trešdiena, 2014. gada 29. janvāris

vilna

Ar katru jauno gadu iesākšanos, vēlmju sarakstā tiek ierakstīts, iemācīties kaut ko jaunu.
 Pirms nedēļas saņēmu ziņu telefonā, ka mūsu salas rokdarbnieces rīko vilnas vērpšanas vakaru. No sākuma domāju, kāpēc man šī ziņa ir pienākusi, bet tad atcerējos, vasaras sākumā, pirms devāmies uz Latviju, bijām Vikingu festivālā. Tur ieraudzīju sievieti, kura sēdējā pie ratiņa un vērpa dziju. Gāju viņai klāt un stāstīju, kad man Saldū arī ir ratiņš, tikai neviens īsti nezin, kā tas darbojās. Omītes vairs nav un mamma tā īsti neatceras, kā visas detaļas sastellējamas un kā tas kopā darbojās.
Laikam mans garais, aizkustinošais stāsts iedarbojās:).

Kad ierados mazā mājiņā, kas kādreiz ir bijusi skola, kurā mācījušies tieši 40 bērni visā pamatskola. Sajūta bija tāda, kā laika mašīna, kura aiznesusi mani 60 gadus vēsturē. Mazi skolas soliņi, botānikas un bioloģijas plakāti, kuros varēja iepazīties ar vissīkākiem blusas, haizivs, tomāta un burkāna elementiem un ratiņi. Daži nolikti koplietošanai, pārējos katrs pats atnesis no mājām  - un cik interesanti, visi ir mantoti no omītēm vai tantēm. Pat vīri bija atnākuši ar restaurētiem un no bēniņiem nonestiem ratiņiem. Darbs var sākties!
Ak jā, no sākuma dzija jāizmazgā, jāizžāvē, jāizšķetina un jāsagatavo, lai darbs pie ratiņa varētu sākties. No malas skatoties, likās ļoti viegli. Kāja kustina ratiņu un rokas pašas veido mazu pavedienu. Bet kā man gāja! No diega lieluma pavediena līdz pirksta resnumam, kas nepārtraukti ķērās ratiņā.  Kāja raustījās uz pedāli, nenosakāmā ritmā.
Gāja kā pa celmiem, bet pēc 3 stundu darba pirmais kamoliņš tika satīts. Tas tagad stāv goda vietā!

Gaidu vasaru, kad Saldus ratiņš tiks nonests no bēniņiem un varēs atkal sākt griezties, kā senāk.

Bet tagad, šķetinu vilnu un gaidu nākamo tikšanos vērpšanas mājiņā, kā es to nodēvēju.





sestdiena, 2014. gada 25. janvāris

svētdienas kadrs




džemperis Gustavam

Mērķis sasniegts!!!
Ir  pienākusi sestdiena un Gustavam džemperis mugurā.
Lai lietas ietu uz priekšu un tiktu pabeigtas, man beigu termiņš ir ļoti svarīgs. Ja tāda nav, daudz kas tiek atlikts uz nenoteiktu laiku un stāv vairākus mēnešus nepadarīti. Un ,tas izskatās nelāgi, jo tie nepabeigtie darbi stāv visapkārt un rada  haosu visapkārt.
Kad viena lieta ir izdarīta līdz galam, sajūta ir fantastiska un ir iedvesma ķerties klāt kam jaunam. Sāku adīt jaku Gatim, mērķis ir 27. marts. (jāņem garāks periods, ja nu kas:)) 27. marts, ir viņa dzimšanas diena;)
Tā kā džemperi nekad agrāk nebiju adījusi, īsti nesapratu, kā tas ir jādara. Liekas ar jakas  adīt ir vieglāk.


Bet Gustavam, vienalga, kas kur ir noraukts, galvenais lai strīpains un nekož:)


Hermīnei arī brūnais zebras kostīms patika!

