trešdiena, 2014. gada 30. aprīlis

Karalienes pudiņš karaliskā tērpā

Tērps ir pabeigts. Un tas prasīja tieši 16h.Kāds gandarījums!
Kad  šuvu otro žaketi, pie sevis nodomāju, kaut nu tiktu līdz beigām. Jau trešais vēlais vakars pie šujmašīnas, mērot, piegriežot un diedzot.
Kad pabeidzu, sajūta bija tāda pati, kā pēc kārtīgas kartupeļu talkas, laba:))))


Kad tie tika uzlikti uz pakaramiem, maniem zēniem acis iemirdzējās, vajadzēja uzmērīt! Tā doma vien, ka tērps ir šūts princim, zēniem  galva augstāk pacēlās un mugura iztaisnojās.
Līdzīgi, uzvelkot tautas tērpu, tu kļūsti mazliet garāks, staltāks un īpašs.





 Mazam Princim cepurspilvenā visa galva pēkšņi pazuda:)))
 Un kad tādi tērpi mugura, nemaz nevar pasniegt vakariņās putru ar sviestu!! Ir jātaisa augļu deserts vai vismaz Karalienes Maud pudiņš. Un tas ir pierādīts, svētku drēbēs ēdiens garšo daudz, daudz labāk!!!!

Pucējamies un taisam karalienes pudiņu!!!



Karalienes Maud pudiņš


4 olas
100g cukurs
1 paciņa želantīna
0,5 l saldā krejuma
2 plāksnītes piena šokolādes

Saputo olas ar cukuru biezā masā. Izkause želantīnu un iemaisa saputotās olās. Saputo saldo krējumu un iecilā olu masā. Tad sarīvē šokolādi.

Kārto stikla traukā:
pudiņa masu,
šokolādi,
pudiņa masu,
šokolādi. Virsējo kārtu var pārkaisīt ar šokolādi biezākā kārtā.

Liek ledusskapī un pēc pāris stundām karaļi un karalienes var sēsties pie galda!

Mēs nevarējā tās pāris stundas nogaidīt. Pēc 40 min. pudiņš tika celts galdā un tiesāts.

Mmmm, tas ir to vērts!!!


Lai labi garšo!!!

otrdiena, 2014. gada 29. aprīlis

aprīlis


Kad aprīļa mēnesis tuvojās beigām, droši var siltās ziemas drēbes krāmēt kastēs, jo sniegs vairs nebūs. Vismaz šeit piejūras rajonā nē. 
Pagāja vesela diena, mazgājot, šķirojot un liekot tās kastēs. Jo katram ir kādi pāris ziemas kombinzoni, siltās veļas, zābaki, cimdi, cepures, un vēl visādi siltie atribūti. 
Pēc padarītā, sajūta laba, liekas koridors ir kļuvis mazliet plašāks. 

Tā, ka mēs dzīvojam vietā, kur aitas un zirgi ganās pie mājas loga, aprīlis ir tas mēnesis, kad aitiņām dzimst mazie jēriņi. Un ja tas notiek netālu no mājām, būtu grēks  palaist garam izdevību, apskatīt dienu vecu jēriņu. 
ieraugot mazos vilnas kunkulīšus, arī man gribējās tos paturēt rokās un nenoliegšu, doma par aitu saimi pašmājās ienāca prātā vienā mirklī:) 




 Nedēļas nogalē bija  futbola spēles. Alberts kopš pirmās klases spēlē futbolu. Lai neteiktu, ka futbols šeit ir vienīgā bērnu aktivitāte, jo to spēlē gan zēni gan meitenes, tad teikšu, 80% ļoti patīk futbols:)
Mēs gājām uz spēlēm un sajūta bija kā mazos Dziesmu svētkos, jo viss pagasts bija sabraucis. Spēles notika visas dienas garumā. Vecāki cepa desiņas un pārdeva saldējumu, kamēr bērni cīnījās par kausiem.
(tas lai rastos priekštats, šeit neviens nedejo tautiskās dejas un nedzied korī, jo vienkārši tādas ekstras te nav...)

Bet futbols arī ir laba lieta, galvenais lai bērniem un pašiem patīk!


Laiks ir neticami silts, tāda sajūta, ka vasara ir aizsteigusies priekšā pavasarim. Ārā gaiss bija sasilis līdz +22t, tā kā atrunāt bērnus no peldēšanās bija neiespējami. Dažs labs atklāja peldēšanās sezonu pirms pāris dienām.


