trešdiena, 2014. gada 31. decembris

Tik ilgi gaidītie

Kopš bērnības atceros svētku gatavošanās prieku. Pēdējā skolas diena, lai dotos ziemas brīvlaikā uz laukiem. Tur likās dzīve ritēja savu gaitu un mašīnas dunoņu aizstāja miers, strautiņi čalošanu garām piemājas kalnu, aitu un govs māvieni kūtiņā, krāsnī sprakšķošie skaliņi un sveķu smarža -  mazas lietas ar tik lielu nozīmi. 

   Tās atmiņas un smaržas ar katru gadu sajūtamas arvien vairāk.  Bērniem augot, gribas viņiem iedot kaut daļiņas no savas bernības. 
Ko viņi atcerēsies un kādus stāstus stāstīs no savas bērnības, lai paliek bērnu ziņā. 

Mēs dažas dienas pirms svētkiem, gājām mežā meklēt eglīti. 
Starp priedēm, kadiķiem un sunu pauguriem, auga mūsu Ziemassvētku eglīte. Ar eglīti mājās ienāca egļu skuju, sveķu un sūnu smaržas. 
Izrotāta un gaismiņām spīdot, kā lai vienu to tagad atstāj? 
 Segas, spilveni un brīvdienu kino, lai rītdienu sagaidītu nesteidzīgi. 









 Katru gadu mani palīgi virtuvē sarosās un  gatavi palīdzēt. Piparkūku figūriņas, cukuru glazūra un sniegu pārsliņas. Kaneļu smaržas, miltu piepildīta virtuve un patīkams sagurums, par tik daudz izceptām piparkūkām.

Vēl pēdējie zīmējumi, kas jānosūta. Tie īpaši, jo zīmēti ar rūķa roku!
Kas tos saņēmis var būt laimīgs, jo daļa brīnuma nu arī viņu mājās atnācis!



Ir svētku rīts, aiz loga dzirdams lietus, bērni zin, šodien rūķis zeķītē pēdējo reizi ieliks gardumu, jo svētki ir klāt! 
Pīrāgu smarža, zirņu burbuļošana katlā, baltas sveces un mūzika. Vēl pirms svētku mielasta, dodamies uz baznīcu, kur Alberts spēlēs  vienā no  trīs gudrajiem Ziemassvētku evaņģēlijā. 
Ejot mājās vēl dzirdami baznīcu zvani un cilvēku runas. 
Mēs tālajā Norvēģijā sežamies pie latviešu galda un ēdam 12 ēdienus! Ar katru gadu vairāk pārliecinos par to, ka latvieši ir viena bagāta un kupla tauta, jo nevienā citā valstī nav tik varenīgi klāts galds. 
Gustavam skats tik nemierīgs, jo kuru katru brīdi kāds var klauvēt, kāds paiet garām logam. Kā lai novaktē to vecīti, kas šovakar nesīs tik ilgi gaidītās dāvanas! 
Un viņš klauvē, viņš patiešām klauvē, vēl skaļāk nekā parasti! Cik ātri vien varam, skrienam pie durvīm. Un tur stāv milzīgs maiss Alkšņu ģimenei. 
Katram gatavs priekšnesums,  jo tik vienkārsi dāvanas te netiek  dalītas. Alberts paātrinātā tempā nospēlē Ziemassvētku vijoļu repertuāru, Hermīne ar Gustavu uzdanco, kamēr mēs ar Gati mēģinam atcerēties kādu Ziemassvētku pantiņu. Man gāja grūtāk, tāpēc uzrīkojām latvju dančus sudmaliņu pavadījumā. 








Tik ilgi gaidītais brīdis ir pienācis. Saule ir iegriezusies un tagad ar katru dienu gaisma būs par brītiņu vairāk.

