otrdiena, 2014. gada 2. septembris

Norvēģijas skola


    Ir augusta vidus, kad mazie Alkšņu zēni uzsāka mācības norvēģu skolā. Mazliet satraukti, ar lielu interesi un prieku uz pirmo skolas dienu. 
   Albertam šis jau ceturtais gads skolā, tāpēc viss daudz maz zināms un skolā iešana sagādā vairāk prieka nekā bažas. Satikt vecos draugus, savas skolotājas  un redzēt skolu ir prieka pilns notikums. 
   Gustavam tas tik viegli viss nedevās. Jo iepazīt jaunu klasi, jaunus bērnus (kaut arī daļu no viņiem bija saticis bērnudārzā), jauna skolotāja un viss vēl norvēģiski. Un tas viss "jāsagremo" vienam mazam sešgadniekam. (viņš nebija pats mazākais, skolā Norvēģijā sāk iet tajā gadā, kad paliek 6 gadi. Tā kā bija daudzi piecgadnieki arī). 

     Jau ierpiekš zinajām, ka svētku brīdis šeit izpaliks, jo skolā sāk mācīties ar pirmo dienu. Pirmā klasē tas tik strikti nenotiek, bet pārējās klasēs gan. 
Tāpēc izpaliek puķes, svētku tērps un kafejnīcas (jo tās mums nav uz salas tuvumā:).
Albertam plāns ir skaidrs, un viņš dodas uz savu klasi. Bērniem sākot ar otro klasi vecāki līdzi nenāk, jo viņiem īsti nav, ko tur darīt. Bērni saiet klasēs un notiek paredzētās stundas.  

   Mēs ar Gustavu dodamies uz pirmo klasi. 
Bērniem līdzi ir vecāki, jo pirmās dienas ir adoptācijas periods, kad vecāki var nākt līdzi. Ja vēlas, var pasēdēt līdzi stundās un pavērot bērnu. 
Satikšanās ar skolotāju, savas vietas iepazīšana. Tas ir ļoti svarīgs notikums, jo pirmo reizi redzēsi, kas sēdēs blakus! 
   Skolotāja bērnus aicina uz kopīgu sanākšanu, kurā visi apsēžas uz gara beņķa. Sanākšana notiek katru rītu, kuras laikā visi dzied mēneša dziesmu, izrunā notikušo, lai katrs var pateikt kādu lietu, ko redzējis, kas noticis, kas piedzīvots utt., pēcāk mācās nedēļas atskaņu dzejolīti un nedēļas burtu. 
  Bērni burtus sāk mācīties tikai skolā, tāpēc nedēļas burts ir  jaunums visiem pirmklasniekiem. 
Pēc tam ir ēšana. Kurā mazie ēd līdzpaņemtās maizītes, dārzeņus vai augļus. Skolā vari pasūtīt pienu. 
Pēc ēšanas visi iet laukā. Lai kādi būtu apstākļi, mazie vienu stundu pavada laukā. 
Ienākot atpakaļ ir kopīga sanākšana, kurā vari ieēst kādu maizīti, ja vēlies un pārrunāt ārā notikušo.  Kas ar ko spēlējies, vai visiem ir bijis draudziņš. Skolā iešana ir viena milzīga socializēšanās. Un atras ar ko spēlēties, ar ko draudzēties nav tik vienkārši. 
Pēc tam ir 2 stundas, katra 90min gara. Tas nenozīmē, ka viņiem šīs 90 min. ir jānosēž krēslā. Ir 40min stunda un tad notiek stundas tēmas maiņa. 

Skola sākas 8.30 un beidzas 13.25, otrdienās ir saīsinātās dienas. 
Vecākiem iedod stundu plānu, kas ir nemainīgs visu semestri. 

Šogad mūsu skolā ir jauna sistēma,  klases tika sadalītas A un B. Tas ir ļoti pozitīvi. Vairs nav viena milzīga 4. klase ar 36 bērniem, bet divas mazākas klases ar skolotāju un asistenu. 
Skolotājam katram ir asistents. Viņa pienākums ir palīdzēt tiem, kam iet lēnāk, ir kādi jautājumi, vajag nomierināt, kas ir diezgan izplatīta lieta klasē (šeit to sauc par ADHD, Latvija tas varētu būt hiperaktīvs bērs. Bet tā ir cita tēma), palīdzēt izdalīt materiālus un ejot ārā, palīdzēt bērniem uzvilkt attiecīgi laika apstakļiem paredzētās drēbes. It īpaši pirmajās klasītēs. 


Dažas praktiskas lietas. 

Tā kā bērns sāk iet skolā gadā, kad paliek 6 gadi, tad burtu mācību sākas tikai ar pirmo klasi. Bērnudārzā netiek mācīts lasīt, rakstīt vai rēķināt apzināti pēc programmas. Ir, protams, lietas, ko bērni apgūst paša intereses vadīti, uzrakstīt savu vārdu, zināt, cik pašam gadu utt.

