sestdiena, 2014. gada 3. maijs

Odda un ledājs

1. maija svētkos plāns bija skaidrs, dodamies uz Odda pilsētu, lai uzkāptu tuvāk ledājam.  Brauciens ar auto 2,5h vienā virzienā.  Gar ceļu malām paveras stāvas klintis, ūdenskritumi, dažuviet jūra, tuneļi un ielejas.
Brauciens pa serpentīna ceļu, līdz zīmei Odda 6km. Ieleja, kuras abās pusēs vēl redzams sniegs uz kalniem. Tas pavasara siltumā kūstot, rada lielākus uz mazākus ūdens kritumus, kuri gažās no augšas un satek akmeņainās upēs.
Jau tālumā redzama milzīga izmēra sniega blāķis, kas iegūlies kalna grēdā kopš paša ledus laikmeta.
Mūsu brauciena mērķis bija pārgājiens līdz Buerbreen.  Pa ledāja virsu staigāt nebija plānots ar mazajiem, tāpēc izvēlējāmies aiziet tik tālu, cik zēni to spēs.

Kaut arī beigās noskaidrojās, ka esma uzkāpuši vietā, kur no ledāja var redzēt tikai mazu kripatiņu, pēc
pārgājiens caur mežu, pāri upēm, garām sniegiem un milzīgām klints grēdām tas vairs nelikās tik svarīgi, ka īsto, zilo brīnumu šoreiz tā pa īstam neredzējām.

ceļā uz Odda.














Mūsu ceļošana ir kļuvusi par sava veida ģimenes aktivitāti. Kaut arī tas paņem laiku, citi braucieni arī vairāk līdzekļus, tas dod neatsveramu gandarījumu un kopā būšanu.

Vajag tik izvēlēties gala mērķi, salikt ēdamo un termosus, kādu siltāku jaku un doties ceļā!
Jo ģimenes izbraucieni ir tie, kas paliek visvairāk atmiņā. Ar bērniem ceļot ir ļoti, ļoti interesanti. (kaut arī tie brauciena laikā strīdās, dažs labs vēl izkaujās, citam no līkumainiem ceļiem paliek slikta dūša, citam ēst un čurtāt sindroms). To visu aizmirsti, nokļūstot glamērķī un vēlāk atgriežoties mājās ar iespaidiem un patīkamu nogurumu.


Lai svētīga svētdiena! 





1 komentārs:

Alise teica...

jūs dzīvojat fantastiskā skatu zemē! par to, ko darīt brīvdienās, daudz nav jāštuko :-)
super!
nākošreiz redzēsiet to zilo brīnumu ;-)