piektdiena, 2014. gada 24. oktobris

Chika, Japāna un Freedom Forest skola

Pirms neilga laika mūsu mājās ieradās ciemiņš no pašas Japānas. Kaut arī pirmā satikšanās vieta bija norunāta Rīgā, mēs tur vairs nebijām,kad Chika ieradās. Nu, protams, Norge, Norge, Norge.

Stāsts par Chiku ir ļoti interesants un ļoti garšs. Tāpēc, dažos teikumos, varētu rakstīt tā; Es pirms daudziem gadiem viņas vīram, kurš Rīgā bija ieradies kā apmaiņas students, pasniedzu privātstundas latviešu valodā.  (Galīgi neizklausās pēc manis, zinot, cik man tā pašai klibo.) Bet tā kā es kādreiz mācījos Japāņu vidusskolā, tad domāju, ka būs laba iespēja apgūt papildus  japāņu valodu, un par to vēl saņemt naudu! Plāns ļoti labs. Beigu rezultātā, Takeshi (kas bija mans apmācāmais un tagadējais Chikas vīrs) aizbrauca uz Japānu, uzcēla savu kafejnīcu un veido sadarbību ar Latviju, lai importētu Latvijas delikateses uz Japānu.

Kopš Takechi aizbrauca, mana japāņu valodas pielietošana tika nolikta malā uz nenoteiktu laiku.

Takeshi sievai bija stāstījis par mani un manu ģimeni, tāpēc viņa ļoti gribēja savā  Latvijas braucienā apciemot mūs. Mūsu dzīvošana Norvēģijā  viņai nebija šķērslis  iekāpt lidmašīnā un uz dažām dienām apciemotu tālos latviešus.

Tas bija stāstiem  un smiekliem bagāts laiks ar daudz ekskursijam un norvēģu lietu.

Maršruta vietas tās pašas vecās uz mūsu salas. Kaut arī esam staigājuši šīs takas neskaitāmas reizes, tur katru reizi ir ko redzēt no jauna.

Bijām arī slavenajā buku vietā, viņš šoreiz tik noskatījās uz mums un saprata, ka tās jau bez badīšanas ir nobijušās.

Ekskursijas noslēgumā devāmies pie Lienes liet sojas sveces. Sojas sveces ir viņas sirdslieta un ģimenes bizness. Paldies tev, Liene,  bija jauki būt tavā galā!










Tik ilgi priecājos par šiem svečturiem, ka beigu galā savā dzimšanas dienā tos saņēmu dāvanā. Tie tagad katru vakaru spīd mūsu mājās un mazie tik parubina koka miziņu:) 



Japāņu kultūra un tradīcījas ir tik atšķirīgas no Eiropas, ka katrs Chikas stāstītais bija pilns pārsteigumu un jautājumu. Stāsti no dzīves un ikdienas.

Klausoties par macībām un studiju laiku, Chika pieminēja pusaudžu skolas gadus  un mācības ASV.
Interesanti, ka mācības Japānā ir par maksu gan pamatskolā gan vidusskolā. Vēlāk mācoties augstskolā vecāki bija galvenie atbalstītāji gan finansiāli gan morāli. Chika stāsta arī par laiku, kad tēva veselības dēļ viņai vajadzēja partraukt mācības Amerikā un atgriezties pie ģimenes. Jo ģimene šeit tiek  turēta augstāk par visu.

Runājot par darbu, man nācās paklusēt, kad viņa sāka stāstīt par 10 atvaļinājuma dienām gadā. Es iepletu acis un teicu, kā tas var būt! Bet Chika saprotoši man izklāstīja par brīvdienām nedēļas nogalēs, tās taču arī esot brīvdienas. Tā ka no stress.
Svētki, darbi, ģimene un skolas. Tik daudz kas līdzīgs, un tajā paša laikā ļoti atšķirīgs.


Stāsts par skolu, kurā mācījās gan Chika gan Takeshi -  Freedom Forest skola. 

Tā pat kā Latvijā un visur citur,  izglītībā ir strukturēta pēc noteiktiem principiem. Kas ir pieņemamas lielākai  sabiedrības daļai, bet ne visiem. Tā arī Japāna, kāds skolas direktors redzot, ka ierastā skolas sistēma nebūt nav tā labākā un piemērotākā bērniem, izdomāja veidot savu skolu, ar sev pieņemamiem un bērniem saprotamiem macību pamatiem.
Šis skolas dibinātājs, ilgadējs skolas vadītājs, sapulcināja ap sevi ļoti labus pasniedzējus no dažādām skolām un, izklāstot savu jauno ideju par Freedom forest skolu, tos iedvesmoja, lai  tiku uzcelta alternatīvā mācību iestāde.  Šogad tā svin savu 30 gadadienu.

Kas ir tas atšķirīgais un interesantais.

