svētdiena, 2014. gada 31. augusts

Blognometne Saldū

    Vasaras notikums, kuru es gaidīju ar mazu satraukumu, neziņu, interesi un prieku. 
Blognometne Saldū
Lai arī domāt par praktiskām lietām, sāku pēc uzaicinājuma blogā, ļoti velējos satikt visus tos aktīvos blogistus Latvijā, kuru rakstīšana arī mani ir iedvesmojusi. 
Tāpēc piemiedzot acis uz gulēšanu teltīs, pusdienošanu svaigā dabā, ļāvos pilnīgai imrovizācijai (labi, labi, man bija plāns katrām 10 min.:) uzņemt īpašo blogistu delegāciju! 
Sarunātā vietā Saldus pasta laukumā satikāmies ar:
Martu un Vilni (kas ne tikai ir blogu lasītāji, bet arī mani tuvi radinieki, 
Sintiju no Talsiem (kamēr gaidījām dažas  blogistes no pirmā humpalu reida, uzzinaju ne tikai kādus blogus lasa, bet arī to, ka Sintija ir Saldū dzīvojusi! ) Fantastiski! 
Madara  - Puķuzirnis bloga veidotā, ieradās pilnā ātrumā, jo doma par 10 min. nebija pieļaujama:)

delegācija ar Laines auto no Rīgas, Lielvārdes un Zaubes. 
Laine - mammas rokas 
Vinita - pūces maja
Gita - (ļoti gaidu tavu blogu! )
Laura  - ideju krelles

Inita Annasskolas bloga , kura par laimi ne tikai raksta bolgu, bet arī dzīvo Saldū. Tāpēc viņai tikai tā laime, būt par Blognometnes koordinātori:) 

Vēlāk mums pievienojās Alise - Bēbzieds, Hibiscus Girl

Tagad nometne varēja oficiāli sākties! 

Pirmā pieturas vieta pie tekstilmākslinieces Baibas Rīteres. Stāsti un gobelēni, piedzīvotais, redzētais un pārdomas par mākslas vērtībām Latvijā un pasaulē. Tik interesanti, ka šādi cilvēki dzīvo mums tik ļoti tuvu, un dara tik lielas lietas. Viņas stāsi un gobelēni, lika aizdomāties, cik tomēr Latvija ir bagāta ar šādiem māksliniekiem. Kaut viņus vairāk redzētu un atbalstītu!


Došanās uz saldējumu fabriku Druvas saldējums . Kur sākotneji mūs atšuva, jo bija paredzēta cita svarīga delegācija no PVD. Bet beigās jau viss sanāca tā kā tam vajadzēja būt, PVD vietā ieradās BNS (blogNometneSaldū) pārstāves:) 
Pārģērbšanās baltos kostīmos, iešana caur fabriku, kur vafelēs pildās vaniļas saldējums, smaržo te pēc ceptām vafelēs te pēc vaniļas. Pēcāk vēl atveldze milzīgā ledusskapī, kas bija dienas  aukstums nr.1, jo ārā bija pamatīga svelme. 


 Pēc programmas bija paredzēts brīvais laiks Saldū. Kam sarunas pie bēbīsu izstādes Kalpaka laukumā, kam aktīvs humpalbožu apdeits.
     Es tiešām nesaprotu, kur palika mans fotoaparāts vakara gaitā, jo Madaras ceptā kūka, dāvanas un klūgu pīšana ir izrauts moments.
Bet labi, ka blogistes ierodās ar kamerām jo tad par āādiem sīkumiem nav jāreizējās. Par vakara notikumiem lasi mammasrokās un puķuzirnī  un klūgu grabulīti vari apskatīt hibiscusgirl.
    Stāsti par visu, man liekas nepalika neviena tēma neizrunāta! Sākot ar attiecībām, karjeru, bērnu ieņemšanu un to piedzimšanu, audzināšanu un vēl un vēl un vēl.
 Pār mums pletās naksnīgās debesis, kas tik liecināja, ir laiks parādīties strausiem:)
Es nespēju strausa uznāciena  koncepciju Lainei detalizēti izstāstīt, jo pārģērbšanās un pareiza saliekšanās, mijās ar smiekliem un asarām.
Uznāciens tika pavadīts ritmu mūzikā. Bet kā jau saprotiet, bildes no šī notiku nav:)
Bet tiem, kas ļoti grib redzēt šos dresētos dzīvniekus, es youtube atradu video, ar līdzīgu mājdzīvnieku turētājiem:) Skaties šeit.

Nākamjā dienā bija paredzēts rīta cēliens, andele mandele un izglītojošas sarunas ap un par veselīgu un garīgu audzinašanu ģimenē.
Karstums un lapsenes nebija paredzētas, bet nāca kā papildus efekts:)



 Klausoties Initas lasīto pasaku, šujot Valdorfa lellīti. Uzzinot, cik svarīgi ir ar bērniem runāt tīru un skaidru valodu.  Starp rokdarbiem, grāmatu kalniem un lietderīgām sarunām, svelmi nomainīja lietus. Tas bija gan patīkami, gan slapji.
Tāpēc, āra pasākumu nācās nomainīt pret mājīgām bērnudārza Asniņa telpām, kur turpinājām veidot lellīti un runāt par visu aktuālo.


