pirmdiena, 2015. gada 23. marts

mirkļi

 Būt mazu bērnu vecākiem ir liels piedzīvojums. Kas mijas ar izaicinājumu, pieredzi, un sajūtām. Kādi tad mēs esam kā vecāki? Atceros kad Alberts bija mazs, mēģināju darīt visu, ko dzirdēju, redzēju un biju lasījusi. Sākot ar bērna ārsta ieteikumiem, mēdijos dzirdēto un draudzeņu sacīto. Vienā brīdī domaju, kā to vispār uz viena bērna var dabūt gatavu!?
Labi, ka mūsu ģimenē ieradās Gustavs. Viņa piedzimšana bija savā ziņā revolūcija, jo sapratu, ka es esmu mamma un Gatis ir tētis. Vienīgais, kas mūsu bērniem ir vajadzīgs esam mēs.
Šī apziņa neatnāca vienā dienā, bet to skaidri rādīja mūsu bērni, caur saviem ķermeņiem (kas izpaudās ne vairāk ne mazāk ar slimošanu). Pasaule var griezties cik ātri vien spēj un cilvēki var izgudrot visātrākās mašīnas, mums ir šīs mirklis. Šis vienīgais un vissvarīgākais brīdis būt kopā ar bērniem. 

Viņi to ļoti novērtē un vienā jaukā dienā izaicina mūs uz dueli. Mums būšot "jābreiko" (angļ.val. breakdance). Ne jau mājās ģimenes lokā ,bet gan tur, kur publika!  Izvēlēta tika opja dzimšanas diena, jo kā nekā visi radi varēs redzēt Akšņu iznācienu:).
Kas mums cits atlika, mēs darījām to labako! Jau sākumā sapratām, ka vajadzēja samēģināt, jo šitie džeki mūs pārspēja vienā mirklī. 











Runājot par svētkiem, tad skaidrs ir viens. Latviešu svētku cienastu tradīcijas pārspēt nevar neviens! Sākot ar siltiem  kāpstiem ,desiņām ,kotletēm, ribiņām un mērcītēm, beidzot ar 7 veida salātiem, dāzeņu plātēm un augļu garnējumiem. Galds bija nomērīts precīzi, jo pēdējais šķīvis atradās tieši 1 cm no galda malas:).
Tā bija pamatīga izēšanās un svētki līdz vēlai naktij.  Mirklis, kas vēl uz mēles jūtams. 



Atceroties silto vasaru, zāli un ūdeni, liekas ziema to visu ir apsegusi ar savu balto, auksto deķi. Lai daba atpūšas un gaida savu ziedēšanas laiku. 
"Vakres" gaida vasaru, kad Vikingu būdiņā zēni spēlēs karotājus, ugunskurs sildīs slapjās kājas un ūdenī peldēsies ūdrīts. Tas ir viņu dīkis un viņu zivis!
Mēs tik notālēm varēsim redzēt stirnu un zaķu  guļvietas un atstātās pēdas. 
Bet šajā mirklī tās visai tuvu un skaidri var pētīt.  Tādi mazi mirkļi, bet tik svarīgi! 







 Ikdiena ir pilna šo mazo brīžu - neaizmirstamu mirkļu. 
Un tie ir par baltu velti! Ņem cik velies! 


Ar pilnām saujām Latvijas mirkļu - draugu satikšanos, ģimeņu, vecvecāku atkalredzēšanos, Mazliet ziemas un mazliet siltās saules. Visa tā tik daudz un laba.
Kā lai to saliek albūmā, lai šķirstot varam sajust to ciešo apskāvienu, to labo danci kopā ar bērniem, smieklus kopā ar draugiem un silto pēcpusdienu kopā ar mammu. Bildes ar garšu, sajūtām un smaržām.







1 komentārs:

Alise teica...

breikošana ir kolosāla! mums parasti dzied un spēlē visi, izņemot mani :))))