trešdiena, 2014. gada 22. janvāris

virtuvē


Esot mājās ar mazajiem, ik pa laikam mēģinām uzcept ko gardu vai vienkārši sataisīt mazas sēkliņu maizītes brokastīm. Meklējam priekšautus, mazgājam rokas un virtuves prieki var sākties! Bērniem tā patīk, kad viņiem ļauj mīcīt, ņemt miltus un taisīt sniega kalnus. (kaut arī pēcāk  seku likvidēšanai ir jāpatērē daudz vairāk laika nekā parasti, mazajiem prieka mirklis ir neizmērojams). 
Mīcot mīkliņu, Gustavs veido figūriņas no mīklas. To cepot var redzēt, kā tā aug un mainās. Vienu reizi viņš izveidoja sniegavīru. Krāsnī tas uzpūtās kā bumba un apgāzās, beigās izskatījās, kā apgūlies, lai nosnaustos. Aci un deguns izsprāga ārā un tajās vietās palika, tik iesauļoti apļi. Skaidrs bija viens, sniegavīrs karstumu panes švaki. Bet kas par piedzīvojumu, vērot, kā viss process notika. 
Šajā reizē doma bija sataisīt mazas brokastu maizītes ar sēkliņā. Es vel piepildu, tās mums būs pašas veselīgākās un gardākās! 
Kā maizītes var būt pašas gardākās, ja tur nav ne kripatiņas cukura! Atlika man tik 30 sec. novērsties no kulinārijas darbiem, kad mazie paši saprata kur cukurs stāv un kās jādara, lai brokastīs būtu pašas gardākās maizītes. Atgriežoties skaties pavērās šāds. Pus kg mīklas, 1 kg cukurs, ak jā un vēl 2 cukurbērni, kas staroja no laimes par padarīto. 
Cukurmaizītes bija ļoti labas un pazuda vienā mirklī! 



Recepte trešdienas gardumam: Vēja kūkas jeb Vecrīgas
Recepte nāk no kulinārijas ekspertes Ligitas Norvēģijā. Mums ļoti garšoja, taisījām divus vakarus pēc kārtas! 

mīkla: 
pus glāze ūdens
65gr. milti
50gr. sviests
2 olas
sāls

pildījums ar biezpienu:
200-500gr. biezpiens
100gr krējums
vaniļas cukurs
pūdercukurs


pildījums ar putukrējumu:
200ml saldais krējums (saputots)
200gr biezpiens
vaniļas cukurs
pūdercukurs


mīklas pagatavošana: 
Ielej emaljētā katliņā ūdeni+ sāls+sviests. Kad sviests ir izkusis un ūdens sāk burbuļot, pieliek miltus. (es noņemu katliņu no uguns, un tad lieku miltus klāt. Maisu, kamēr mīkla atlec no malām.) Atdzesē un pievieno olas. Mīklu samaisa un veido mazas piciņas ar tējkaroti un liek uz cepampapīra. var uzkaisīt kartupeļa cieti, lai kūciņas vieglāk noņemt. cep 200°t 20min. Kamēr izskatās zeltaini brūnas. 

Kad izcepušās, atdzesē un pilda pildījumu. Mēs pildījām, izdurot caurumiņu un sapildot ar kūkas dekormaisiņa palīdzību. Var kūciņas pārgriezt ar nazi un pildījumu iesmērēt ar karoti. 

Pārkaisa ar pūdercukuru un dienas gardums gatavas!! 





Lai labi garšo! 

pirmdiena, 2014. gada 20. janvāris

zīmes un zīmējumi

Kārtojot zēnu zīmējumus, ilgi nevarēju saprast, kurus atstāt un kurus mest āra. Pēc manām domām, jāatstāj tie, kas izskatās kaut cik pēc zīmējuma. Bet kā lai saprot, kuri zēniem pašiem liekas tie labākiem. Kad sākām kopā šķirot, izmest neizdevās neviens:) Tā kā pagaišā gada bloks ir makten biezs!

Kārtojot Gustava zīmētās lapas, sāku skatīties, ka viņš attēlo kādu personāžu jeb tā aksesuāru. Pirms kāda laika mēs skatījāmies filmu Nārnija, tā bija piektdienas filma. Kaut arī redzēta iepriekšējās 4 piektdienas, ar katru reizi aizrautība un līdzi jušana nerimās.
Cik interesanti bija vērot, kā Alberts un Gustavs juta līdzi sava vecuma tēliem. Albertam tas bija Pīters, bet Gustavam Lūsija.  Un viņa zīmējumos parādījās maza burciņa pie sāniem  - dzīvības dziru, ko Lūsija saņēma no Ziemassvētku vecīša. Lai kas tas arī būtu par tēlu, pudelīte ir aizsprausta aiz jostas.





 Šim zīmējumam ir īpašs stāsts, jo tas kaķītis esot viņš pats, kas Ziemassvētkos saņēma lācīti. Zeķīte pie kamīna un viņa istabas durvis otrajā stāvā un, protams, dzīvības dzira.