Pa vidu visam, es nodarbojos ar kostīmu šūšanu (kā minēju iepriekšējā ierakstā).Darbs ir pamatīgs, bet prieks redzēt, ka  mērķis lēnam tiek sasniekts. Ir pagājušas 13h šujot (tas vakara summējums) un ceru, šodien piešūt pēdējās zelta pogas!

Darbiem nokrāmēts galds un piegrieznes viss apkārt. Man ienāca prātā nofotogrāfēt galdu darba gaitā un sakārtotu:) 




sestdiena, 2014. gada 26. aprīlis

ciemiņi un svētki

Lieldienas bija kā zīmīgs pagrieziens dabā, jo palika ļoti silts. Lai gan lietus mākoņi virs mūsu salas sarosās ik palaikam, tas netraucēja pavasara zaļumam ieņemt mežus, zāli un māju lieveņus ( tieši tā, pieneņu lapas šogad ir izdomājušas augt pat caur pāris milimetru šaurām škirbiņām).

Kad skolā ir brīvlaiks, pie mums dienas rutīnu nomaina brīvdienu režīms. Vēlas brokastis, pastaigas un kalnā kāpšanas visas dienas garumā, vakara filmas un spēles.
Lieldienu brīvlaikā pie mums bija latviešu draugi, ar kuriem mēģinājām nedēļas laikā apgūt mūsu salas tūristu karti.

Mūsu dienas ekskursijas nomainīja vēlas vakara sarunas. Kad nogurums darīja savu un doma, ka rītdienā gaidāmas jaunas aktivitātes, vienīgā vēlēšanās bija gulta:)
Brīvdienas pārvērtās par ļoti sportiskām un kultūrizsmeļošām un, pateicoties labajam laikam, tika sasniegtas divas augstakās virsotnes mūsu salā.

Ir reizes kad fotoaparāts tiek atstāts mājās, jo rokas aizņemtas ar kalna somu, kurā jānes ne tikai termosi un maizītes, bet arī Hermīne. Tāpēc šis pārgājiens bez bildēm.


Pirmās dienas mērķis Siggjo kalns 470m. (bildes no iepriekšējā kāpiena skatieties šeit. )



Lai gan nedēļa liekas ilgs laiks, dienas skrēja nemanot, jo katrā bija kas paredzēts. Nakamās dienas brauciens uz Haugesund un Visnes salu, kurā galvenais mērķis bija nofotogrāfēties pie Amerikas Brīvības statujas.

Tā kā maniem bērniem spēļu laukumiņš interesēja vairāk kā statujas, bilde no laukumiņa:)
 Ceturdienā solīja lietu. Pēc kalnā kāpšanas un brauciena uz pilzētu, viena lietaina diena nedēļā bija pat patīkama. Mēs to izmantojām, lai bērniem uzpītu Lieldienu groziņus.
Šī bija mana pirmā meistarklase, kurā es pasniedzu grozu pīšanas iemaņas. Varu teikt tikai vienu, skolnieki bija ļoti pacietīgi un talantīgi! Darbs grūts un laikietilpīgs, tāpēc visa diena pagāja pinot!
Tagad groziem tik žūt un gaidīt, kad tajos liks pirmās Lieldienu olas.


 Stord kalns 740m. Pēc atpūtas un lietainās dienas, Stord kalna virsotne bija mūsu nākamais mērķis. Somas sakrāmētas, bērni uz muguras un kāpjam kalnā.

 Kaut ārā ir padsmit grādi, kalna galā vēl var uzvelt pēdējo sniegavīru, nu vismaz papikoties.
 Šis kalna kāpiens bija īpašs, jo kalna galā taisījām fotosesiju, par godu Hermīnes pirmajam Alsungas tērpam. Man lielā mugursoma pilna ar latviskām vērtībām, kas tur pat kalna galā tika vilktas mugurā un bildētas. Hermīne bija ļoti priecīga par šo pasākumu.

 izturīgie draugi!

 Klasse ar groziņiem


 Sestdiena, diena pirms Lieldienām. Dodamies Leirvik virzienā, kas ir mūsu tuvākā lielpilsēta.  Kurā ir kuģu piestātnes, pāris lielveikalu un gajēju ieliņas. Šeit pirms neilga laika tika izlikta statuja "Nāra".  Spriediet par to paši. Man tā liekas loti laba!


