sestdiena, 2014. gada 31. maijs

vasaras kleita nr. 2

Tā kā pie mums ir vasara, tad kleitu šūšana rit pilnā sparā. Izmantoju jau esošo piegriezni, bet klāt piemeistaroju mazas kabatiņas, lai ir kur gliemeži un akmeņi salikt.
Dziļas nevarēja taisīt, jo tad grūti, ko tajās sameklēt:)

Hermīnei kleitas ļoti patīk. Kaut arī skriešanās ar brāļiem ir svarīgāka par lellēm, viņa bez lallalā (tā viņa sauc kleitas) ārā neiet:)



pirmdiena, 2014. gada 26. maijs

sāļie cepumi


Nedēļas nogalē pagāja  sauļojoties, ķerot zivis un mazgājot vilnu (jo ar joni tuvojās Vikingu festivāls, kurā viens no mūsu pienākumiem būs filcēšana). Kamēr mazie nenoguruši vēl paspēja uzcept pirmos sāļos mājas cepumus. 
Mūsu iecienītiem auzu pārslu cepumiem šoreiz nepietika visas izejvielas, tāpēc nācās gudrot ko jaunu.  Es ilgi nedomāju un sameklēju vienā no maniem iecienītākiem blogiem Soulmama sāļo cepumu recepti. Kuru pagatavošanai nav vajadzīgas īpašas sastāvdaļas un maziem darbošanās nodrošināta, jo mīklas rullis un sēkliņu bēršana bija paši galvenie strīda objekti:)

Recepte ir pārtulkota pēc manas gaumes, anglisko versiju skatīties  šeit
 Cepumi sanāca ļoti labi arī šādā variantā! 


sāļo cepumu recepte


3 gl. (glāze) milti
2 t. k. jūras sāls
3 ē.k. krējums
1/4 gl. olīveļļas
3/4 gl. karsts ūdens 

Miltus sajauc ar sāli un pievieno  krējumu + oliveļļu un karsto ūdeni. Visu kārtīgi samaisa un atstāj uz 20min. 
Izrullē mīklu plānā kārtā, liek uz cepešplātes, kurai apakšā pakaisīti milti, apsmērē mīklu ar ūdeni vai olu un pārkaisa ar sēkliņām. 
Es izmantoju melnās un baltās sezamsēkliņas pārkaisīšanai + rupjo jūras sāli. tad sagriež ar picas nazi cepuma formas lielumā un cep. 
cep 8 min. 220t. 




Hermīnes priekšautns Mammasrokas darināts, Gustavam manis paša.



otrdiena, 2014. gada 20. maijs

Preikestolen

Stāsts par braucienu uz Preikestolen (latv.tulk. mācītāja - sprediķa krēsls) mēs to nosaucām par Prieka kalnu:).

Pirms desmit gadiem, kad pirmo reizi piedzīvoju  Norvēģiju un tās dabu, man bija tā iespēja doties uz vienu no populārākajām tūristu apskates vietām Preikestolen. Vieta netālu no Stavanger pilsētas, kur 2 h kāpienā, nonāc klints malā, kuras augstums  un krauja ir 600m.

Kopš tās reizes es zināju, ka tur noteikti atgriezīšos. Nepagāja desmit gadi, ka domas piepildījās un kāpiens Preikestolen klintī tika piedzīvots vēlreiz. Šoreiz tik citā sastāvā - ar savu ģimeni un bērniem.
Pirms došanās kanos ir jābūt gataviem uz 5h ilgu "pastaigu" un stipriem nerviem:)
 Kāpiens pamatīgs, akmeņu ceļi, nogāzes, purvu taciņas un strauti. Atkal kāpiens augstāk, līdz kalna ezeriem. Karstums un akmeņi ir mūsu patstāvīgie ceļabiedri.

Esam gājuši vairāk kā stundu, ieraugam zīmi, kas vēsta - pusceļš. Atpakaļ griezties īsti negribas, tāpēc dodamies tik uz priekšu.
Helikoptera lidošana virs galvām liecina tikai vienu, esam uzkāpuši tuvāk debesīm. Ak jā, tas laidās zemāk mums, ne otrādi. Kādam kāpējam ceļa mērķis bijis par grūtu, tāpēc jābrauc mājās ar  gaisa taxi.

Kāpjam un kāpjam, ir pagajušas mazliet vairāk kā 2 h, esam virsotnē, un ceļš turpinās gar pašu kalna malu. Laikus jāpierod pie 300 - 500 m dziļām aizām taciņas malā.