 Šim vīram esot jāiet karā, tāpēc dzīvības dziras būs vajadzīgas ne viena vien! 
 Es daudz nemēģinu viņam prasīt, kas zīmējumā redzams, bet nevar citreiz noturēties, tik ļoti interesē, kas tie tādi par zaķiem? Tie esot mani dzimšanas dienas ciemiņi! Izskatās, ka ne visi nāk ar lielāko prieku:))

 Gaidot Hermīni.
Ziemassvētku vecītis

 Instrukcija Ziemassvētku vecītim. Atradu vakar vakarā uz galda. Īstam vecītim jābūt zābakiem, tas apaļais ir vēders, cepure, bārda, bikses, krekls, josta un priecīgs ģīmītis. Tad varot nākt ciemos!
 Liekot kaudzītē un iesienot bērnu zīmējumus, varu tik pabrīnīties, kā tie katru gadu mainās. Albertam nemirstoša tēma  vikingi un kuģi, Gustavam cilvēks ir ieguvis ķermeni, rokas un kājas.
Kaut arī šie zīmējumi ar katru gadu paliek ar vien vairāk, tos nevar tā vienkārši  izmest! tie glabā sevī stāstus, sajūtas un notikumus. tāpēc, lieku tik kaudzē:)

Starp zīmējumu šķirošanu es mēģinu pabeigt adīt Gustavam džemperi, kas tika iesākts ilgi pirms Ziemassvētkiem un bija paredzēts pabeigt līdz jaunajam gadam. Lai nepienāktu vasara vai  nākamais jaunais gads, džemperim ir nostādīs finišs - sestdiena!

sestdiena, 2014. gada 4. janvāris

brīvdienu čupīši

Divas pēdējās nedēļas ir baudītas brīvdienas un ēsts viss, kas ir ar cukuru, cukurā, šokolādē un sīrupā mērcēts, ir labi atgriezties ikdienā un redzēt salātu bļodu. Kad svētdienā veikali ciet (par ko es esmu loti priecīga), konfektes nākas gatavot pašiem. Ja mājās ir cukurs, augļu glikoze jeb fruktozi (es to atradu šeit ),  tad čupīšus var pagatavot pats.

mājās gatavoti čupīši

0,5 dl ūdens
250 gr cukurs
3 ss glikoze


pārtikas krāsa
garšas esence
cepampapīrs
eļļa
koka dēlītis,
plānie gumijas cimdi
līmlente
koka kociņi
karote
pārtikas termometrs





Ielej ūdeni, cukuru un glikozi katliņā un vara līdz 160t°. Jāuzmana lai temperatūra nebūtu augstāka, jo tad cukurs var sākt degt un palikt brūns. Kad uzkarsis līdz vajadzīgai t. pievieno pārtikas krāsvielas un garšu. 15 pilienus krāsu un 15 garšu. Es taisīju ābolu čupīšus, kur ir zaļā pārtikas krāsa un ābolu garša.
Liekam masu  uz ieeļļota cepamā papīra, kas piestiprināts pie dēlīša (skat. bildē).
Ļauj masai nedaudz atdzist, uzmanot, ka tā nepaliek pārāk cieta. Ar ieeļļotu karoti un gumijas cimdiem to pārbaudot. Kad masa sāk palikt cieta, ņemam kociņu un veidojam mazus čupīšus. Var izveidos garu, tievu desu, kuru sagriežot ar šķērēm, iegūsi mazas ledenes.

Lai labi garšo!


 Aiz loga ir kaut kas līdzīgs rudenīgam pavasarim. Kad līst un zibeņo bez apstājas.
 Bet lai kāds laiks arī būtu, mēs, piekopdami Amerikāņu tradīcijas, ejam dziedāt pie kaimiņiem, lai vakara atkal nebūtu jāēd ābolu ledenes;)

Tuvojoties gadu mijai, vēl tiek kārtoti vecie darbi. Tas laikam psiholoģisks proces, kas dod jaunu sajūtu uzsākot nākamo gadu. Bet labi vien ir, jo tiek izdarītas tādas lietas, kas sen vajadzēja padarīt.

Mēs esam 3 ģimenes ar maziem un lielākiem bērniem ,kuri vecgada vakarā sanāk kopā. Katru gadu mainot vietu. Pagaišo gadu bijām pie mums, šogad braucām pie Eldri. Tā kā kopā mēs esam 14 cilvēki, tad esam sarunājuši, ka vakariņas tiek sarēķinātas, un mēs par tām maksājam.
Nama saimnieki gatavo, domā atrakcijas un spēles. Mēs ņemam līdzi raķetes un esam gatavi negulēt līdz pat Jaunam gadam! 


Lai laimīgs Zirga gads!!