trešdiena, 2014. gada 24. decembris

Ziemassvētki Norvēģijā

Vēl pēdejie mājas darbi darāmi un baltais galdauts klājams, lai mūsu mājās ienāktu tik ļoti gaidītie svētki.
Kā tos svinēt? Kādus rituālus veikt?
Dzīvojot šeit, mūsu ģimenē ir ienākusi daļiņas Norvēģijas svētki.
Tāpēc pēdējais ieraksts pirms siltie pīrāgi tiek tiesāti un dāvanas atvērtas, kā Ziemas Saulgriežus jeb Ziemassvētkus svinēja Norvēģijā kādreiz un tagad.



Pirms Kristus ticības ienākšanas Norvēģijā, cilvēku dievi bija Odins, kas tika uzskatīts par augstāko dievu, Tors bija karotaju diens, Freija rupējas par lopiem, tīrumiem un pļavām. Bija neskaitāmas zemākas kārtas dievības jeb augstākie gari, kuri tika godāti  un respektēti. No citiem vajadzēja bīties, jo tā ienākšana sētā bija nelāga zīme.

Šajā laikā norvēģi svinēja Ziemas Saulgriežus, kad  gaisma uzvar tumsu.  Laiks, kad Dievi nāk pa zemes virsu staigāt un arī raganas lien ārā.
Šajā laikā no decembra vidus līdz pat 20 janvārim, tika darīti darbi, veikti rituāli, lai godinātu dievības un saulīti. Tās parādīšanās šajā zemē bija ļoti svētīga, jo Norvēģijas ziemeļu daļā cilveki dzīvoja polāro nakšu un polāro dienu ciklā. Kad krēslas laiks ir 6 mēnešus un pēc janvāra sāk saulīte spīdēt spožāk un iestājas polārās dienas.

Ja saņemiet apsveikumu no Norvēgijas ar uzrakstu GOD JUL, tas nozīmē priecīgus Ziemassvētkus. Bet šī vārda izskaidrojums nāk no sentēviem. Jo viņi Ziemas Saulgriežos darināja alu un godināja Odinu, sakot -  Jøl! Tas varētu tulkoties kā, vesels! Un ja pēta vārda līdzību tad mūsdienās alu Norvēģijā sauc par øl.

Garš ievads, bet svarīgs:)

Salgriešu galvenā doma bija,

  • Godināt dievības,
  • Palīdzēt saulei pieveikt tumsu
  • un veikt rituālus lai nākamais gads būtu auglīgs un svētīgs,  gan cilvēkiem gan mājlopiem, gan laukos. 


Pirms svētkiem svarīgi bija iztīrīt pagalmu un sakārtot mājas apkārtni, lai Oskeorea (sena dieviete) ienākusi nevarētu atrast nepadarītu darbiņu un nekļutu dusmīga. Tad šai sētā likstas visu gadu piemeklēs. Bet lai viņa iekšā netiktu, uz durvīm, klētīm, kūts ar darvu vai ogli uzvilka vienāda garuma krustiņu.

Visu Saulgriežu laiku pie durvīm vajadzēja stāvēt slotaskātam. Lai raganai būtu ar ko lidot. Ja tā tur nestāvēja, viņa ņēma zirgu vai govi.

21. decembrī
Darbiem vajadzēja būt padarītiem. Malkai istabā sanestai. Jo šajā laikā strādāt nebija ieteicams.

Saulgriežus svinēja 21.-22. decembrim.
Tāpēc šajā diena nedrīksēja darīt tādus darbus, kurā ir griešana. Nedrīksteja vērpt ar ratiņu ,maisīt putru, sijāt miltus vai citas lietas, kurās parādās apļa kustība. Jā, arī dejot šajā laikā nedrīkstēja. Jo tas iespaido saulītes mošanos un tad tu nākamajā gadā pats skriesi tik uzriņķi vien.

Sveces un skalu dedzinašana bija ļoti svarīga. naktī uz 22. vajadzēja gaismiņu vaktēt. Jo tā tu palīdzēji saulītei uzlekt.

Bukkøy personīgais arhīvs. 


23. decembris.

