sestdiena, 2014. gada 26. aprīlis

ciemiņi un svētki

Lieldienas bija kā zīmīgs pagrieziens dabā, jo palika ļoti silts. Lai gan lietus mākoņi virs mūsu salas sarosās ik palaikam, tas netraucēja pavasara zaļumam ieņemt mežus, zāli un māju lieveņus ( tieši tā, pieneņu lapas šogad ir izdomājušas augt pat caur pāris milimetru šaurām škirbiņām).

Kad skolā ir brīvlaiks, pie mums dienas rutīnu nomaina brīvdienu režīms. Vēlas brokastis, pastaigas un kalnā kāpšanas visas dienas garumā, vakara filmas un spēles.
Lieldienu brīvlaikā pie mums bija latviešu draugi, ar kuriem mēģinājām nedēļas laikā apgūt mūsu salas tūristu karti.

Mūsu dienas ekskursijas nomainīja vēlas vakara sarunas. Kad nogurums darīja savu un doma, ka rītdienā gaidāmas jaunas aktivitātes, vienīgā vēlēšanās bija gulta:)
Brīvdienas pārvērtās par ļoti sportiskām un kultūrizsmeļošām un, pateicoties labajam laikam, tika sasniegtas divas augstakās virsotnes mūsu salā.

Ir reizes kad fotoaparāts tiek atstāts mājās, jo rokas aizņemtas ar kalna somu, kurā jānes ne tikai termosi un maizītes, bet arī Hermīne. Tāpēc šis pārgājiens bez bildēm.


Pirmās dienas mērķis Siggjo kalns 470m. (bildes no iepriekšējā kāpiena skatieties šeit. )



Lai gan nedēļa liekas ilgs laiks, dienas skrēja nemanot, jo katrā bija kas paredzēts. Nakamās dienas brauciens uz Haugesund un Visnes salu, kurā galvenais mērķis bija nofotogrāfēties pie Amerikas Brīvības statujas.

Tā kā maniem bērniem spēļu laukumiņš interesēja vairāk kā statujas, bilde no laukumiņa:)
 Ceturdienā solīja lietu. Pēc kalnā kāpšanas un brauciena uz pilzētu, viena lietaina diena nedēļā bija pat patīkama. Mēs to izmantojām, lai bērniem uzpītu Lieldienu groziņus.
Šī bija mana pirmā meistarklase, kurā es pasniedzu grozu pīšanas iemaņas. Varu teikt tikai vienu, skolnieki bija ļoti pacietīgi un talantīgi! Darbs grūts un laikietilpīgs, tāpēc visa diena pagāja pinot!
Tagad groziem tik žūt un gaidīt, kad tajos liks pirmās Lieldienu olas.


 Stord kalns 740m. Pēc atpūtas un lietainās dienas, Stord kalna virsotne bija mūsu nākamais mērķis. Somas sakrāmētas, bērni uz muguras un kāpjam kalnā.

 Kaut ārā ir padsmit grādi, kalna galā vēl var uzvelt pēdējo sniegavīru, nu vismaz papikoties.
 Šis kalna kāpiens bija īpašs, jo kalna galā taisījām fotosesiju, par godu Hermīnes pirmajam Alsungas tērpam. Man lielā mugursoma pilna ar latviskām vērtībām, kas tur pat kalna galā tika vilktas mugurā un bildētas. Hermīne bija ļoti priecīga par šo pasākumu.

 izturīgie draugi!

 Klasse ar groziņiem


 Sestdiena, diena pirms Lieldienām. Dodamies Leirvik virzienā, kas ir mūsu tuvākā lielpilsēta.  Kurā ir kuģu piestātnes, pāris lielveikalu un gajēju ieliņas. Šeit pirms neilga laika tika izlikta statuja "Nāra".  Spriediet par to paši. Man tā liekas loti laba!


Lieldienas

Kā rakstīju iepriekš, Alkšņu ģimene tika Lieldienu rītā pērta. Lai veselīgi un stipri aug, jāper ir ar ābeļu zariņiem (mums mājās nebija pupoli, tāpēc jaunas tradīcijas ar jauniem ābēļu zariņiem:)).
To īpašo sajūtu meklējot pirmās Lieldienu oliņas es atceros no savas bērnības. Kad no rīta nevarēja ilgi pagulēt, jo bijas jāskrien skatīties, kur zaķis ir olnas paslēpis. Ir prieks redzēt, ka arī mūsu bērniem šie svētki ir īpaši un gaidīti. Un arī mēs tos gaidām vēl joprojām ar lielu prieku un nepacietību.







  Mūsu jaunās tradīcijas, ko ieviesām dzīvojot Norvēģijā, ir pēc svētku brokastīm iet visiem bērniem kopā meklēt šokolādes olas, kas paslēptas vienuviet. Bet lai tās atrastu, ir jāizpilda kāds uzdevums, vai jameklē apslēptā kartē zelta punkts.

Kad saldumi kabatā, dodamies ģimeņu pārgājienā, meklēt upi un pirmos pavasara stādniekus - skudriņas.



 Tāds patīkams nogurums pēc agrās celšanās un pastaigas.

Vēl pirms dodamies majās iebraucām Vikingu muzejā. Kur šoreiz izmantojām iespēju izstaigāt pazemes izrakteņu muzeju.
Ja esiet šeit, tas jums noteikti ir jāredz! Tumša ala ar izgaismotām taciņām, kuras stāsta par salas vēsturi un bagātībām, kas šeit atrastas.



Ir nedēļas nogale un mēs gatavojamies pavasara futbola mača sacīkstēm, kurās Alberts piedalīsies. Dienas rit un mēs tām līdzi. Paskatoties kalendārā ir saskaitāmas nedēļas,  līdz mēs krāmēsim somas, liksim mašīnā vasaras drēbes un dosimies uz Latviju.


Bet līdz tam, gaidām ciemos latviešu draugus un gatavojamies Norvēģu svētkiem. Jo dzīvojot šeit, ir interesanti piedzīvot ne tikai Norvēģijas dabu bet arī tradīcījas. Mūsu latviešu tērpi jau stāv gatavi!

Šie svētki būs īpašī, jo mans mākslas skolotājas uzdevums ir kostīmu dizains 17. maija uzvedumam.

Lai jauka svētdiena un nākamā nedēļa! 



2 komentāri:

Sarkanā Biete teica...

Ak, kas par skaistām meitenēm Alsungas tērpos:)
Uzmini nu, ko es saņēmu pagājušo nedēļu - Tavu Jaunā Gada vēstulīti ar bildi....bez piecām minūtēm maijā:):) Prieks tik un tā, paldies Tev! Mūsu kamieļpasts galīgi samiegojis bijis, laikam...

dabasmamma teica...

O, tas ir bijis īpaši labs pasts:)) Bet prieks, ka nonācis līdz jums! Labi, ka kliņģeri nesūtīju, būtu pie sausiņiem beigās tikusi:)))

Paldies Ilze! Dzīvojot šeit tālumā, man latviešu tērpi liekas tik krāšņi un īpaši.