine teica...

O jā! Paldies par rakstu! Man arī, līdzīgi kā Vi ir sajūta, ka šajā upē gribas ienirt! Man vispār pēc 25 gadiem ir atvērušās acis un ir sajūta, ka tik daudz ko foršu neprotu, ko gribētu prast! :D Grozu pīšana viena no tām. Klau- patiesi, Lelde, laikam jāuzbriedina seno amatu meistarklase? Pastalu darināšana un grozu pīšana ir mani vasaras apgūstamie darbi.:)

Alise teica...

Lelde!
Ja taisīsi vasaras tusiņu, tad noteikti provēsim mazu groziņu uzpīt?!?

Laura teica...

Ei! Uz grozu pīšanu vasarā mani arī uzaiciniet! Es ļoti ļoti gribu pamēģināt!
Un piekrītu Lainei par tām pēkšņi atvērtajām acīm pēc 25! Tagad tik daudz ko gribētu iemācīties...

Anonīms teica...

Tieši šāda vafeļpanna stāv man pagrabā, jo nav šobrīd malkas plīts kur izmantot, tik recepte ir latviski uz pannas, un cepot iesmērē tik ar cūkādiņu, bērnībā laukos tās bij mīļākas vafeles, un tika pieprasītas katru reiz, kad tur aizbraucām, protams ne vienmēr mūsu vēlmes piepildījās...Maruta

Anonīms teica...

Mana vecmāmiņa tādu vafeļu pannu sauca par bada pankūku pannu. Cepām pankūkas uz malkas plīts:)

Madara teica...

forša tā pīšana. vasaras grabulis atgādina par vasaru un tusiņu.

Laura teica...

Maģiska noskaņa šim ierakstam! Arī es labprāt iemēģinātu roku!

dabasmamma teica...

Dārgās bloga rakstītājas un lasītājas, es saprotu, ka te tiek plānota vasaras nometne! Es noteikti pievienojos ar groza pīšanas workshopu!
PAstalas arī uztaisīsiem ,galvenais tā īstā āda jāatrod!:)