Laiks mazgāt grīdas un sienas. Varēja izmantot sniegu beršanai, lai grīdas būtu baltākas.  Pēc tam istabas izkaisīja ar kadiķa zariņiem. Tā smarža mājās ienesa dzīvības spēku un aizsargāja pret ļaunajiem gariem.

naktī uz 24. decembri  ragana Mara nāca majās.
Tāpēc atceries gulēt ar aizvērtu muti. Jo ja viņa varēs tavus zobus izskaitīt, tad valdīs pār tevi visu gadu. Lai aizsardzība būtu spēcīgāka, varēji likt tērauda gabaliņu gultā vai pie tās piekarināt piepi. Vēl lielākai aizsardzība vajadzēja kurpes nolikt pie gultas ar purniem pret durvīm. Tas Marai nepatīk un viņa devās uz citām mājām.



24. decembris.

Cilvēki taisīja kadiķu vannu jeb baļļu. Tā varēja būt izmērcēta kadiķu slotiņa ar ko nopērties pirtiņā. Kad esi tīrs un nomazgājies, vajadzēja atstāt siltu ūdeni ar kadiķa slotiņu sentēviem, kas nāca šajā dienā mazgāties.

Koku zaros tika sakarinātas cūkas ādiņas putniem. Ja šajā dienā daudz putni nāca ēst būs bagāts gads, ja maz, būs trūcīgs.


Mājas rūķiem (kas dzīvoja uz klētsaugšas un rūpējās par dzīvniekiem) vajadzēja izlikt putru uz mājas piekalniņa vai augstākā kokā. Lai viņi būtu paēduši un arī turpmāk rūpētos par mājlopiem. Ja putra tika nolikta zemē pie mājas lieveņa, to varēja troļļi apēst un tas rūķiem nepatika.



šajā dienā no cūkas taukiem lēja laimi. Tos sakarsē un lej augstā ūdenī .Figūriņu, ko redzēsi dos tev atbildes uz nākotnes jautājumiem. Ļoti praktiski!

Piejūras cilvēkiem svarīgi bija ,kāda zveja būs gaidāma. Krūzē ielēja jūras ūdeni, apsedza ar plāno maizīti vai lupatiņu, nolika siltā vietā un gaidīja līdz rītam.
Pēc burbulīšiem varēja pateikt, kāda būs zveja.
Ja bija daudz burbulīši būs laba zveja, maz - slikta.
Ja burbulīši bija pie krūzes apakšas ,zivis jāmakšķerē dziļumā, ja pie krūzes malām ,zivis nāks uz  krastu.


Saklāj svētku galdu un atstāj durvis neaizslēgtas. Lai veļi var nākt mājās ēst. Ja durvis aizslēgsi, nākamajā gadā mājās spokosies.

Pēc mielasta, šajā naktī visa ģimene devās gulēt kopā .Silti saģērbušies, paklājuši salmus uz grīdas.  Jo šajā naktī iegriežas saule un pazemes valstība aizveras līdz nākamajiem Saulgriežiem .Tāpēc tā tika uzskatīta par visbīstamāko nakti. Kopā visiem guļot, bija droši, jo ģimenes spēku neviens pazemē ieraut nevarēja.
Nākamajā dienā paklātos salmus izbaroja lopiem un izkaisīja dārzos un pļavās, lai veselība  un laba raža!

Saulgriežos nedrīkst gulēt pārāk ilgi. Jāceļās līdz ar saules lēktu un jādzen tumsa prom. Jo tagad Saulgriežu lustes varēja sākties!

Pirmkārt paskaties krāsnī. Ja redzi pelnos kurpes nospiedumu, zini gads būs izdevies un būs pilna pārsteiguma!!

28. decembrī ir diena, kad bērni drīkst izlemt, ko darīt. Jo nevajadzēja strādāt mājas darbus un varēja izlemt ar vecākiem iet uz kalnu, pikoties un dejot vai spēlēt spēles, vai iet ciemos!

Svarīgi šajā dienā ejot pa ceļu, neatskatīties atpakaļ, neiet pa  ceļa vidu un švilpot, tā nelaimi piesauksi!


laiks līdz pat janvāra biegām bija prieka pilns. Jo nakts bija pieveikta un varēja gaidīt garākas dienas. Šogad jaunā saule iegriežas 20. janvārī, kad polārās naktis kļūs par polārām dienām.