Ja esi iebraucējs, arī valodas zināšanas nav tik svarīgas. Pirmais gads skolā ir domāts, lai iepazītos ar mācībām, spētu saprast dienas rutīnu, skolas noteikumus un komunicēt ar saviem vienaudžiem un skolotāju. 

Bērnam uzsākot pirmo klasi ir vajadzīga mugursoma, āra drēbes (gumijnieki, lietus drēbes un ziemai nākot, ziemas drēbes), maiņu drēbes, iekšu čības (ne kurpes) vai siltās zeķes. Visām šīm lietām ir jābūt marķētām ar bērnu vārdu. Lai mazajam pašam vieglāk ir atpazīt savas lietas un lai tās nepazustu vēl 36 bērnu mantās.

Grāmatas, burtnīcas, zīmuļus un visu pārējo, mācībām nepieciešamo dod skola. 

 Ēšana paliek vecāku rokās, jo bērniem tiek dotas maizītes uz skolu. Protams, vari dot līdzi jogurtus, cept kotletes un taisīt salātus. Tas pēc paša vecāku iespējām un izvēles. 
Siltais ēdiens sākumskolā nav.  (tas vairāk attiecās uz to, ka skola beidzās pus divos, un viņam pārnakot mājās ir īstais pusdienlaiks. Protams,ja bērns nepaliek uz pagarināto grupu).

Par izdevumiem: 
Bez tā, ka vajadzīgs ir pāris papildus āra drēbes, vari pasūtīt skolā pienu, kas maksā 100Eiro gadā. Tā ir 200ml paciņa dienā. 

Ja ir vajadzīga pagarināta grupa, tas nozīmē, ka vecāki ir strādājoši un var atļauties par maksāt . Sīkāk par pagarināto grupu lasi šeit -  SFO.  Tā cena mēnesī ir 300 Eiro. Var izvēlēties dažas dienas nedēļā vest, tad cena ir mazāka. 
Vairāk par skolas gaitām lasi šeit




  Es gatavojos tam, ka Gustavam būs jāiet skolā. Tā bija apzināta izvēle, jo dzīvojot Norvēģijā ir svarīgi, ka zini norvēģu valodu. 
Pēc pirmās pardzīvotās nedēļas lielais satraukums arī ir mazinājies. Ir dienas, kad Gustavs ir mājās ar mani. Tam ir daudzi iemesli, kas nav saistīti ar slimošanu.


   Vērojot un pazīstos Gustavu, es zinu, cik svarīgi viņam ir vienatnē izspēlētais laiks, laiks ar mammu un māsu un laiks, kad  savā dvēselītē iegūt mieru un spēku. 


Vērojot savus zēnus, es redzu tik dažādas personības. Vienu, kam skola, sabiedrība un bērni ir pats svarīgākais un otru, kam miers un divvientulība ir spēka avots.  Mans uzdevums ir to visu ieviest ikdienā un radīt ģimenē harmoniju un ritmu.  Esmu apzināti savas darba gaitas nolikusi malā uz laiku, lai būtu kopā ar bērniem. 



Visiem vecākiem, kuri palaiduši savus mazos lolojumus skolā, es novēlu daudz spēka un prieka. Lai arī kur jūs dzīvotu un kādā skolā ietu jūsu bērni, tā būs pati labākā viņiem! Galvenais pašiem tā domāt un atbalstīt bērnus! 
Ticiet, mīliet un priecājieties par saviem bērniem! 




2 komentāri:

Alise teica...

izklausās, ka Norvēģu skolā viss notiek tā kā vajag. Bez lieka spiediena uz bērniem. Manas meitas šogad nostartēja 12., 9., un 3.klasēs. Divi bērni vēl bērndārznieki un Mazulīte, kuru pazīsti personīgi - dzīvo ar mani mājās. Novembrī man būs jāatsāk darbs un mazo vedīšu uz silīti.
Jā, piens un pagarinātā grupa pie jums maksā gan tā padārgi. Mums redz, tas ir par brīvu. Arī pusdienas un launagu var dabūt par brīvu, jo to finansē pilsētas dome. Taču neskatoties ne uz ko, ir jau tādi vecāki kuri kritizē visu: ēdiens slikts, mācības par grūtu, skolā auksts, utml...

dabasmamma teica...

Alise, es labprāt gribētu lai mani bērni pamatskolu un vidusskolu mācītos Latvijā. Jo zinu cik tomēr pamatīgas zināšanas tiek iegūtas.
Sākumsskolu gan labāk te padzīvot, jo tomēr ta uzsākšana ir vajadzīga mierīga un bez liekām atzīmēm un stressa;)

Lai jums Alise visiem izdodās! Un veiksmīgs mācību un darba gads!