trešdiena, 2014. gada 11. jūnijs

vikingi nāk

Jūnija pirmā nedēļa mūsmājās tika gaidīta jau kopš decembra. Laiks nolikt malā telefonu, datoru un mašīnu, uzvilk lina kreklu, pastalas un piedzīvot Vikingus.

Decembrī Albertam palika 8 gadi.  Dzimšanas dienā viņš saņēma naudas dāvanas no klases biedriem. Skaidrs bija viens, šī nauda tiks taupīta līdz Vikingu festivālam, jo sapnis par īštu zobenu  jau sen bija izsapņots. 
Es tik spēju apbrīnot Alberta apņēmību, aizraušanos un mērķi, pacietīgi gaidīt pus gadu, lai tiktu pie iecerētā.  Kas nu nekādi nav man raksturīgi...:)
Pašsaprotami liekas, ka bērni spēlējās ar klučiem, mašīnām un lego (ko, protams, dara arī mūsu zēni), tad mūsmājās vēl piedevām  tiek vilkti ārā apmetņi, vairogi, loki, bultas un zobeni un rīkotas kaujas piemājas mauriņā. 

Skatoties šīs cīņas un spēles, ir skaidrs, Vikingi ir kas īpašs, ne tikai kā seni barbariski ceļotāji, viņi bija vīri cīnītāji. Un zēnam tas ir tik vajadzīgs, šī varenā vīrieša etalons.  Lieli, spēcīgi vīri ar ādas jostām un zobeniem, kurus turot ar abām rokām, rodās jautajums, kur viņiem rodas spēks?
Ādas kurpes apāvuši, zobenus nospodrinājuši, viņi devās uz kuģi, lai kārtējā ceļojumā varētu sākties. Tā viņiem dzīve, aizbraukt un atgriesties citkārt ar ieguvumiem vai zaudējumiem, aizjūras vergiem un stāstiem.... stāstiem ,par kuriem mēs vēl šodien varam dzirdēt.
Lasot, izdzīvojot un piedzīvojot vikingus ar zēniem, manī radās sajūta, ka tie ir tik seni, bet tajā paša laikā tik īsti un tuvi. Vai mūsos vēl mīt kāda kripatiņa no seniem  Kuršu Vikingiem?  Lai runā stāsti, zīmes un vietas ,un lai katrs pats tos sevī izjūt.

Iedomājies, nakamā mirklī, atverot acis, tavā priekšā kursies ugunskurs, riņķī skraidīs bērni basām kājām, vīri un sievas darbosies ap medījumu. Kaut kur dzirdamas būs tauru skaņas un zirgu zviedzieni, un tev rokās būs nazītis, galvenais instruments, lai izdzīvotu Vikingu laikā.