piektdiena, 2014. gada 15. augusts

blogdraudzība un skola

Neliegšos, ka blogu rakstīšana ir kļuvusi viena no manām ikdienas sastāvdaļām. Tas ir atskaites punks sev pašai, sava veida dienasgramata un atmiņas, kuras jau lielāko ties ir domātas ģimenei un draugiem un, protams,  komunicēšana. Jo rakstot blogu un lasot citus, esmu ieguvusi ne tikai daudz labas idejas, bet arī ļoti labus draugus.

Laine  no Mammas rokām bija pirmā, kuru iepazinu klātiene pagaišo gadu Zaubē. Emociju vilnī un lielā sajūsmā, vēl pieteicu, nu tad nākamgad tiekamies Norvēģijā! Šajā mirklī kosmosā tika padota spēcīga vēlēšanās un pēc nepilna gada Laine bija klāt:)!
Kādā jūnija naktī (tas tiešām bija nakts vidus), pie mūsu mazās norvēģu mājiņās piestāja minibusiņš ar 4 lieliem un maziem Zaubes iemītniekiem.
Laimīgi atbraukuši, bērni guļoši tika salikti gultiņās, kad paši devamies pirmā pastaigā līdz jūrai. Jo ko tad citu nakts vidū Norvēģijā var sadarīt!

Nākamām dienām programma bija gatava.Ja ciemiņi ir  atbraukuši tikai uz dažām dienām, tad lieka gulēšana un atpūta nav paredzēta! Vietējie kalni, okeāni un raktuves - pats skaistakais, kas mūsu krastā ir redzams.
Jo augstāk kāp, jo vājāka kļūst zemes pievilkšanas spēki. Tas dabā ir novērots un arī bērnos!



 Ja kāpienā laiks ir skaists, tas var nomainīties burtiski 5 minūtēs. Kāds mākonis ceļojot pāri okeānam,iestrēgst kalnā un sāk līt, pat nebrīdinot vietējos meteorologus un kalnā kāpējus. Mēspaši uz savas ādas izjutām straujās laika maiņas.
Tā kā, Laine, neprasi, ko ņemt līdzi ceļojumā uz Norvēgiju, jāņņem līdzi viss, visiem laika apstākļiem:)

Pēc pastaigas un  eko "dušiņas" devāmies uz raktuvēm. 
Lai pēcāk vakarā rīkotu partneru vakaru, kur mums kā sievietēm tika uzdots gatavot vīru ķertās zivis. 
Bet tā kā šīs divas dāmas nodarbojās pilnīgi ar ko citu, tikai ne cepeškrāsns uzpasēšanu, par to, ka maltīte gatava, pabrīdināja dūmu detektors!
 Ko mēs darījām? Pinām vītnes vietējai izrādei. Jo Lelde kartējo reizi nevarēja pateikt nē un neviens cits vītnes šeit pīt laikam ka nemācēja (jo pasākumu organizātore bija pamatīgās bažās, ar ko tos dēļus izrotāt?!?). Tā tapa kopistiskais darbs  - vītne. Vairāk jau Laine tur savu roku pielika. Jo kamēr es nākamajā dienā  skolā strādāju, tikmēr  viesi mājās pina vītnes. ļoti loģiski:)
Pēc pīšanas, devāmies uz okeāna piekrasti. Vieta, kur beidzās ceļi, koki, zeme, bet uz klintīm vēl mājo cilvēki, aitas un sūnas. 

Izstaigājuši ,safotogrāfējušies, izrunājušas vai teju visu dzīvi, skolas-valsts -sistēmu- par un pret  aktualitātes, izsmējušās un kopā labi pavadījušas laiku, itkā devāmies uz mašīnām. Vēl tik pēdējā bilde ar kalna aitām.  Tas tiešām nebija pasūtīts nobeiguma kulminacija, bet ragainais norvēģis burtiski Laini aizsita no savas teriorijas prom. Pirmajā mirklī nevarēja saprast, kas notiek, smieties vai raudāt. Labi, ka nebijām pārak tālu iekšā aplokā, jo izeja uz ceļu bija tikai viena, garām šiem labvēļiem:)  

Labi, kas labi beidzies un prieks par satikšanos. Par Laines braucienu plašāk lasi Mammas rokās .
Vēl tik pielikumā vītnes, kas mammu rokām radītas un mazliet smaršo pēc cepeškrāsns dūmiem;) 

Laiks, kad Laine ciemojās pie mums, bija eksāmenu laiks skolā .Tā kā es pasniedzu vizuālo makslu un rokdarbus, tad arī mums bija eksāmens. 
Es strādāju ar 9. klasi un pēdējo 6 nedēļu laikā viņu uzdevums bija  ainavu dizains - ar tēmu pavasaris. Skolotājiem ir pašiem jaizdoma, ko un kā darīt, lai stundas būtu kvalitatīvas un mācošas. Mērķis šim uzdevumam bija ne tikai veidot dizainu, bet spēt sastrādāties vienam ar otru. Tāpēc tika izveidotas grupas, kurā 4 jauniešu grupa kopā veica uzdevumu. Klasē ir 40 bērni, tā kā viņu organizēšana bija viens no galvenajiem uzdevumiem man kā pasniedzējam. 
Es viņiem macīju pīt klūgu majas divās dažādās tehnikās un eksāmenā, grupām bija jāsaliek skolas nosaukums no dabā atrastiem materiāliem. Eksāmenu laiks 15. min. 
Jaunieši bija ļoti radoši un bija patiesi interesanti ar viņiem strādāt. 




 Katru nedēļu vienam audzēknim tika iedota kamera. Uzdevums bija fotogrāfēt procesu, kā top klūgu būdiņas, lai vēlāk varētu izveidot bilžu izstādi. Njā, man pēcpuse arī tika iemūžināta, ne vienu reiz vien:)  Tā kā es nedrīkstu likt bildes ar skolēnu sejām, tad jāskatās uz mugurām. Bet vismaz process ir redzams.


 Gala rezultāts un izstāde.





Paldies Lainei par jauko tikšanos. Tu zini, ka tu esi ļoti īpaša personība un man liels prieks, ka esmu tevi satikusi. Paldies tev un tavai varonīgai ģimenei par apciemojumu. Es gribētu teikt, brauciet atkal!!! (Bail ka tiešam neatbrauc:)))) tas joks, jo esiet mīļi gaidīti pie mums ciemos gan Norvēģijā gan Latvijā!!!


1 komentārs:

Alise teica...

...draudzība ir laba lieta!
...un cik vis kaut kas feins notiek tavā skolā!!!