Vēsu mieru, bērni katrā rokā un tuvojamies mērķim.


Šie pārgājieni un kāpieni ir īsta terapija ne tikai priekš sevis, bet visiem kopā. Jo saglabāt vēsu mieru un pozitīvu noskaņu nemaz nav tik viegli.
Bet ir to vērts! Jo atrodoties kalna galā un redzot skatu, aizmirstas tiek pilnīgi visas nedienas, sliktās domas un notikumi, jo pasaule ir fantastiski skaista!!

P.S. Šajā braucienā mūsu ģimenei gravitācijas likums nedarbojās, tāpēc dažas bildes ir starp debesīm, zemi, mākoņiem un ūdeni;)













Paldies Sandrai par jauko nedēļu un piedzīvojumiem. Mērķis tika sasniegts - 3 dienās 3 augstienes!


ceturtdiena, 2014. gada 15. maijs

konfirmasjon jeb iesvētības Norvēģijā

Maijs Norvēģijā ir mēnesis, kad jaunieši, 15 gadus sanieguši, tiek iesvētīti un 17. maijā tiek svinēti valsts svētki. Laiks kad Norvēģu tauta iziet tautas tērpos.

Tautas tērps Norvēģiem

Kad jaunieši tiek iesvētīti, viņi kļūst ne tikai par draudzes locekļiem, bet arī iegūst savu novada tautas tērpu.
Tautas tērps simbolizē piederību kādam konkrētam novadam kā arī ģimenes vērtību, jo to ļoti bieži darina ģimenes sievietes, vecāsmammas vai mammas.
 Līdzīgi kā mūsu valstī ir novada tautas tērpi, arī šeit, novadu atšķirība ir redzama tautas tērpa krāsā, rakstos un aksesuāros.
Tautas tērpa aksesuāri ir saktas, sudraba auskari, gredzeni, jostas, somiņas ar sudraba aizdarēm, pogas un matu rotas. Lai to visu iegādatos vienā reizē, būtu vajadzīgi milzīgi izdevumi.
Tāpēc, bērnu kristot, tiek uzdāvināta pirmā saktiņa vai zēniem pirmais nazītis ar iegravētu kristību datumu, kas arī ir pirmā tautas tērpa sastāvdaļa.

Katru gadu kristību dienā vai kādā citā nozīmīgā dienā, bērns saņem no vecākiem vai krustvecākiem  sudraba rotu. 15 gadu vecumā, rotas tērpam ir sagādātas. Un atliek vien tērpa darināšana, kas arī citkārt ilgst vairākus mēnešus vai pat gadu, jo ir daudz balto un ornamentu izšuvumi.



Par iesvētībām

Tās notiek, kad jaunietis iet 9. klasē jeb 15 gadu vecumā. Mācību gadam sākoties, sākas arī mācības baznīcā. Katru 2. nedēļu piektienās notiek apmācības. Ja šis laiks nav piemērots ģīmenei vai sakrīt ar kādām bērna aktivitātēm, tad var doties uz nometni, kura tiek organizēta iesvētāmiem jauniešiem.
Mācību progrāmmā tiek runāts un stāstīts par kristīgām un dzīves vērtībām, baznīcas svinamām dienām, tiek dziedāts un lūgts. Šajā laikā jaunietim tiek dota iespēja iepazīt Dievu (jo ne visi vecāki ir draudzes locekļi). Tā kā iesvētās ļoti liels jauniešu procents, tad tā ir iespēja būt kopā ar sava vecuma vienaudžiem un darīt interesantas lietas. Jo iesvētāmiem tiek rīkotas netikai apmācības, bet arī jauniešu vakari, izbraucieni un nometnes.


Mums kā viesiem ir vērts ņemt vērā, ka iesvētībās tiek dāvināta nauda.  Tie ir pirmie patstāvīgie līdzekļi, kurus jaunietis izmanto dažādiem mērķiem: krāj studijām, dodas ceļojumā, liek tiesības, utt.


Senāk iesvētības bija laiks, kad jaunietis kļūvi patstāvīgs. Viņam tika goda tērps - tautas tērps vai uzvalks un  pirmie naudas līdzekļi. Viņs bija gatavs doties darba dzīvē, vai dzīvot patstāvīgi.  

Mēs šogad devāmies uz iesvētībām darba kolēģa meitai.

Un, protams, latviešu tautas tērpos.