Saldus ir īpašs ne tikai ar to, ka atrodas Kurzemes sirdī, bet arī ar savu īpašo gaisu. Jo to daudz saelpojoties, kļūsti ļoti radošs. Un vienā mirklī top alternatīvā indo-folk-melanholiskā grupa ar stīg-sitamo -instrumentu pavadījumu.
 Iznākums ir acīm redzams. Kaut arī man likās, ka tas būsa ātri, jo viss taču notiek uz ātro. Šis bija pāris stundu intensīvs darbs. Bet rezultāts ir tik patīkams. Un cik interesanti, tā katram iznāca pilnīgi savādāka, kaut gan veidojām pēc viena modeļa.
    Šeit arī manai ieplānotai programmai sajuka visi laiki un notikumi. Jo pulkstens bija jau deviņi vakarā, bet mes vēl Saldū pēdējās vaska kurpītes lellei taisījam.
Vēlais brauciens uz Matkuli. Kas turpinājās ar meksikāņu zupas ēšanu, sarunām, bērnu zīmējumu tulkošanu un pirtī iešanu. Otrā nakts, kad gulēt ejam ap 4 no rīta!


  Pēdējā blognometnes diena, tāpēc ceļamies agri. Šodien paredzēts brauciens pie manas māsīcas Agneses uz brokastīm un došanās uz Pedvāli.


 Brokastis, stāsti un pārģērbšanās. 

   Viss sākās ar to, ka Laine bija jābūt kāzās tai pašā dienā. Kāzu rīkotāji bija pieteikuši, ka bez bēšas kleitas lūdzu neierasties. Es zināju, ka Agnesei bēšas kleitas ir ne viena vien! Un tā sākās pielaikošana.
Kleitu atradām ,suni arī pieskaņotu! Vienā mirklī mēs visas tikām pie jaunām kleitām un izskata.
Kaut kāds karsuma klikšķis tajā brīdī notika. Jo visa programma tika izmainīta. Sākās jaunas avantūras.
Sauciet to kā gribiet -Stils Bez tabu, Ievas pārvērtības! Mums vajadzēja fotogrāfēties, lekt no soliņa, ko bēgās arī salauzām, suni arī satracinajām, taisīt dubli nr.1.nr.2.nr.3...... Lai visas reizē nolektu, mati visām būtu vienādā vējā un kleitas vienā kuplumā.










 Miera jau nebija, jo Agnesei pie mājas stāvēja pašķūnētais kabriolets,kas pirms tam bija piedzīvojis putu iznācienu Sabiles vīna svētkos. Tagad šīm dullām meitenēm vajadzēja doties braucienā pa Sabiles senleju.

 Karstums pamatīgs, liekas senlejas augstienē tas vēl vairāk pievelk! Tāpēc brauciens mājup, ar lielu ātrumu un patīkamu vēju.


 It kā mēs bijām gatavas doties mājās! Vēl pēdējā iespēja izstaigāt Sabiles brendus un tad katra uz savu galu.
Ar mazliet vēju galvā, devāmies uz Sabilies vietējām bodītem, ēdām saldējumu. Vēl  izdomājām, doties kopīgā peldē, pirms garā ceļa.




 Agnese mūs vienkārši aizveda uz pilnīgi mistisku peldvietu, kura skaitās privāta. Bet kas Matkulē ir privāts. Ja viens otru zin, tad mēs peldamies, patīkami siltā ūdenī, kur blakus aug ūdens rozes un doma par majās braukšanu tiek pamazām aizmirst. 
Pēdējie apskāvieni,sarunas, ka nākamgad tiekamies atkal. Prieks par pavadīto laiku un jauniepazītiem cilvēkiem. 

Mēs dodamies uz Saldu. 
Kamēr telefonā zvanas no Laines. Mēs laikam paliekam Matkulē, mašīna neiet. Es jau kaut ko tādu biju gaidījusi. Jo brauciens pie Agneses tā pat vien nevarētu beigties:) 

Pēc pāris stundu intensīva vietējā vīra darba, mašīna tiek sataisīta. Un oficiālā nometne varēja noslēgties! 

Bija patiess prieks jūs visus satikt, iepazīt un piedzīvot šīs trīs dienas. 
Lai ko aŗī  teiktu par blogošanu, publicēšanu utt. es esmu iepazinusi daudz radošas personības, tikai pateicoties blogam. Un domāju, ka katram mums šī darbošanās ir daudz devusi. 

Paldies manam vīram, bērniem, mammai un Initai par palīdzēšanu un izturību!!! 

Paldies Baibai Rīterei un  Lienei no Druvas saldējuma par uzņemšanu! 

Un, protams, paldies visiem, kas atbrauca, pieņēma ekoloģiskos lauka apstākļus un ļāvās trīs dienu piedzīvojumiem! 