Lieldienas

Kā rakstīju iepriekš, Alkšņu ģimene tika Lieldienu rītā pērta. Lai veselīgi un stipri aug, jāper ir ar ābeļu zariņiem (mums mājās nebija pupoli, tāpēc jaunas tradīcijas ar jauniem ābēļu zariņiem:)).
To īpašo sajūtu meklējot pirmās Lieldienu oliņas es atceros no savas bērnības. Kad no rīta nevarēja ilgi pagulēt, jo bijas jāskrien skatīties, kur zaķis ir olnas paslēpis. Ir prieks redzēt, ka arī mūsu bērniem šie svētki ir īpaši un gaidīti. Un arī mēs tos gaidām vēl joprojām ar lielu prieku un nepacietību.







  Mūsu jaunās tradīcijas, ko ieviesām dzīvojot Norvēģijā, ir pēc svētku brokastīm iet visiem bērniem kopā meklēt šokolādes olas, kas paslēptas vienuviet. Bet lai tās atrastu, ir jāizpilda kāds uzdevums, vai jameklē apslēptā kartē zelta punkts.

Kad saldumi kabatā, dodamies ģimeņu pārgājienā, meklēt upi un pirmos pavasara stādniekus - skudriņas.



 Tāds patīkams nogurums pēc agrās celšanās un pastaigas.

Vēl pirms dodamies majās iebraucām Vikingu muzejā. Kur šoreiz izmantojām iespēju izstaigāt pazemes izrakteņu muzeju.
Ja esiet šeit, tas jums noteikti ir jāredz! Tumša ala ar izgaismotām taciņām, kuras stāsta par salas vēsturi un bagātībām, kas šeit atrastas.



Ir nedēļas nogale un mēs gatavojamies pavasara futbola mača sacīkstēm, kurās Alberts piedalīsies. Dienas rit un mēs tām līdzi. Paskatoties kalendārā ir saskaitāmas nedēļas,  līdz mēs krāmēsim somas, liksim mašīnā vasaras drēbes un dosimies uz Latviju.


Bet līdz tam, gaidām ciemos latviešu draugus un gatavojamies Norvēģu svētkiem. Jo dzīvojot šeit, ir interesanti piedzīvot ne tikai Norvēģijas dabu bet arī tradīcījas. Mūsu latviešu tērpi jau stāv gatavi!

Šie svētki būs īpašī, jo mans mākslas skolotājas uzdevums ir kostīmu dizains 17. maija uzvedumam.

Lai jauka svētdiena un nākamā nedēļa! 



pirmdiena, 2014. gada 14. aprīlis

Lieldienu groziņš un jaka Gatim

Varu atzīties godīgi, Pūpolu svētdienu nogulēju....zinu, zinu, tas nemaz nav Dabas mammas cienīgs ieraksts. Bet visi tik saldi gulēja, kad mani uzmodinaja zvans no Latvijas. Mamma sveica Pūpolsvētkos!

Neko darīt, pūpolu pērienu šogad Alkšņu ģimene saņems Lieldienu rītā divkāršās devās:)

Bet lai radītu svētku noskaņu, pinam Lieldienu olu groziņu.

Pirms 3 gadiem biju Dānijā uz pīšanas kursiem,   kur iepazinos ar ļoti interesantiem cilvekiem.   Tie ir draugi, kas ik palaikam atsūta  grāmatas un klūgas:))
Pirms nedēļas no   Steen  saņēmu veselu maisu pilnu ar klūgam un zīmīti, tas Lieldienu grozu kursiem. Uzdevums skaidrs. Mērcu klūgas ūdenī (jo tām 5 dienas jāmērcējas, lai iegūtu vajadzīgo mīkstumu). Svētdienā,tās bija pašas labākās. Nu tik ķerties pie darba.

Pamatni veidoju mazu, jo groziņš paredzēts mazam lietotājam. Ta kā ieriekš ko līdzīgu biju pinusi, zināju dažas lietas, ko šoreiz gribejās veidot savādāk. Groziņu gribēju ar augstakām malām un mazāku rokturīti. Lai olas nebirst ārā!
Tagad tik jāgaida īstie svētki, lai jauno pinu varētu likt lietā. 

 7 zaru grabulītis:

Šim grabulītim ir īpašs stāsts. Kad mamma sāk gaidīt savu bērniņu, tam tiek pīta īpaša rottaļlieta -  7 zaru grabulītis. Tiek izmeklēti vissmalkākie zariņi, kas ir lokani, skaisti un ļoti smalki. Tiem jābūt tik tieviem, lai sapinot tos kopā, mazais bēbītis var grabulīti paņemt rociņā. 
Kad zariņi ir atrasti, ņem astoto klūdziņu un sapin visus 7 kopā. Tās ir 7 dienas, kas savītas kopā veido nedēļu - dzīves ritmu. 
Pinam ritmiski, jo pasaule ir veidota pēc noteiktiem ritmiem. Dziesmā ir ritms, sirdī ir ritms. Viss labais balstās uz noteiktu ritmu. Pin spirālveida pinumu, kas simbolizē mūžību un nebeidzamo kustību - dzīvību. 

Kad tuvojas grabulīša augšpusei, meklējam 7 mazus akmetiņus, kurus ieliekot grabulītī, tas radīs ļoti īpašu skaņu. Akmentiņi nozīmē laimīgas dienas. Pirms tos liekam iekšā, vienu aizmetam prom. Lai ir viena tumšā diena. Jo bez tās, to gaišo ieraudzīt nevarēs. 

Akmentiņi ielikti, grabulīti taisam ciet. Un dāvājam to mazajam bēbītim. Lai aug dzīvīgs un laimīgs! 





Gata dzimšanas dienas dāvana. 
Jaka tika pabeigta laikā!!! Neticami:) Vienīgais, vajadzēja gaidīt pāris nedēļas, kamēr sameklēju īsto rāvējslēdzi.
Tagad tā ir valkāšanas kārtībā. 
Jaka tika adīta no 100% merino aitas vilnas. Izmantoti 11 kamoliņi! Tā kā mana adīšanas metode ir ļoti savdabīga, adītājām lūdzams šīs bildes neskatīties:)) 
Ņēmu talkā jau gatavu jaku, un skaitīju valdziņus, liku aptuvenos izmērus un adīšana ritēja pilnā sparā. (divu mēnešu garumā. Šausmīgi ilgi, bet neko darīt. Galvenais lai iet uz priekšu un līdz termiņam pabeigts. Neliegšos, pēdējā nedēļa bija loti saspringta:))) 

Tā kā izmēru īsti nebija, adīju uz sajūtu. Likās manam vīram ir daudz garākas rokas, nekā īstenībā. Tāpēc neliela pārpratuma pēc, sanāca jaka ar uzlocēm:) 
Par kapuci nejautājiet. Kā to ada, vēl joprojām nesaprotu. Man tā sanāca kaut kas līdzīgs Padomju laika guļamaisa kapucei. Kad neliek galvā, nemaz nepateiksi, kur tās kļūdas. Es Gatim teicu, te nav nekādas kļūdas, tas ir dizaina elements:) Nevienam tādu neieraudzīsi, to es tev garantēju! 

Jakas pirmais oficiālais iznāciens! 





 Un nobeigumam  - visiem jogas piekritējiem, vakara vingrošana mūsmājās!






Gatavojamies Lieldienām, gaidam latviešu draugus ciemos un vakaros trennējam kājas:)!


Lai jauka nedēļa arī pie jums! Mums sācies Pavasara brīvlaiks. 


otrdiena, 2014. gada 8. aprīlis

12 meitenes 15 km

Pirms velkam ārā vasaras kleitas un kurpes, dodamies meiteņu braucienā uz kalniem.

V.S.P.O. meitenes ir mammas ar 2-3 bērniem, 99% ir precētas un vecumā no 30 līdz 47 gadiem.
 Vienu reizi gadā, kad ģimenes dzīve tiek atstāta  gādīgo vīru rokās, mēs krāmējam somas, slēpju zābakus un dodamies uz kalniem.
Haukeli kalni, par kuriem rakstīju iepriekš ir ikgadējā satikšanās vieta, vienu nedēļu pirms Lieldienām. Šajā laikā tiek rīkotas distanču slēpošanas sacensības 32km, 20km un 15 distancē.
Šogad piedalījās 700 dalībnieki vecumā no 10 līdz 85 gadi.

Mēs izvēlējamies īsako distanci, jo laiks kalna galā bija sniegs- lietus-vējš vienlaicīgi. Bet tas neaturēja doties ceļā, kaut vai 15 km braucienā!