  • Jau pats nosaukums liecina par to, ka mācības norit citādā veidā, daudz svaiga gaisa un izpēte. 
  • Skolā netiek izmantotas mācību grāmatas, jo pasniedzējs ir tas, kas vada un māca stundas. 
  • Skolēniem klasē nav vajadzīgas skolas formas (kas Japānā ir obligātas) 
  • Sanākot klasē, skolēns brīvi var izvēlēties sev vietu, piestumjot galdu tuvāk tāfelei vai apsēžoties uz matrača, kuri novietoti klasē. 
  • Starp klasiskiem priekšmetiem, valoda, vēsture, matemātika, skolēns var izvēlēties kokgriešanu ,mūziku , instrumenta spēli, mākslu, dabas mācība, sports, arhitektūra, deja, IT, kaligrāfiju, biodinamisko laukkopību,   u.c. 
  • Priekšmeta mācīšana notik stastīšanas un rādīšanas veidā. Bērns pieraksts, to kas viņam liekas svarīgs un vajadzīgs. 
  • Skolā ir 2 semestri (parasti tie ir 3) kuru noslēgumā tiek veikta skolnieka testēšana. Tie nav eksāmeni, bet gan pārskates darbi. Katrā priekšmetā ir jauzraksta, ko par šo semestri ir apguvis. Iespējams, vienu būs vairāk ieintresējis stāsts par ledāju, citam par abiniekiem. Izklāstot apgūto vielu, sokolotājs redz ar ko vajadzētu strādāt vairāk un kas ir tas, kas skolnieku ir uzrunājis.
  • Runājot par matemātiku un ģeometriju, arī šeit jāraksta pārskats un klāt jāpievieno piemēri. 

Ir izņēmumi, kad skolnieks uzraksta, es neko neiemācījos. Tad skolotājs sagatavo plānu tieši šim skolēnam, ar iespēju atpelnīt zaudētos kredītpunktus ( atzīmi), un noteiktā laika posmā jāveic darbi konkrētā priekšmeta, kurā viņš nav spējis atbildēt.
  • Pēdējā skolas gadā tiek rīkots mūzikas festivāls. Kuru iniciatori ir paši skolēni, veidojot grupas, sastādot  programmu, dizainejot reklāmas un uzstājoties. 
  • Skola ir privāta iestāde, tāpēc ne katrs studētgribētājs to var atļauties. 

Jautājot Chikai, vai viņai patika mācīties alternatīvā skolā, viņa atbildēja, jā. Tā esot pavērusi ļoti daudz iespējas un intereses. Kā arī iespēju satika savu dzīvesbiedru.


Paldies Chikai par piedzīvoto un uz tikšanos nākamajā reizē!





4 komentāri:

Laine teica...

Mīļā Lelde! Lielākai paldies tev par šo patiešām interesanto rakstu. Aizraujopša ir ne tikai jūsu ar Čiku iepazīšanās ķēdīte, bet, kā medus manām ausīm bija Free FOrest scholl stāsts. Izdrukāju, ieliku mapītē " Labā skola". Noderēs. ZInu, jūtu, ka noderēs.
Paldies, ka velti laiku, lai dalītos ar uzzināto šajā jomā. Tās ir vērtīgas zināšanas un es saprotu, cik laika paņem šādu tēmu izklāsts blogā. PALDIES Tev!

Sarkanā Biete teica...

Žēl, ka neprotu japāņu valodu. Es visai kārīgi noklikšķināju uz Tevis doto saiti šīs skolas mājaslapai, bet tur viss japāņu valodā:) Interesanti un iepriecinoši, ka šī skola darbojas (cik saprotu, tad visai veiksmīgi) jau 30 gadus. Tas, manuprāt, ir vislielākais pārbaudījums alternatīvajām skolām - proti, spēja pastāvēt ilglaicīgi. Paldies, ka padalījies ar interesanto informāciju!
P.S. Kā Japānas augstskolas skatās uz alternatīvo skolu absolventiem, kad tie vēlas turpināt mācības augstskolā?

dabasmamma teica...

Paldies Laine par pozitīvu atbalstu! Tiem vārdiem ir spēks, lai cik dī√aini tas neliktos!

Sarkanā Biete, par mācībām augstskolā. Lielākā daļa studē augstskolās citās valstīs, jo ir pieredzejuši to dažādību, iespēju, ka tu vari mēģināt un darīt to, kas tiešām tevi interesē. Chika pati mācījās ASV, Takeshi bija apmaiņu students Latvijas Mākslas akadēmijā. Tā kā skola ir diez gan prestiža un akreditēta, tad audzēkņi ir ar ļoti spēcīgām zināšanām un ar plašu skatījumu uz pasauli un lietām.

Sarkanā Biete teica...

Lelde, paldies Tev par atbildi!