ceturtdiena, 2014. gada 11. decembris

decembris

Ir decembra vidus. Ap mājām mirguļo lampiņu gaismas un gaisā jūtams svētku noskaņojums. Lai arī no ziemas sniega nav ne vēsts, tā sajūta, ka svētki būs,  ir jūtama, gāsā, majās un darbos.

Katru dienu svinot decembri! 


Decembris sākās ar Latvijas delegācijas apciemojumu. Visgaidītākie ciemiņi  - Ome un Dāvis. Zēni varēja kārtīgi izskrieties futbolu laukumā ( kā nekā bralis ir topošais sporta pedagogs:)), kamēr meitenes šūdināja tērpus teātrim  un  klačojās un nebēdu. 
 Mēs pie katras izdevības mēģinam uztaisīt ģimenes Ziemassvētku foto. Dublis nr. 1. neizdevies (kaut arī man pašai ļoti patika) Neizdevies, jo aizmirsu pievienoties un ome strikti noteica, ka šito melno fonu viņas pastkastītē nelikt.
 Lai mājās ienāktu ziema, tā jāsaveļ kupenās un jānes istabā. Lai spilveni vaļā veras un baltās sniega pikas top. Kad vēl atklāj cik tās labi lido, tik pūst un pūst. Kamēr mazās spalviņas ir pārņēmušas visu māju. Ja tagad kāds iešķaudās ,tad zina, kas tev vainīgs.

Kamēr mēs dzīvojam rūķu mājā, lielā istaba ir vienīgā lkielā telpa, kurā visiem ne tikai ēst un atpūsties, bet viena brīdī atrasties šūšanas darbnīcā.  Bet kamēr neviens neko neiebilst, tikmēr istabā ir ienakusi īsta teātru garša. Krāsas, audumi, krelles un pūkas...

Neskaitāmas dienas, garie vakari un mazliet stīva mugura, tas viss ir nieks, kad redzi viņus nakam tevis šūtos tērpos.

 Šujot un piegriežot, ārdot un beigās vēl mazliet piededzinot, paskrēja pirmā Advente. Mājas priekša nepuškota un priekšnams neslaucīts. Braucam pēc eglēm un puškojam māju. Ģimenes bilde nr. 2.
Ar piebildi, Latvijas Alkšņi aiz norvēģu skujām:)

 Egles, kadiķīši, mazie Alkšņi salikti un varam doties mājās.
 Pošanās un rosīšanās, kā īstos svētkos. Kas tie par svētkiem bez īsta svētku mielasta! Mēs ta kā ārzemnieki gatavojās pirms kāzām, mēra, garšo un nogaršo un plāno. Mums arī jāizmēģina, kā tad īsti tas Ziemassvētku cepetis garšoja. Mmmm, bija ļoti labs un ja vēl rūķi mājas sarodās.
To visu radod, jūtot un baudot, Gustavs paziņoja, ka viņš no šī brīža būs Ziemassvētku rūķis. Un ko Gustavs ir teicis, tas jāņem vērā.

 Ir pirmdienas un Gustavs ir gatavs skolai! Kaut arī es mēģināju viņam stāstīt, par bērni, kas viņu nesapratīs, viņa tēls bija spēcīgāks par maniem ieteikumiem. Skolā ierodoties viņš labrīt vietā teica: Ho, ho, vai Rūķi gaidījāt!?
 Dienas rit un vienus svētkus nomaina nākamie. Albertam decembris ir īpašs.  Šajā mēnesī ir viņa dzimšanas diena. Saraksts ar klases biedriem un kaudze ielūgumu. Tikai dažas dienas, līdz īpašajam notikumam.
 Un ja viens raksta, tad visi to grib darīt!  Otas, zīmuļi, krāsas un papīri.
Vai redziet kādu rūķi bildē, jā, jā, tas ir Gustavs, 3. dienu savā decembra tērpā.
 Kamēr Gustavs ir Ziemassvētku jūtās, tikmēr mēs bēbīšu skolā rīkojam svētku pasākumu par godu Lūcijas dienai. Pirmo reizi to svinu, tāpēc nemācešu detalizēti izstāstīt, kāds vēstures notikums šīm baltām kleitām, sveču kronim un bulciņām ir pamatā.
Man ļoti patīk decembra svētku laiks. Var pucēties un doties uz pasākumiem, kur piedalās pašu bērni. Skolas eglē, Alberts spēlēja ģitāru. Kaut arī viņš mierīgi sēdēja un spēlēja, man mugura bija slapja, aiz uztraukuma, prieka un lepnuma. Tas laikam mammām raksturīgs.
 Vijoles koncertu es gaidīju ar lielu prieku. Jo nebeidzamie trenniņi katru dienu, bija acīm redzami un baudāmi. 11 dziesmu repertuārs un pirmā uzstāšanās kā topošam stīgu orķestra dalībniekam. Ja man kāds prasa, kā jums iet ar spēlēšanu mājās, tad varu publiski atbildēt ļoti labi, caur asarām , stingriem vārdiem un nebeidzamo atkārtošanu uz prieku un gandarījumu par paveikto, ne tikai man bet arī Albertam.

 Mūsu virtuve ir tapusi par mākslas studiju. Gustava svētku prieks ir  redzams zīmējumos. Tos ilgāk pēttot, var redzēt visu viņa būtību. Jaunos zobus, pasaku iespaidus un to lielo prieku par gaidāmiem svētkiem.

Rūķis ar bārdu un diviem kaula zobiem. 

 Tikmēr Hermīne dzīvojās pa mājām, māca saviem skolēniem alfabētu. Bralim tas ir skolā jāzin, tad bezšaubām visiem divkājainiem un pūkainiem mūsu mājās tas ir jāzin.

Māja ir izpuškota, pirmie Ziemassvētku cepumi apēsti un laiks saiņot dāvanas, jo rīt viens mūsu mājās pūtīs svētku svecītes.

2 komentāri:

Anonīms teica...


Daudz daudz bučas sūtam Albertam dzimšanas dienā!
Eduards, Māra un Jānis :*

ligastiga teica...

Man šobrīd ir personības dalīšanās, jo darba laikā esmu rūķu meitiņa un man Kapelleru namā ir sava rūķu māja. Skatījāmies Tavas bildes un Ainars teica, ka tava šūšanas darbnīca izskatās, kā rūķu mājā.
Gaidām februārī ciemos! Pasaki datumus, lai neko neieplānojam.