otrdiena, 2014. gada 18. marts

darbi un pārgājiens

Atverot  Dabas mammas blogu un ieraugot senu svētdienas kadru, rodas jautājums, kas šoreiz?
Mana retā parādīšanās blogā nav nekāda nejaušība, jo esmu sākusi strādāt. Kaut arī darbs nav katru dienu (labi 4 dienas nedēļa:), tas paņem ļoti daudz laika, enerģijas un iedvesmas.

Mākslas skola ir mana darba vieta līdz aprīļa sākumam. Katru pirmdienas un otrdienas vakaru strādāju ar 4 grupām -
1. bērniem vecumā no 6-8 gadi,
2. bērni 9-13 gadi,
3. grupa 14 gadīgie un
4. grupa pieaugušie ar garīgu atpalicību.

Darbs ir ļoti interesants un pieredzes vērts. Īpaši ar pieaugušo grupu. Jo nekad agrāk nebiju strādājusi ar šādiem cilvēkiem. Mākslas skola un mūzika ir viņu terapija. Tapēc programmā ietilpst daudz gleznošanas, darbs ar dažādiem materiāliem un mūziku.
Šie cilvēki var izdarīt ļoti daudz, bet viņi nevar iemācīties un attīstīties. Tas jāsaprot, ka šo cilveku izaugsme ir vienā brīdi apstājusies, vai esot vēl mammas vēderā, gadu, divu vai piecu gadu vecumā. Tu esi cilveks, bet nespēj eksistēt bez otra cilvēka palīdzības.

Teikšu godīgi, pirmo reizi, kad ar viņiem strādāju, pārnākot mājās intensīvi mazgāju rokas ar ziepēm, kad attapos, nodomāju, ko es daru, kapēc es gribu tā attīrīties? Tagad ir savādāk, esmu pie viņiem pieradusi.

Es tik nebeidzu uzdodu sev jautājumu, kapēc mums šie cilvēki ir apkārt?

Skola, vecā darba vieta SFO un mākslas stundas ar 9. klasi.
Skolā esmu ceturdienas pēcpusdienas un divas stundas piektdienā. 9 klase ir ļoti interesanta, jo šeit aptuveni 80% nav galvā mācības:) tāpēc jābūt ļoti pozitīvam, pretimnākošam un stingram. Viņiem vajag stingrus, drošus noteikumus, lai ir sabils balzsts un būt labam piemēram, draugam.


Tā kā darbā nav jābūt 8h, varu lielāko dienasdaļu pavadīt ar saviem bērniem. Kad strādaju, Hermīne ir pie auklītes un Gustavs bērnudārzā. Tā kā tuvojas vasara, Gustavs ir sācis iet tikai 2 dienas bērnudārzā, par ko viņš ir ļoti priecīgs:) un es arī! Varam būt vairāk kopā. Hermīne arī ir sajūsmā, jo viņas labākais draugs Taua (Gustavs no Hermīnes valodas) ir mājās.

Šis mēnesis ir nācis kā mācība man, Inita, tu jau to zināji:)) jo arvien vairāk redzu, kāds haos ieviešās mūsu ikdienā, īpaši tad,  kad Alberts pārnak no skolas un neviens nav mājās. Kaut arī tās ir divas dienas nedēļā,  1 stundu pēc skolas, viņš man skaidri un gaiši paziņoja: Ko lai es mājās daru, ja tur neviena nav kas mani sagaida?
Tajā visā ir tik liela patiesība, jo es atceros sevi, kad pārnākot mājās neviena nebija, pirmā doma, jāiet laukā! Jo iekšā jau neviena nav. Un ja datoru spēlēt nevar, TV arī tikai piektdienās, spēlītes un IPads nav, ko lai dara?

Tad man pārnākot no darba, durvīs ir atstāta zīmīte:
ESMO PI TOBJA. MAJAS BOŠU VĒLAK. ALBERTS

Sestdienai pienākot, vienīgā doma ir salikt visu ģimeni  mašīnā, paņemt desiņas un braukt pie jūras. Vienīgais un vissvarīgākais būt kopā ar saviem mīlajiem.

Mūsu iecienītā vieta Spisøy.





Vēl divas nedēlas un mana pieredzes bagātā strādāšana pierimsies. Teikšu godīgi, es to ļoti gaidu!


Lai mierīga nedēļa! 


Nav komentāru: