svētdiena, 2014. gada 30. marts

slēpes

Lai pavasāra kartumā nepaliktu pārak karsti, auksta ziņa no augstiem kalniem:)

Pagājušā nedēļas nogale mums aizgāja brienot  vairāku metru dziļu sniegu un trennējot gribu.
Tikai 200 km braucienā no mūsu mājām, priekšā paverās pilnīga ziema, putenis un sniegs.
Ja lejā pūta vējš un mazliet smidzināja, tad kalnos bija pamatīgs putenis un neizbraucami ceļi.

Šo braucienu gaidījām ilgi, lai zēni varētu izmēģināt slalomslēpes un mēs izbaudīt ziemu, kas līdz mūsu salai tā arī neatnāca, pateicoties Golfa straumēm un pāris augstiem kalniem, kuros lietus mākoņi pamanās iestrēgt un nolīt.
 Salto ziemas mēnešu vietā pie mums pūta vējš un lija lietus.  Bet ja acu skatiena attālumā vari ieraudzīt kalnus ar apsnigušām virsotnēm, tad pat konstanti ilgo vēju un lietu var paciest.



Haukeli kalna virsotne, uz kuru mēs devāmies, ir 1200m augsta. Šeit sniegs vēl jūnija vidū ir redzams. Ne tik lielos apmēros lai slēpotu, bet lai pikotos gan!


Mūsu ceļa biedri bija Gustava krustvecāki ar dēliem. (Kā beigās pierādījās, viņi bija visizcilākie slēpošanas instruktori mūsu zēniem. Jo ar mammu un tēti gribas mazliet pačīkstēt un paniķoties. Esot kopā ar lielākiem zēniem, jādomā par ko citu.)

Lai ceļš sāktos, nodrošinamies ar siltām drēbēm (lejā t+10 kalnos -2), slēpēm un pārtiku. Brauciens 3,5h vienā virzienā, tāpēc izīrējām mazu kalna mājiņu visai nedēļas nogalei.

Kad teicu vairāki metri, es nepārspīlēju, jo sniega grēda ceļa malā ir vienīgi sniegs! Vasarā šeit ir sūnas un zaļaa zālīte.

 Tuvojoties kana virsotnēm, vietām redzamība bija pāris m attālumā, tapēc brauciena ātrums samazinās līdz 40km/h.  Skaitam tuneļus, jo pēc 5. ir janogriežas uz kalna mājiņu.
 Nogriezāmies, meģinājām braukt, bet ne cik talu netikām. Tā kā mūsu mašīnai nav 4 velkošie riteņi, vienīgais kas mums labi sanāca, bija iestumties ceļa kupenā;) Bet tā kā mašīnas šeit kursē no mājiņas un mājiņu, tikām uzvilkti augšā  ar trosi.
 Tagad galvenais atrasts īsto, jo jumti un skurstenīši visām bija vienādi, un tā arī bija vienīgā redzamā daļa. (atrokot tuneli uz ieeju, viegli uzelpojām, jo mājiņas nr. sakrita ar meklēto. )
 Iekārtošanās, velkomdrinks (tikai pieaugušajiem;) un ziema var sākties. Tā kā galdiņu klāja 1m augsta kupena, Gustavs saklāja savu ar visām servīzēm.



 Bērni mazliet atpūtušies un lielie arī. Laiks slēpēm!
 Atradām ceļu, kurš bija gana labs distancu slēpošanai. Tikai nebijām paredzējuši puteni. Putenis kalna galā ir diez gan neprognozējams, jo tas pēkšni sākas un pēc neilga laika jau pierimst. Galvenais neatpalikt no pārējiem, jo vienā brīdī redzamība ir tikai  savu roku attālumā.
 Pirmā diena galā. Visi apmierināti un noguruši. Laiks pirtiņai! Pulkstens tikai mazliet pāri 9ņiem, kad visi saldi gulēja. Arī pieaugušie:)


Nākamaja dienā no puteņa nevēsts. Saule, sniegs un slēpes. 
Vēl tik mazliet distanču slēpes, lai ķertos klāt slalomslēpošanai. 

Gribas audzinašanas stunda nr.1. :) Pirs doties uz pacēlāju pusi, izmēģinajām kādu lēzenu kalniņu, lai iemācītos kontrolēt līdzsvaru un krist. Lai cik tas interesanti neliktos, Gustava apņemšanās uzkāpt atkal kalnā un no tā laisties lejā bija daudz reizes lielāka, kā Albertam. Mani pozitīvie vārdi un pierunāšana nelīdzēja. Atlika pēdējais, stingri pateikt, ka tev jānak uz kalna, vai tu gribi vai nē. Izrādījās, tas nostrādāja. Alberts uzvilka slēpes, savācās un aizgāja pie zēniem. Pēc pāris nobraucieniem, smaids atkal parādījās un domas par to, ka es vairāk nekad nebraukšu uz kalniem, nomainījās uz - tas ir tik forši!





Beidzot ilgi gaidītās slalomslēpes. Kaut nogurums pamatīgs, jāpamēģina!  Lai nākamo reizi jau varetu braukt paša spēkiem.


























Kaut tās bija dažas dienas, ziemu biedzīvojām un kārtīgi atpūtāmies.
Slēpes iemēginajām, un sapratām, ka tās jānoliek redzamakā vieta, lai šogad vēl kādu reizi aizbrauktu paslēpot.
Sapratu tikai vienu, cik svarīgi ir bērniem iemācīt slēpot jau laicīgi. (Protams, ja tas ir iespējams). Kaut vai visvienkāršākās distanču slēpes, ar kurām izbraukt vietējos celiņus.

Tā kā man ziema ļoti patīk, ar nepacietību gaidu nākamo nedēļas nogali, kad dosimies kalnu braucienā  - tikai meitenēm:)
Draudzeņu brauciens ar slēpēm, kas tiek organizēts katru gadu ap Lieldienām. Trīs dienas kalnos, ar labam draudzenēm  un slēpošanu un vakara runam.


Lai saulaina svētdiena un griežam pulksteni uz vasaras laiku!  

3 komentāri:

Laura teica...

Kāds sniegs! Kādi kalni! Un burvīga atrokama rūķu mājiņa! :) Kā pasakā.

Alise teica...

Skaisti! Mees ar tur gribam!!!

Laine teica...

SUper ieraksts! Tiešām sakārdināji!
Šis mūsējiem bija baseina gads. Nākošo vajadzētu slēpju gadu.
Man pašai arī. Pēdējo reizi uz slēpēm biju skolas laikā. Uz slidām nekad.
Burvīgas bildes ar kalnu namiņu!