sestdiena, 2013. gada 28. decembris

svētki


Mūsu mājās ir iestājies pilnīgs brīvlaiku režīms: ceļas, kad grib, staigā pidžamā kaut visu dienu, brokastīs ēd piparkūkas un pīrāgus, skatās multenes līdz apnikuma, pa vakariem brauc ciemos, kur  prātā tik runas un atpūta un vēderam tik gardas maltītes. Ekh,, tīrā bauda pēc visiem svētkiem. Tie mums sakrita viens pēc otra. 

Alberta dzimšanas diena: Ka mājās ir viens 8gadnieks, kurš paziņo, viņa dzimšanas dienas lielākā vēlēšanās  esot -   kļūt par vikingu! Var dāvināt naudu, grāmatas, ieročus, spēles, kā lai uzdāvina Vikingu?!!! 
Tā kā mēs esam Vikingu kluba biedri ( nejautājiet, kāpēc mēs tur esam:))!), nekas cits neatlika, kā lūgt padomu vikingu sievām, kā lai piepilda mazā zēna sapni! 
Viņām uzreiz bija bilde skaidra! Man esot jāuzšuj vikingu apģērbs un jāsarīko vikingu spēka spēles mazajiem viesiem. 
Jā..... tā, sākās šūšanas darbi, lai beigās taptu tērps, kas atbilda Vikingu laika apģērbam. 
Tais pakās ir tikai apģērbs! Variet iedomāties, kas par šūšanu.  (uztaisīsim foto sesiju, lai atrādītos)

Par izturības spēlēm. Kad zēniem palika 8 gadi, viņi tika pārbaudīti dažādos izturības un uzmanības vingrinājumos, lai redzētu ,cik gatavi ir īstai vīru dzīvei. 
Kā, piemēram, jāstāv uz bluķa ar vienu kāju. Jāmet grozā smilšu maisiņi, jāmēģina noturēt līdzsvars uz dēli, cīnoties ar pretinieku divcīņā, abiem turoties pie 15cm gara kociņa, jāmēģina izraut pretiniekam tas no rokas, nezaudējot līdzsvaru, virves cīņas, ugunskurs  un putras ēšana... kā īstos Vikingu laikos.  

Pēc dzimšanas dienas sekoja  skolas eglīte. (par šo tēmu es nosolījos labāk nerakstīt, bet nenoturējos:)) Ziemassvētku pasākums notika katrai klasei atsevišķi, kurā piedalījās bērni un vecāki, bez maziem brāļiem un māsām (mēs izņēmumu ģimene:) Attaisnojāmies ar auklīšu trūkumu:)) Pasākums neiet ilgāk kā stundu, kura laikā bērni dzied un rāda ludziņu, tie, kas spēlē kādu instrumentu, pēc paša izvēles uzspēlē arī pārējiem.  Pēcāk cienājās ar līdzi atnestiem gardumiem un rīsu putru. Un kā nobeiguma atrakciju, Salatētis  spontanitātes vadīts, uztaisa bērniem atrakciju ar viņa ķeršanu un bārdas noraušanu. Kas beidzās ar visa tērpa novilkšanu. Bērni bija sajūsmā un tas nozīmēja atrakcija izdevusies. Salatētis, jeb kā to tagad var dēvēt, arī apmierināts, devās džinsos pie galda lai atvilktu elpu. Gustavs stāvēja ieplestām acīm, pielīmējies pie sienas un vēroja atrakciju. Uz jautājumu, kas te notika, man atbildēja ļoti ātri un skaidri. Nav ko bērniem melot, tāda vecīša nav!  Bērni nav jāmaldina ar izgudrotiem tēliem, viņiem ir jātic tikai Jēzum. Tāpēc arī tāda atrakcija. Es ticu Dievam, bet šoreiz tas man likās nepieņemami. Braucot mājās, bērniem teicām, ka mēs gaidīsim Ziemassvētkus un savu vecīti!!
Kad Tirsdagsklubiņā mēs rīkojām Ziemassvētku eglīti, un kā ierasts Salatētim vajadzēja izdalīt piparkūkas, Gustavam tas jau sāka likties ļoti nedroši. Bet neko, pārdzīvoja:)

Bet pa to laiku, mājās tētis cēla piparkūku baznīcu. Gustava pasūtītu. Sanāca varenīga! Un stāvēja kā dzīva! Vienīgi trešajā dienā sāka sienas šķobīties. Kas to būtu domājis, ka pašu gatavota piparkūku mīkla, istabas temperatūrā paliek mīksta!! Bet kur skāde tur laime,jo nu tak to baznīcu varēja apēst!!!!
Pirmie Ziemassvētki, kad bijām mājas vieni. Citu gadu esam bijuši Latvijā, pagaišo gadu omīte bija ciemos. Bet šoreiz tikai mēs. Likās viss tik mierīgi un nesasteigti. Kad mājas tika atnesta eglīte, bērniem nebija divreiz jāsaka, viņi pušķoja un priecājas. Gustavs vēl teica, tagad mājas  patiešām ir ienākuši svētki! Man pašai arī tāda sajūta radās. Tā krāsa, egles smarža, sveces un rotājumi. .
Tie ir ziemas skaistākie svētki!!!