/Paldies Cathrinei Glettei no Nordvegen vēsturiskā muzeja Avaldsnesē par plašo informāciju sennorvēģu svētku svinēšanā!/


Ziemassvētki mūsdienās


Ar Kristīgās ticības ienākšanu sendievus nomainīja Bībeles notikumi un Ziemasvētkos svin Jēzus bērniņa piedzimšanu.

Jau novembra vidū veikalu skatlogos parādās Ziemassvētku rotājumi un dāvanas. Cilvēki ļoti laicīgi sāk pirkt dāvanas. Jo tās svētkos ir ĻOOOOTI DAUDZ!


Ar 1. adventes sākšanos, skolās, mājās tiek aizdedzināta 1.  Adventes svecīte un atvērta pirmā kalendāru dāvana vai apēsta pirmā piparkūka. Tā katru dienu līdz pat Ziemassvētkiem bērni atver vienu dāvaniņu vai tiek pie gardumiņa.
Bērni TV rītos tiek rādīta sērija, kas sākās ar 1. decembri un beidzās 24. decembrī. Tā ir filmiņu sērija par rūķiem, ko paši norvēģi ir taisījuši .Ļoti mīlīga un interesanta ar daudz dziesmām un notikumiem.  Kaut tas ir norvēģiski, vari paskatīties to šeit.

Ziemassvētku kartiņu sūtīšana ir tradīcija jau sen. Ģimeņu vai bērnu bilde, kurai pievienots īss gada apraksts un vēlējums, tiek nosūtīts visiem draugiem un radiem pirms Ziemassvētkiem.


Skolā bērni iet uz baznīcu, kurā dzied Ziemassvētku dziesmas un mācītājs stāsta Ziemassvētku evaņģēliju.

Tiek cepti svētku cepumi un rotāta māja. Jo jau pāris nedēļas pirms Ziemassvētkiem māju izpušķo!



Ziemassvētku dienā 24. decembrī , tiek gatavots svētku mielasts.  Dažos apvidos tas ir cūkas cepetis, citur lutafisk  vai aitas ribas ar kāļa putru un kartupeļiem. Šie ēdieni ir tradīcija, kopš izseniem laikiem, kad nebija manderīni, svaiga gaļa un pārtika tik viegli dabūjama.  Un, protams, Ziemassvētku alus:)






Pēc mielasta pagatavošanas, visi skaisti saģērbjas un dodas uz baznīcu. Dievkalpojums ilgst ne ilgāk kā 45 min. Pēcāk nāk mājās, ēd svētku pusdienas un ķeras klāt dāvanu attaisīšanai.
Vēl kāds uzdejo ap  eglītei ar dziesmu På låve sitter nisse  vai Jeg gikk meg over sjø og land  un vakara darbs var sākties.
Dāvanas ir gan no brāļiem, māsām, gan omēm, opjiem, gan vecākiem, gan tantēm ,gan kaimiņiem, gan draugiem. Darbs visam vakaram.
Bet kāpēc gan ne, ja ir iespēja Ziemassvētkos dabūt to, ko visu gadu esi kārojis:)


Tā nav mūsu eglīte:)


Bet svētki šeit ir mierīgi, mājīgi un pilna prieka. Satiekot savus radus, draugus un mielojoties ar svētku mielastu.


Bet jums visiem es novēlu nesaķerts svētku drudzi, nepazust dāvanās un sasildīt sirdi ar visdabīgāko ko vien var atrast - APKAMPIENU:)))

Jums visiem viens siltipriecīgsmierapilns apskāviens no manis!!! 
Es jūs visus mīlu! 










3 komentāri:

Liene teica...

Novēlu Jums arī skaistus svētkus un laimi & veselību jaunājā gadā! Interesanti redzēt līdzības skandinavu svētkiem ar baltiešu - paldies par novērojumiem. Un paldies arī, ka piedalijies 24 Days of a Baltic Christmas sērijā! x Liene

Alise teica...

Priecīgus Ziemassvētkus tev un tavai gimenei!!!

dabasmamma teica...

Paldies Liene un Alise!! Lai jums jaunais gads atnes daudz prieka un laimes, un izdošanos!