Šī nedēļa arī mums paies velkot latviešu tautas tērpu. Tāpēc, nākamie bloga ieraksti iespējams būs diezgan vienādās drēbēs:)

p.s. Pagaišā gada  iesvētību cermonīju skatieties šeit. Toreiz devāmies uz Jonas iesvētībām.




sestdiena, 2014. gada 10. maijs

mammu dienā

Sūtam sveicienus vismīļākai mammai-omītei svētkos! Lai tev jauka, skaista un silta šī diena!!




ceturtdiena, 2014. gada 8. maijs

Kleita

Kopš mūsu ģimenei ir piebiedrojusies vēl viena sieviešu kārtas pārstāve, tad kleitas un pucēšanās ir kļuvusi dubultaktuāla!
Ieejot veikalā, liekas kleitu jūklī vari apmaldīties. Kleitas ar puķēm, pumpiņām, sarkanas, rozā, baltas, ar tillu, bez...atliek tik izvēlēties sev tīkamāko.
Bet kad sāc meklēt un meģināt atrast  vienu vienīgo, izrādās tas nemaz tik viegli nav. (tās mammas problēmas, jo Hermīne paķer to, kura vairāk spīd un ir koši rozā:)))

Kamēr mammai un tētim teikšana pār bērnu stilu, tikmēr rozīgi spīdošās kleitas paliek veikalā.
Dodamies uz audumu veikalu, jo tur kokvilnas audumu izvēle ir ļoti liela, un ar kādām apdrukām! Fermu motīvi, puķes, ābolīši un ķirši. Šei Hermīne sastinga, jo viņai patika viss!!!

Izvēlējāmies audumu ar ābelēm un bitītēm, lai uzšūtu pirmo šī gada vasaras kleitu.


Piegriezni atradu sākotnēji Soulemamma  majās lapā un vēlāk izprintēju to made-by-rae.com . 

Izprintētās lapas salīmēt, saprast īsto izmēru un ķerties pie šusanas.

Kleitas piegriezne bija ļoti vienkārša, un jau tajā pašā vakarā varēja mazā meitene  pucēties. Protams, lelli nedrīkstēja aizmirst:) Tā arī tika pie jaunām štātītēm.



sestdiena, 2014. gada 3. maijs

Odda un ledājs

1. maija svētkos plāns bija skaidrs, dodamies uz Odda pilsētu, lai uzkāptu tuvāk ledājam.  Brauciens ar auto 2,5h vienā virzienā.  Gar ceļu malām paveras stāvas klintis, ūdenskritumi, dažuviet jūra, tuneļi un ielejas.
Brauciens pa serpentīna ceļu, līdz zīmei Odda 6km. Ieleja, kuras abās pusēs vēl redzams sniegs uz kalniem. Tas pavasara siltumā kūstot, rada lielākus uz mazākus ūdens kritumus, kuri gažās no augšas un satek akmeņainās upēs.
Jau tālumā redzama milzīga izmēra sniega blāķis, kas iegūlies kalna grēdā kopš paša ledus laikmeta.
Mūsu brauciena mērķis bija pārgājiens līdz Buerbreen.  Pa ledāja virsu staigāt nebija plānots ar mazajiem, tāpēc izvēlējāmies aiziet tik tālu, cik zēni to spēs.

Kaut arī beigās noskaidrojās, ka esma uzkāpuši vietā, kur no ledāja var redzēt tikai mazu kripatiņu, pēc
pārgājiens caur mežu, pāri upēm, garām sniegiem un milzīgām klints grēdām tas vairs nelikās tik svarīgi, ka īsto, zilo brīnumu šoreiz tā pa īstam neredzējām.

ceļā uz Odda.














Mūsu ceļošana ir kļuvusi par sava veida ģimenes aktivitāti. Kaut arī tas paņem laiku, citi braucieni arī vairāk līdzekļus, tas dod neatsveramu gandarījumu un kopā būšanu.

Vajag tik izvēlēties gala mērķi, salikt ēdamo un termosus, kādu siltāku jaku un doties ceļā!
Jo ģimenes izbraucieni ir tie, kas paliek visvairāk atmiņā. Ar bērniem ceļot ir ļoti, ļoti interesanti. (kaut arī tie brauciena laikā strīdās, dažs labs vēl izkaujās, citam no līkumainiem ceļiem paliek slikta dūša, citam ēst un čurtāt sindroms). To visu aizmirsti, nokļūstot glamērķī un vēlāk atgriežoties mājās ar iespaidiem un patīkamu nogurumu.


Lai svētīga svētdiena!