Uz tikšanos nākamreiz! 





sestdiena, 2014. gada 30. augusts

ūsainie kuldīdznieki

   Viena no mūsu vasaras pilsētām ir Kurzemē, tuvu Saldum, pa ceļam uz jūru  - Kuldīga
Šogad mērķis bija apskatīt Riežupes smilšalas. Atceros, kaut kad bērnībā tur biju bijusi un ļoti patika. Tāpēc laiks maziem Alkšņiem piedzīvot Latvijas kultūrvietas. 
    Senas mājiņas ar dakstiņu jumtiem, viena otrai cieši pieslējusies blakus. Upītes, kas tek nesaprotamā virzienā, te gar māju pamatiem te zem tiltiņiem. Kuldīgas laikmetīgā un modernā ielu māksla,  interesanti cilvēki, kas pilsētā dzīvo, dažs ieradies ar retro mocīti, dažs tāds pats iebraucējs kā mēs. 
Āra kafejnīcas, kur atveldzēties un labi paēsts. Var sajust pilsētas elpu....bērnu smiekli un prieks par pilsētas strūklakas veldzi, pie baznīcas redzama drūzmēšanās, ārā tiek sagaidīts laimīgais jaunais pāris. 
Tā sajūta, no ikdienas skrējiena iziet cauri laikam un apstāties. Viss, ko mēs redzam, sajūtam un piedzīvojam ir tagad.
 Atliek tik ievilkt elpu un piedzīvot...
Vieta un cilvēki ar savu šarmu mūs ir pārņēmusi. Gribas pašiem kļūt par tādiem. Bērnus vairs nepievelk mantiņas un saldumi, viņi vietējā rokdarbu veikalā atrod, kā vienā acu mirklī kļūt par pieaugušo.
Lai arī pašu sajūsma mijās ar garāmgājēju izbrīnu, zēni piedzīvo īsto veču dzīvi. Alberts sāk miegt ar aci "sava" vecuma dāmām. Kad mamma sāk iejauties, ar saviem komentāriem. 

       Ar stātiem par  atmiņām un piedzīvotā no smilšu alām,  esam sasnieguši galamērķi. 
Pie kases (jo ieja ir par maksu) Alberts nenominstinās un rupjā balsī prasa:  Mums lūdzu 4 pieaugušos un vienu bērna biļeti. 
Meitene pie būdiņas īsti nenotic mazam ūsainim un iedod mums ģimenes biļeti.

    Alas aukstums, tumsa, gida stāsti un vēlējumi. Iešana caur šaurām, citviet zemām izejām. 
Sajūta tieši kā bērnībā.

Vēl tik ceļš uz mājām, kas ir tik patīkams. Pilsētās karstums, alu vēsums un saldējums mašīnā. 
Piekusuši un piedzīvojuši, ceļam paši savas smilšu alas. 















Vēl mazliet veldzējoties vasarā un sajūtot tās smaržu....


Jums rīt skola un jauni mērķi. Lai izturība lieliem un maziem! Un ticība, visam pāri!

sestdiena, 2014. gada 23. augusts

Hermīnes svētki

Hermīnes dzimšanas diena un vārda diena ir gandrīz vienā mēnesī. Vasaras laiks, kad svētkus var svinēt laukā un kūku rotāt  ar zemenēm.
Tā kā mūsu mājas vietas ir Norvēģija un Latvija, tad ir lietas, kas nākas darīt divreiz. Piemēram, svinēt dzimšanas dienas. Pirms aizbraukšanas taisījām Hermīnes 2 gadu svētku brokastis kopā ar gaviļnieces draudzenēm. 
Gatavošanās svētkiem ir īpaša. Mājas pošana un kūkas cepšana, rada to īpašo svētku sajūtu. Brāli ir tik liela, ka labprāt uzņemas iniciatīvi palīdzēt un radīt svētkus māsai. Gustavs cepa kūku pēc saviem ieskatiem un rotāja ar to, kas viņam visvairāk garšo - šokolādi! Mmm, māsas labakais draugs ar vislabāko kūku! Tā ir visīstākā dāvana.


virtenes no Mammas rokām 
Svētki Latvijā ar pašas ceptiem pīrāgiem. Hermīne ar omi jau no rīta mīklu mīcija un pašas gatavoja mielast. Šie mazie īsie mirkļi, kas ilgs vien dažus vasaras mēnešus. Tā kopā būšana un darbošanās ar vecvecākiem. Bērniem tā ir tik vajadzīga un svarīga, jo aizbraucot uz Norveģiju un dzīvojot ikdienā bez omēm un opjiem ,tā sajūta, ka vasarā tu esi kaut mazu mirkli pabijis kopā, dod spēku un mīlestību pret savējiem, esot tālumā. 




Vārda diena Saldus "Vakrēs".



ar mammas mammu.


Pēdējā bilde ir stāsta vērta.  Kad es biju maza, mani auklēja Austras mamma. Pēcāk es auklēju Austru un tā šī ķēdīte turpinās vēl šodien. Jo Austra ir auklējusi mazos un nu jau palielos Alkšņa bērnus.

Ar lietainiem un rudenīgiem sveicieniem no Norvēģijas!