Pēcsvētku sajūtas  ar domām un pateicību par tik labu  gadu,

ar  ģimeni ,


  laimi,

 sniegu,

 nepabeigtiem darbiem,



draugiem,

un maziem brīnumiem:)
Uz tikšanos 2015! 

trešdiena, 2014. gada 24. decembris

Ziemassvētki Norvēģijā

Vēl pēdejie mājas darbi darāmi un baltais galdauts klājams, lai mūsu mājās ienāktu tik ļoti gaidītie svētki.
Kā tos svinēt? Kādus rituālus veikt?
Dzīvojot šeit, mūsu ģimenē ir ienākusi daļiņas Norvēģijas svētki.
Tāpēc pēdējais ieraksts pirms siltie pīrāgi tiek tiesāti un dāvanas atvērtas, kā Ziemas Saulgriežus jeb Ziemassvētkus svinēja Norvēģijā kādreiz un tagad.



Pirms Kristus ticības ienākšanas Norvēģijā, cilvēku dievi bija Odins, kas tika uzskatīts par augstāko dievu, Tors bija karotaju diens, Freija rupējas par lopiem, tīrumiem un pļavām. Bija neskaitāmas zemākas kārtas dievības jeb augstākie gari, kuri tika godāti  un respektēti. No citiem vajadzēja bīties, jo tā ienākšana sētā bija nelāga zīme.

Šajā laikā norvēģi svinēja Ziemas Saulgriežus, kad  gaisma uzvar tumsu.  Laiks, kad Dievi nāk pa zemes virsu staigāt un arī raganas lien ārā.
Šajā laikā no decembra vidus līdz pat 20 janvārim, tika darīti darbi, veikti rituāli, lai godinātu dievības un saulīti. Tās parādīšanās šajā zemē bija ļoti svētīga, jo Norvēģijas ziemeļu daļā cilveki dzīvoja polāro nakšu un polāro dienu ciklā. Kad krēslas laiks ir 6 mēnešus un pēc janvāra sāk saulīte spīdēt spožāk un iestājas polārās dienas.

Ja saņemiet apsveikumu no Norvēgijas ar uzrakstu GOD JUL, tas nozīmē priecīgus Ziemassvētkus. Bet šī vārda izskaidrojums nāk no sentēviem. Jo viņi Ziemas Saulgriežos darināja alu un godināja Odinu, sakot -  Jøl! Tas varētu tulkoties kā, vesels! Un ja pēta vārda līdzību tad mūsdienās alu Norvēģijā sauc par øl.

Garš ievads, bet svarīgs:)

Salgriešu galvenā doma bija,

  • Godināt dievības,
  • Palīdzēt saulei pieveikt tumsu
  • un veikt rituālus lai nākamais gads būtu auglīgs un svētīgs,  gan cilvēkiem gan mājlopiem, gan laukos. 


Pirms svētkiem svarīgi bija iztīrīt pagalmu un sakārtot mājas apkārtni, lai Oskeorea (sena dieviete) ienākusi nevarētu atrast nepadarītu darbiņu un nekļutu dusmīga. Tad šai sētā likstas visu gadu piemeklēs. Bet lai viņa iekšā netiktu, uz durvīm, klētīm, kūts ar darvu vai ogli uzvilka vienāda garuma krustiņu.

Visu Saulgriežu laiku pie durvīm vajadzēja stāvēt slotaskātam. Lai raganai būtu ar ko lidot. Ja tā tur nestāvēja, viņa ņēma zirgu vai govi.

21. decembrī
Darbiem vajadzēja būt padarītiem. Malkai istabā sanestai. Jo šajā laikā strādāt nebija ieteicams.

Saulgriežus svinēja 21.-22. decembrim.
Tāpēc šajā diena nedrīksēja darīt tādus darbus, kurā ir griešana. Nedrīksteja vērpt ar ratiņu ,maisīt putru, sijāt miltus vai citas lietas, kurās parādās apļa kustība. Jā, arī dejot šajā laikā nedrīkstēja. Jo tas iespaido saulītes mošanos un tad tu nākamajā gadā pats skriesi tik uzriņķi vien.