Pienāca Ziemassvētku vakars, ..... velkam svētku drēbes..... māju piepilda cepeša un pīrāgu smarža........
laukā lukturos deg svecītes un mēs dodamies uz baznīcu. Mēs dzīvojam 5 minūšu gājienā no tās. Ceļā satiekam kaimiņus, kādu noklīdušu aitu. Visu māju sliekšņi izrotāti lukturiem un gaismiņām.
Atnākot no baznīcas, tāda sajūta, ka svētki  var sākties!
 Bet pirms ķeramies pie mielastiem, ierastā tradīcija, svētku bilde. Kas to uzņēma? Rūķi,! Mēģinājums nr. 3 10 sekundēs no kameras aizskriet līdz vīram, paķert bērnu un izlikties, ka tur jau sēdējusi kādu pus stundu:))) Un vēl uzbļaut, smaidiet!!!!! Pati sēž kā sastingusi:)) Bet rezultāts ir acīm redzams, bērni smaida uz pavēli!:)))
 Skaitu ēdienus, ar kefīru sanāk 11! Bet Lelde tak  nesēdīsies pie galda, kurā svētkos nav 12 ēdienu:)) Atceros, kāposti! (labi, ka norvēģis, arī par to atcerējies pēdējā brīdi, jo izdomājis ļoti vienkāršu risinājumu. Nopērc veikalā paciņu, kuru neatverot iemet verdošā ūdenī 15 pavāri un sautēti kāposti gatavi!! ) Tas mani glāba! Varam sēsties pie galda!


Dažam labam  zirņi un cepetis tika notiesāts paātrinātā tempā, jo kuru katru brīdi, pie durvīm klauvēsies...Un to brīdi viņi gaida, runā par to un iztēlojās jau vairākas dienas pirms svētkiem. Kur viņš nāks, kur maisu atstās, vai varbūt pats ieradīsies! Ak tik daudz jautājumu un domas.....
Bet tā kā šogad no sniega ne vēsts, kamanas atbraukt nevar, sniegavīru uzcelt arī nevar, kā viņš pie mums nokļūs un kur zinās dāvanas atstāt?
Dzirdam, kaut kas pie loga klauvējās, mazie ātri kurpes kājās un ārā skatīties, vai tiešām viņš ir klāt! Meklē apkārt mājai, pie būdiņas un krūmiem, ne vēsts, līdz ierauga, ka istabas logi vaļā, un dāvanu maiss stāv istabas vidū. Ak gudrinieks, pa logu sācis iekšā kāpt!

Atceros no savas bērnības,  dzejoļu skaitīšanu pie eglītes kā  diez gan neomulīgu pasākumu.  Ko skaitīt, ka nesajūk. Bet vai salīdzināt savu pieredzi ar savu bērnu. Nē!  Mūsējiem bija gatava programma, mazā māsa paķēra cepuri, nostājas plača vidū un danči varēja sākties.
 Samācītās Ziemassvētku dziesmas skanēja visādās interpretācijās.

Un pats atbildīgākais brīdis, maiss! 
 Kad dāvanas izsaiņotas un mums ar Gatis, sāk gribēties vēl ko iekost, skatāmies, ka ne mums vieniem tāda doma bijusi:)
 Ko dāvināt bērniem? Spēles! Šī ir ļoti laba! Bez sarežģītie noteikumiem un daudzām mazām detaļiņām.

Lai arī kāposti aizmirsās, kādam karote kūkā palika, šie svētki bija ļoti mierīgi un jautri, kopā ar vismīļākiem -  ar savējiem. 

 Lai nākamais gads būtu vēl labāks un vēl jaukāks, bez ķekatniekiem neiztikt!  Tie nes saticību ,laimi un veselību, katrā mājā kurā ienāk! 

 Gatavošanās un iznākums:)
Lai jums visiem priecīgs šīs laiks! Esiet kopā ar saviem  mīļajiem un domājiet par viņiem!

4 komentāri:

Sarkanā Biete teica...

Nu tā pēdējā bilde ir vienkārši ziemīgi pasakaina! Paldies, ka padalījies ar savu svētku noskaņu. Esi riktīgi pacentusies:)

wizble teica...

burvīgi svētki jums sanākuši :) un ģimenes bilde sniegā super ;) es ar gaidu sniegu.. lai laimīgs jaunais gads !

Vi teica...

Tik brīnumaina pēdējā bilde!!! Kā īsts ziemas brīnums, laikā, kad aiz loga pakšķ lietus lāses :)

Alise teica...

Paldies par juusu sveetku review! Intersanti!
Sveiciens un visa kaa laba veeleejumi jums no mums. Mees patreiz atpuushamies Tallinaa...