svētdiena, 2014. gada 23. novembris

sajūtot patriotismu

Latvijas svētku svinēšana Norvēģijā ir īpaša. Jo neviens cits izņemot mūs pašus nezin, ka 18. novembrī Latvijā ir brīvdiena, pie mājām plīvo sarkanbalt sarkanais karogs un galdā tiek celts svētku mielasts, jo šaja dienā ir nodibināta mūsu valsts.
Kā lai svētku sajūtu rada esot tālu prom no Rīgas, salūta, prezideta uzrunas un svecīšu aizdegšanas?

Tā kā mums brīvu neviens nedeva, svētkiem sākām  gatavoties pirmdienas vakarā.  Sameklējām grāmatu par Latviju, latviešu naudu un karogu. Virtuvē katliņos vārījās kartupeļi un burkāni. Svēktu mielastam ar nemainīgām vērtībām - rasols un pīrāgi.
Vai rasols ir latviešu, droši pateikt nevaru, bet mūsu majās, tas noteikti ir ar lielu latvisku piegaršu.

Ar katru nākamo gadu, mani gatavošanās darbi virtuvē paliek  vieglāki, bērni ir izauguši tik lieli, lai katrs tiktu pie sava darāmā darbiņa.


Ar pīrāgu smaržu, stāstiem par Latvijas varoņiem un prezidentiem, ar domām par mūsu ģimenēm Latvijā,  ar cieņu pret patriotiskiem, radošiem un gudriem latviešiem Latvijā un visā pasaulē, mūsu mājās ienāca 18. novebra svētki.







Baumaņu Kārlis sacerot Latvijas himnu, domāja ne tikai par Latviju, bet arī par bērniem. Jo tā ir tieši tik gara un saprotama, lai Hermīne to savos divos gados varēja dziedāt līdzi! 

Dziedāsim kopā un sajutīsim patriotismu ! 

pirmdiena, 2014. gada 10. novembris

vilnas padibeņi

Pie mums ir sākusies lietus sezona. Piemājas futbulu zāliene ir kļuvusi par lielu ūdens tilpni. Par ko bērni ir ļoti priecīgi! 
Bet tā kā labāku laiku nesola, tad atliek tik sameklēt lietus drēbes ,gumijniekus un doties pārgājienā. 

Ja ir lietus, tad ir bijis vejš, un tas tik nozīme, ka jūras krastā būs izskaloti visādi dārgumi. 
Caur ūdenzālēm,jūras kāpostiem, plastmasas pudelēm, atrodas mazas jūras zvaigznītes un krabju spīles un izskaloti dēļi. Hermīne liekot spainītī lielo krabja spīli tik nosakam: Mamma, tas krabis ir bijis tik pat liels kā es! (spīle salīdzinot ar  mazo rociņu patiesi izskatās milzīga). 
Makšķerējot dārgumus un vērojot jūru, nepārtrauktā līšana sākt likties pat nostaļģiska. 




Dzīvojoties visu dienu laukā, padibeņi  ir neatņemama sastāvdaļa. Jo pēc pāris stundu lauku aktivitātēm, gribās piesēst.
Pirms neilga laika  Fitjar rudens gadatirgū nopirku milzīgi safilzētu vilnas kamolu. Alberts bija pirmais, kas iemēģināja pirstiņtamborēšanu. Lielie pavedieni, pirkstu kustības un redzi, kā virve pati aug.
Pēc pāris dienām es drīkstēju viņa uztamborēto virvi pārveidot padibeņus.
 Arī man šis ātrais rezultāts patika. Nav stundām jāsēž un jāada, bet 40 min. 3 padibeņi gatavi.

Biezi, krāsaini vilnas aplīši, kas silda lietū, aukstumā un ziemas sniegos.
Tā kā tā ir piesūcināta ar lanolīnu jeb aitu taukiem ,tad lietū esot nesamirkst un nepaliek par pāris kilogramiem smagāka.




Ar sveicieniem Lāčplēša dienā!