Sveces un skalu dedzinašana bija ļoti svarīga. naktī uz 22. vajadzēja gaismiņu vaktēt. Jo tā tu palīdzēji saulītei uzlekt.

Bukkøy personīgais arhīvs. 


23. decembris.

Laiks mazgāt grīdas un sienas. Varēja izmantot sniegu beršanai, lai grīdas būtu baltākas.  Pēc tam istabas izkaisīja ar kadiķa zariņiem. Tā smarža mājās ienesa dzīvības spēku un aizsargāja pret ļaunajiem gariem.

naktī uz 24. decembri  ragana Mara nāca majās.
Tāpēc atceries gulēt ar aizvērtu muti. Jo ja viņa varēs tavus zobus izskaitīt, tad valdīs pār tevi visu gadu. Lai aizsardzība būtu spēcīgāka, varēji likt tērauda gabaliņu gultā vai pie tās piekarināt piepi. Vēl lielākai aizsardzība vajadzēja kurpes nolikt pie gultas ar purniem pret durvīm. Tas Marai nepatīk un viņa devās uz citām mājām.



24. decembris.

Cilvēki taisīja kadiķu vannu jeb baļļu. Tā varēja būt izmērcēta kadiķu slotiņa ar ko nopērties pirtiņā. Kad esi tīrs un nomazgājies, vajadzēja atstāt siltu ūdeni ar kadiķa slotiņu sentēviem, kas nāca šajā dienā mazgāties.

Koku zaros tika sakarinātas cūkas ādiņas putniem. Ja šajā dienā daudz putni nāca ēst būs bagāts gads, ja maz, būs trūcīgs.


Mājas rūķiem (kas dzīvoja uz klētsaugšas un rūpējās par dzīvniekiem) vajadzēja izlikt putru uz mājas piekalniņa vai augstākā kokā. Lai viņi būtu paēduši un arī turpmāk rūpētos par mājlopiem. Ja putra tika nolikta zemē pie mājas lieveņa, to varēja troļļi apēst un tas rūķiem nepatika.



šajā dienā no cūkas taukiem lēja laimi. Tos sakarsē un lej augstā ūdenī .Figūriņu, ko redzēsi dos tev atbildes uz nākotnes jautājumiem. Ļoti praktiski!

Piejūras cilvēkiem svarīgi bija ,kāda zveja būs gaidāma. Krūzē ielēja jūras ūdeni, apsedza ar plāno maizīti vai lupatiņu, nolika siltā vietā un gaidīja līdz rītam.
Pēc burbulīšiem varēja pateikt, kāda būs zveja.
Ja bija daudz burbulīši būs laba zveja, maz - slikta.
Ja burbulīši bija pie krūzes apakšas ,zivis jāmakšķerē dziļumā, ja pie krūzes malām ,zivis nāks uz  krastu.


Saklāj svētku galdu un atstāj durvis neaizslēgtas. Lai veļi var nākt mājās ēst. Ja durvis aizslēgsi, nākamajā gadā mājās spokosies.

Pēc mielasta, šajā naktī visa ģimene devās gulēt kopā .Silti saģērbušies, paklājuši salmus uz grīdas.  Jo šajā naktī iegriežas saule un pazemes valstība aizveras līdz nākamajiem Saulgriežiem .Tāpēc tā tika uzskatīta par visbīstamāko nakti. Kopā visiem guļot, bija droši, jo ģimenes spēku neviens pazemē ieraut nevarēja.
Nākamajā dienā paklātos salmus izbaroja lopiem un izkaisīja dārzos un pļavās, lai veselība  un laba raža!

Saulgriežos nedrīkst gulēt pārāk ilgi. Jāceļās līdz ar saules lēktu un jādzen tumsa prom. Jo tagad Saulgriežu lustes varēja sākties!

Pirmkārt paskaties krāsnī. Ja redzi pelnos kurpes nospiedumu, zini gads būs izdevies un būs pilna pārsteiguma!!

