svētdiena, 2015. gada 11. janvāris

īsā ziema


Jaunais gads ir burtiski atpūst pie mums. Kaut arī no sniega vairs nav ne vēsts, tā sajūta ka ir janvāris  - ziemas mēnesis ir. Skatoties bildes un atceroties tās dažas sniegotās dienas. Bērni cēlās ar domām par sniegu un gāja gulēt ar prieku par rītdienu. Viss vienā mirklī bija kļuvis tik gaišs un balts. Ar sniega baltumu tumšie rīti un vakari kļuva mazliet garāki. Un mēs uz kādu brīdi kļuvām par īstiem sniega cilvēkiem. Jo tētis mums uzcēla miiiilzīgu sniega māju!  Gatis to cēla un cēla, kamēr zvēri mežā priecājās un šļūca, un slēpoja.  
Ar stāstiem par sniegu aplipušām vilnas biksēm un pirmiem paštaisītiem sniega dēļiem, bērniem acis iemirdzējās. Tā mēs baudījām ziemu un liekas nekas nav mainījies. Arī mums joprojam patīk šļūk no kalniņa, celt sniega būdas un pikoties. Ak jā, vecās, mīļās vilnas bikses gan vairs neder:) 









 


4 komentāri:

Alise teica...

apbrīnojama tā sniega mājiņa! kur nu vēl sveču gaismā!!! mmmm!...

Sigita Raksta teica...

Tādas mājas reti gadās redzēt:) Jauka un tik romantiski noslēpumaina ar tām gaismām:)

ligastiga teica...

Kad februāri brauc pie mums, lūdzu atved 1 tonnu sniega. Mums arī gribas tādu mājiņu.

Aija Elliņa teica...

Jā, šī rīta klimatiskie apstākļi Rīgā vēlreiz liek ar prieku aplūkot Tavu ierakstu! Gribu sniegu! :)