Droši vien komentāri lieki, ko nozīmē V.S.O.P. meitenes. Tās tādas, kuras var satikties tikai ar vecuma ierobežojumu;)

Somas pilnas un ceļš var sākties.

Ik palaikam pieturas punkti. Īstiem distanšu lietpratējiem ceļa malās salikti sulas un banānu galdi, mums somās savi. Teikšu godīgi, lai pie tā galda apstātos, ir jābūt īstam spečukam, jo tie  bija ierīkoti nogāzītē uz leju:)

Kalni uz augšu un tūlīt arī nogāzes, sniegs sitās acīs un redzamība ir pilnīgi nulle. Galvenais dzirdēt pazīstamas balsis, turēties pie ceļa marķētiem kociņiem un ja kas, Sarkanā krusta vīri  sniega močos kursē līdz pat sacencību beigām - līdz pēdējais dalībnieks nokāpj no kalna (ieskaitot mūs:)).



 Mūsu komanda līdzjutēju lomā. Tika paziņots, tie kas ar lielām mugursomām, dodieties uz malu:) Nopietni, šeit sacentās arī Norvēģijas labākie slēpotāji. Mēs nevarējām būt par ātruma ierobežotājiem:)

 pēc tieši 6 h, kas tika pavadītas kalna trasē esam pietuvojušās finišam. Bet pēc vecām tradīcijām, pirms pašas trases beigām, taisam sniegā atpūtas vietu - ledus bāru. Kur iztukšot somas, visām kārtīgi izsmejoties, izdziedoties un labi pavadīt laiku kopā.


Dienas aizgāja nemanot. Ir iegūti zili ceļgali, salauzta riba  (neveiksmīgs pagrieziens no kana nogāzes, man beidzās ar pamatīgu lidojumu;) un ļoti daudz labas enerģijas.

Pēc šīm dažām dienām , vislabākais bija  atkal satikt savus bērnus un mīļo vīru. 


Paldies Gatim un mūsu trīs maziem kliņģerīšiem par mammas atpūtu!  







ceturtdiena, 2014. gada 3. aprīlis

aktivitātes pavasarī

Gaisā ir jūtama pilnīgi cita konsistence - ir pavasaris! Plaukst lapas, putni dzied cik uziet, pašiem viegls nogurums, jo vitamīnu deva ir beigusies. Kūst sniegi, tas ir acīm redzams, strauti ir pilni ūdens un tie mutuļojot gažas lejā no kalniem.
 Bet tā kā ar pumpuru devu vien nepietiek, lai atgūtu jel kādus spēkus, jāsniedzās pretīm saulei, lai D vitamīnu uzņemtu.
Ierastā somas krāmēšana, ar termosiem, āboliem un maizītēm, lai kāptu kalnā.

Brauciens līdz Stord pilsētai, Katnakken virsotne 740m. Mašīnā termometrs rāda + 15!!!Siltos džemperus atstājam kalna piekājē un dodamies augšā. (galvenais lai termo veļa mugurā;)


 Kāpjam....

 ....kāpjam....

 ....kāpjam....

 ....un tik kāpjam..... Hermīnei prasu, esi piekususi? Jāā, viņa saka:))))

 Pusceļš parasti ir visgrūtakais, jo ir iespēja kāpt augstāk vai kāpt lejā...Šo jautajumu nevienam neuzdodam, jo jākapj tak augšā!  Un virsotnē mūs sagaida sniegs! Ir karsti, vienīgā doma ir iegūlties kupena.
 Gustavs ir nolēmis atstāt savu nospiedumu sniegā, jo netālu bija redzējis suņa pēdas. Lai pēda izskatītos lielāka, tā ir jātaisa ar galvu! Gustavs saka


 Pati virsotne.... sajūtas labas, jo esam to paveikuši.
 Laiks maltītei! Tā kā mēs to darām ļoti vienkārsi, arī šo:) deķītis līdzi, katram krūzīte, maizīte un pikniks gatavs!
 Kas jādara pavasarī? Jālec sniegā!!!




D vitamīns uzņemts, nogurums lielāks nekā pirms tam, šoreiz tas  ir patīkams.  
Kāpjam lejā un braucam majās. Lai mammai nebūtu jātērē  nupat uzņēmtie vitamīni, pasūtam picu:)



Šodien mājās tiek berzti skapīsi, kārtotas drēbes un veiktas gada atskaites. Uzkrātā enerģija ir jaliek lietā;)


Lai jauka diena un saulaina nedēļas nogale!