28. decembrī ir diena, kad bērni drīkst izlemt, ko darīt. Jo nevajadzēja strādāt mājas darbus un varēja izlemt ar vecākiem iet uz kalnu, pikoties un dejot vai spēlēt spēles, vai iet ciemos!

Svarīgi šajā dienā ejot pa ceļu, neatskatīties atpakaļ, neiet pa  ceļa vidu un švilpot, tā nelaimi piesauksi!


laiks līdz pat janvāra biegām bija prieka pilns. Jo nakts bija pieveikta un varēja gaidīt garākas dienas. Šogad jaunā saule iegriežas 20. janvārī, kad polārās naktis kļūs par polārām dienām.


/Paldies Cathrinei Glettei no Nordvegen vēsturiskā muzeja Avaldsnesē par plašo informāciju sennorvēģu svētku svinēšanā!/


Ziemassvētki mūsdienās


Ar Kristīgās ticības ienākšanu sendievus nomainīja Bībeles notikumi un Ziemasvētkos svin Jēzus bērniņa piedzimšanu.

Jau novembra vidū veikalu skatlogos parādās Ziemassvētku rotājumi un dāvanas. Cilvēki ļoti laicīgi sāk pirkt dāvanas. Jo tās svētkos ir ĻOOOOTI DAUDZ!


Ar 1. adventes sākšanos, skolās, mājās tiek aizdedzināta 1.  Adventes svecīte un atvērta pirmā kalendāru dāvana vai apēsta pirmā piparkūka. Tā katru dienu līdz pat Ziemassvētkiem bērni atver vienu dāvaniņu vai tiek pie gardumiņa.
Bērni TV rītos tiek rādīta sērija, kas sākās ar 1. decembri un beidzās 24. decembrī. Tā ir filmiņu sērija par rūķiem, ko paši norvēģi ir taisījuši .Ļoti mīlīga un interesanta ar daudz dziesmām un notikumiem.  Kaut tas ir norvēģiski, vari paskatīties to šeit.

Ziemassvētku kartiņu sūtīšana ir tradīcija jau sen. Ģimeņu vai bērnu bilde, kurai pievienots īss gada apraksts un vēlējums, tiek nosūtīts visiem draugiem un radiem pirms Ziemassvētkiem.


Skolā bērni iet uz baznīcu, kurā dzied Ziemassvētku dziesmas un mācītājs stāsta Ziemassvētku evaņģēliju.

Tiek cepti svētku cepumi un rotāta māja. Jo jau pāris nedēļas pirms Ziemassvētkiem māju izpušķo!



Ziemassvētku dienā 24. decembrī , tiek gatavots svētku mielasts.  Dažos apvidos tas ir cūkas cepetis, citur lutafisk  vai aitas ribas ar kāļa putru un kartupeļiem. Šie ēdieni ir tradīcija, kopš izseniem laikiem, kad nebija manderīni, svaiga gaļa un pārtika tik viegli dabūjama.  Un, protams, Ziemassvētku alus:)






Pēc mielasta pagatavošanas, visi skaisti saģērbjas un dodas uz baznīcu. Dievkalpojums ilgst ne ilgāk kā 45 min. Pēcāk nāk mājās, ēd svētku pusdienas un ķeras klāt dāvanu attaisīšanai.
Vēl kāds uzdejo ap  eglītei ar dziesmu På låve sitter nisse  vai Jeg gikk meg over sjø og land  un vakara darbs var sākties.
Dāvanas ir gan no brāļiem, māsām, gan omēm, opjiem, gan vecākiem, gan tantēm ,gan kaimiņiem, gan draugiem. Darbs visam vakaram.
Bet kāpēc gan ne, ja ir iespēja Ziemassvētkos dabūt to, ko visu gadu esi kārojis:)


Tā nav mūsu eglīte:)


Bet svētki šeit ir mierīgi, mājīgi un pilna prieka. Satiekot savus radus, draugus un mielojoties ar svētku mielastu.


