sestdiena, 2014. gada 28. jūnijs

vasaras saulgrieži

Pēc divu nedēļu klusuma, esmu paņēmusi rokās datoru. Šim klusumam bija vairāki iemesli. Pats galvenais, mūsu atbraukšana uz Laviju un visi citi iemesli ir svētki, svētki un gatavošanās tiem.

Jūnija mēnesis aizsākās ar ciemiņu uzņemšanu Norvēģijā, pēcāk skolas eksāmena gatavošana, vikingu festivāls (par kuru rakstīju iepriekšējā rakstā) un brauciens uz Latviju.

Domājot par šo ierakstu, galvā skan vēl Jāņos spēlētās rotaļu dziesmas, tāpēc stāsts par Saulgriežiem.


Kopš mūsu Latvijas mājās "Vakres" būvdarbi rit pinā gaidā, tad Jāņu sagaidīšanai vajadzēja meklēt kādu citu vietu. Ugunskura vieta lai paliek tā pati, bet nojume, kur pamukt no lietus vajadzēja.
Tā kā mūsu zemē atrodās ne tikai simtgadīga māja, akmens drupas un milzīgas būvgružu kaudzes (kuru  bijušie īpašnieki bija pacentušies izmētāt pa visām malām), bet arī liela koka nojume, kura agrāk tika izmantota kā traktora novietne, tagad tur atradās viss kas, izņemot traktoru:)
Trīs dienas pirms Jāņiem sākās īsta gatavošanās, jo šai vietai vajadzēja tapt par seno klēti, kurā Jāņu dienā smaržotu pēc kalmēm, Jāņu zālēm, pīrāgiem un Jāņuguni.

Kaut arī darba netrūka, tā vēlēšanās svinēt Jāņus paša mājās bija pārāka. Pēdējos darbus Līgo dienā darot, sienot ziedus un klājot galdu, svētki varēja sākties. Un tie bija tieši tādi, kādus mēs tos radījām - īpaši un jautri!!

Lai arī es neesmu Jāņu māte, esmu Jāņu māsa! Un šis status ir godam nesam. Šoreiz pats Jānītis bija Zviedrijā, bet cerms nākamgad varēsim viņu klātienē godināt.


Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņu diena-
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņu diena

Līgo, Jāni, līgo, Jāni
Nu tā tava diena nāca;
Siesim sieru palagos,
 turēsim Jāņu dienu.





















Vedat mani zālītēs,
Es zālīšu nepazinu:
Es noplūcu griķu druvu,
Par ābolu domādama.
Plūcat meitas puķu pušķus
Daždažādi izraibotus - 
zilus, baltus, iedzeltenus, 
Kas Jāņos uzziedēja. 
 Izkaisīju nama plānu
Zaļajām zālītēm;
Sper kājiņu, kur sperdams,
Rit zālītes ritēdamas.

Mūsu mājās treji vārti, 
Visi treji appušķoti:
Pa pirmiem gani nāca, 
Pa otriem Jāņa bērni, 
Pa trešiem Jāņu māte, 
sieru nesa palagā. 





 Es apsedzu sav' galdiņu
Ar balto paladziņu:
Apsedz, Dieviņ, manu sētu
Ar sudraba mētelīt'.
Apsedz, Dieviņ, augumiņu
Ar zeltītu mētelīt'.


 Ņem, Jānīti, augstu zirgu,
Apjāj manu tīrumiņu,
Cel asniņu augstumā,
Min zālīti zemumā!
 Tur man tika Jāņos iet,
Kur lustīga Jāņu māte:
Kur lustīga Jāņu māte,
Tir lustīga līgošana.
 Noiet saule vakarā,
 Zelta miglu miglodama.
Lec, saulīte, rītā agri,
Noņem miglas vainadziņu.
 Ai, saulīte, mēnestiņis,
Kā jūs skaisti mijaties!
Kur dieniņu saule tek,
Tur tek nakti mēnestiņš.

 Kuriet lielu jāņuguni
Augsta kalna galiņā:
Lai maldāsi raganiņas,
Jāņu nakti staigādamas.


 Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mana tautiņa
 veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mani bērniņi
veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mana valoda
veldrē nekrīt!
 Dindaru dandaru ozoliņi,
Visi tavi zariņi zīlīšu pilni.
Izgāju, lasīju apsamaldījosi,
Ai, Dieva dēliņi, vedati cauri!
 Jāņu diena, svēta diena,
Aiz visām  dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls,
 Saules meitu sveicināja.
Jauka bija Jāņu diena,
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.

2 komentāri:

Ieva Zavjalova teica...

Paskatoties uz šīm fantastiskajām fotogrāfijām,man tas atgādināja Jāņa Jaunsudrabiņa Balto un Zaļo grāmatu. :)

Sarkanā Biete teica...

Nu kaut kas pasakains!!! Paldies, ka dalies ar savas ģimenes tradīcijām. Tu patiesi iedvesmo:)