Bet jums visiem es novēlu nesaķerts svētku drudzi, nepazust dāvanās un sasildīt sirdi ar visdabīgāko ko vien var atrast - APKAMPIENU:)))

Jums visiem viens siltipriecīgsmierapilns apskāviens no manis!!! 
Es jūs visus mīlu! 










pirmdiena, 2014. gada 15. decembris

Rotājam māju svētkiem


Rūķu mājā katrs zina, svētki būs jau pēc nedēļas.  Rūķu māju, ruķi lien pa skursteni iekšā, kāpj no atvilknēm ārā un karājās pat kadiķu vainagā. Mums viņi patīk, jo tie katru rītu zeķītē ieliek kādu gardumu, citreiz pat noslēpj dāvanu un zeķē atstāj zīmīti, kur tā jāiet meklēt. Tie rīti ir paši labākie. Ir jau daži, kuriem vecums liedz rūķim ticēt, tos viņš tā mazāk apmeklē, bet kaut ko zeķītē  ieliek gan.
Vai nav trakums! Māja pilna mazu iemītnieku! 
Katram rūķim ir stāsts un uzdevums,  viņi ir palīgi Ziemassvētku radīšanā. 






ideju skaties šeit 




Mani gausie darba rūķi šogad ir patiesi saguruši un bāli, gluži manā stilā. 










 Čiekuri un egļu zari mājās nesti, vainagi pīti un sūnu bumbas veltas. Vēl tik vakara zīmēšana un domas, kas citam mālā mīcītas, citam otiņām gleznotas. Bet līdzko idejas rodās, tā gaisma pazūd ar pirmiem pērkons spērieniem. Mēģinājām kā īstā rūķu mājā pie svecēm ko padarīt. Bet kā izrādās, tas nav tik viegli. Vienā brīdī ienāca doma pātā, kā senāk varēja zeķi tādā gaismā izadīt? Un ne jau šādu tādu, bet ar rakstiem un krāsām...

Ja jau gaismas nerodas, atliek vien salikt zīmuļus, krāsas un otiņas un doties pie miera. Jo pusnaktī  rūķi sāk savus darbus darīt!


ceturtdiena, 2014. gada 11. decembris

decembris

Ir decembra vidus. Ap mājām mirguļo lampiņu gaismas un gaisā jūtams svētku noskaņojums. Lai arī no ziemas sniega nav ne vēsts, tā sajūta, ka svētki būs,  ir jūtama, gāsā, majās un darbos.

Katru dienu svinot decembri! 


Decembris sākās ar Latvijas delegācijas apciemojumu. Visgaidītākie ciemiņi  - Ome un Dāvis. Zēni varēja kārtīgi izskrieties futbolu laukumā ( kā nekā bralis ir topošais sporta pedagogs:)), kamēr meitenes šūdināja tērpus teātrim  un  klačojās un nebēdu. 
 Mēs pie katras izdevības mēģinam uztaisīt ģimenes Ziemassvētku foto. Dublis nr. 1. neizdevies (kaut arī man pašai ļoti patika) Neizdevies, jo aizmirsu pievienoties un ome strikti noteica, ka šito melno fonu viņas pastkastītē nelikt.
 Lai mājās ienāktu ziema, tā jāsaveļ kupenās un jānes istabā. Lai spilveni vaļā veras un baltās sniega pikas top. Kad vēl atklāj cik tās labi lido, tik pūst un pūst. Kamēr mazās spalviņas ir pārņēmušas visu māju. Ja tagad kāds iešķaudās ,tad zina, kas tev vainīgs.

Kamēr mēs dzīvojam rūķu mājā, lielā istaba ir vienīgā lkielā telpa, kurā visiem ne tikai ēst un atpūsties, bet viena brīdī atrasties šūšanas darbnīcā.  Bet kamēr neviens neko neiebilst, tikmēr istabā ir ienakusi īsta teātru garša. Krāsas, audumi, krelles un pūkas...

Neskaitāmas dienas, garie vakari un mazliet stīva mugura, tas viss ir nieks, kad redzi viņus nakam tevis šūtos tērpos.

 Šujot un piegriežot, ārdot un beigās vēl mazliet piededzinot, paskrēja pirmā Advente. Mājas priekša nepuškota un priekšnams neslaucīts. Braucam pēc eglēm un puškojam māju. Ģimenes bilde nr. 2.
Ar piebildi, Latvijas Alkšņi aiz norvēģu skujām:)

 Egles, kadiķīši, mazie Alkšņi salikti un varam doties mājās.
 Pošanās un rosīšanās, kā īstos svētkos. Kas tie par svētkiem bez īsta svētku mielasta! Mēs ta kā ārzemnieki gatavojās pirms kāzām, mēra, garšo un nogaršo un plāno. Mums arī jāizmēģina, kā tad īsti tas Ziemassvētku cepetis garšoja. Mmmm, bija ļoti labs un ja vēl rūķi mājas sarodās.
To visu radod, jūtot un baudot, Gustavs paziņoja, ka viņš no šī brīža būs Ziemassvētku rūķis. Un ko Gustavs ir teicis, tas jāņem vērā.

 Ir pirmdienas un Gustavs ir gatavs skolai! Kaut arī es mēģināju viņam stāstīt, par bērni, kas viņu nesapratīs, viņa tēls bija spēcīgāks par maniem ieteikumiem. Skolā ierodoties viņš labrīt vietā teica: Ho, ho, vai Rūķi gaidījāt!?
 Dienas rit un vienus svētkus nomaina nākamie. Albertam decembris ir īpašs.  Šajā mēnesī ir viņa dzimšanas diena. Saraksts ar klases biedriem un kaudze ielūgumu. Tikai dažas dienas, līdz īpašajam notikumam.
 Un ja viens raksta, tad visi to grib darīt!  Otas, zīmuļi, krāsas un papīri.
Vai redziet kādu rūķi bildē, jā, jā, tas ir Gustavs, 3. dienu savā decembra tērpā.
 Kamēr Gustavs ir Ziemassvētku jūtās, tikmēr mēs bēbīšu skolā rīkojam svētku pasākumu par godu Lūcijas dienai. Pirmo reizi to svinu, tāpēc nemācešu detalizēti izstāstīt, kāds vēstures notikums šīm baltām kleitām, sveču kronim un bulciņām ir pamatā.
Man ļoti patīk decembra svētku laiks. Var pucēties un doties uz pasākumiem, kur piedalās pašu bērni. Skolas eglē, Alberts spēlēja ģitāru. Kaut arī viņš mierīgi sēdēja un spēlēja, man mugura bija slapja, aiz uztraukuma, prieka un lepnuma. Tas laikam mammām raksturīgs.
 Vijoles koncertu es gaidīju ar lielu prieku. Jo nebeidzamie trenniņi katru dienu, bija acīm redzami un baudāmi. 11 dziesmu repertuārs un pirmā uzstāšanās kā topošam stīgu orķestra dalībniekam. Ja man kāds prasa, kā jums iet ar spēlēšanu mājās, tad varu publiski atbildēt ļoti labi, caur asarām , stingriem vārdiem un nebeidzamo atkārtošanu uz prieku un gandarījumu par paveikto, ne tikai man bet arī Albertam.

 Mūsu virtuve ir tapusi par mākslas studiju. Gustava svētku prieks ir  redzams zīmējumos. Tos ilgāk pēttot, var redzēt visu viņa būtību. Jaunos zobus, pasaku iespaidus un to lielo prieku par gaidāmiem svētkiem.

Rūķis ar bārdu un diviem kaula zobiem. 

 Tikmēr Hermīne dzīvojās pa mājām, māca saviem skolēniem alfabētu. Bralim tas ir skolā jāzin, tad bezšaubām visiem divkājainiem un pūkainiem mūsu mājās tas ir jāzin.

Māja ir izpuškota, pirmie Ziemassvētku cepumi apēsti un laiks saiņot dāvanas, jo rīt viens mūsu mājās pūtīs svētku svecītes.