sestdiena, 2013. gada 28. decembris

svētki


Mūsu mājās ir iestājies pilnīgs brīvlaiku režīms: ceļas, kad grib, staigā pidžamā kaut visu dienu, brokastīs ēd piparkūkas un pīrāgus, skatās multenes līdz apnikuma, pa vakariem brauc ciemos, kur  prātā tik runas un atpūta un vēderam tik gardas maltītes. Ekh,, tīrā bauda pēc visiem svētkiem. Tie mums sakrita viens pēc otra. 

Alberta dzimšanas diena: Ka mājās ir viens 8gadnieks, kurš paziņo, viņa dzimšanas dienas lielākā vēlēšanās  esot -   kļūt par vikingu! Var dāvināt naudu, grāmatas, ieročus, spēles, kā lai uzdāvina Vikingu?!!! 
Tā kā mēs esam Vikingu kluba biedri ( nejautājiet, kāpēc mēs tur esam:))!), nekas cits neatlika, kā lūgt padomu vikingu sievām, kā lai piepilda mazā zēna sapni! 
Viņām uzreiz bija bilde skaidra! Man esot jāuzšuj vikingu apģērbs un jāsarīko vikingu spēka spēles mazajiem viesiem. 
Jā..... tā, sākās šūšanas darbi, lai beigās taptu tērps, kas atbilda Vikingu laika apģērbam. 
Tais pakās ir tikai apģērbs! Variet iedomāties, kas par šūšanu.  (uztaisīsim foto sesiju, lai atrādītos)

Par izturības spēlēm. Kad zēniem palika 8 gadi, viņi tika pārbaudīti dažādos izturības un uzmanības vingrinājumos, lai redzētu ,cik gatavi ir īstai vīru dzīvei. 
Kā, piemēram, jāstāv uz bluķa ar vienu kāju. Jāmet grozā smilšu maisiņi, jāmēģina noturēt līdzsvars uz dēli, cīnoties ar pretinieku divcīņā, abiem turoties pie 15cm gara kociņa, jāmēģina izraut pretiniekam tas no rokas, nezaudējot līdzsvaru, virves cīņas, ugunskurs  un putras ēšana... kā īstos Vikingu laikos.  

Pēc dzimšanas dienas sekoja  skolas eglīte. (par šo tēmu es nosolījos labāk nerakstīt, bet nenoturējos:)) Ziemassvētku pasākums notika katrai klasei atsevišķi, kurā piedalījās bērni un vecāki, bez maziem brāļiem un māsām (mēs izņēmumu ģimene:) Attaisnojāmies ar auklīšu trūkumu:)) Pasākums neiet ilgāk kā stundu, kura laikā bērni dzied un rāda ludziņu, tie, kas spēlē kādu instrumentu, pēc paša izvēles uzspēlē arī pārējiem.  Pēcāk cienājās ar līdzi atnestiem gardumiem un rīsu putru. Un kā nobeiguma atrakciju, Salatētis  spontanitātes vadīts, uztaisa bērniem atrakciju ar viņa ķeršanu un bārdas noraušanu. Kas beidzās ar visa tērpa novilkšanu. Bērni bija sajūsmā un tas nozīmēja atrakcija izdevusies. Salatētis, jeb kā to tagad var dēvēt, arī apmierināts, devās džinsos pie galda lai atvilktu elpu. Gustavs stāvēja ieplestām acīm, pielīmējies pie sienas un vēroja atrakciju. Uz jautājumu, kas te notika, man atbildēja ļoti ātri un skaidri. Nav ko bērniem melot, tāda vecīša nav!  Bērni nav jāmaldina ar izgudrotiem tēliem, viņiem ir jātic tikai Jēzum. Tāpēc arī tāda atrakcija. Es ticu Dievam, bet šoreiz tas man likās nepieņemami. Braucot mājās, bērniem teicām, ka mēs gaidīsim Ziemassvētkus un savu vecīti!!
Kad Tirsdagsklubiņā mēs rīkojām Ziemassvētku eglīti, un kā ierasts Salatētim vajadzēja izdalīt piparkūkas, Gustavam tas jau sāka likties ļoti nedroši. Bet neko, pārdzīvoja:)

Bet pa to laiku, mājās tētis cēla piparkūku baznīcu. Gustava pasūtītu. Sanāca varenīga! Un stāvēja kā dzīva! Vienīgi trešajā dienā sāka sienas šķobīties. Kas to būtu domājis, ka pašu gatavota piparkūku mīkla, istabas temperatūrā paliek mīksta!! Bet kur skāde tur laime,jo nu tak to baznīcu varēja apēst!!!!
Pirmie Ziemassvētki, kad bijām mājas vieni. Citu gadu esam bijuši Latvijā, pagaišo gadu omīte bija ciemos. Bet šoreiz tikai mēs. Likās viss tik mierīgi un nesasteigti. Kad mājas tika atnesta eglīte, bērniem nebija divreiz jāsaka, viņi pušķoja un priecājas. Gustavs vēl teica, tagad mājas  patiešām ir ienākuši svētki! Man pašai arī tāda sajūta radās. Tā krāsa, egles smarža, sveces un rotājumi. .
Tie ir ziemas skaistākie svētki!!!



Pienāca Ziemassvētku vakars, ..... velkam svētku drēbes..... māju piepilda cepeša un pīrāgu smarža........
laukā lukturos deg svecītes un mēs dodamies uz baznīcu. Mēs dzīvojam 5 minūšu gājienā no tās. Ceļā satiekam kaimiņus, kādu noklīdušu aitu. Visu māju sliekšņi izrotāti lukturiem un gaismiņām.
Atnākot no baznīcas, tāda sajūta, ka svētki  var sākties!
 Bet pirms ķeramies pie mielastiem, ierastā tradīcija, svētku bilde. Kas to uzņēma? Rūķi,! Mēģinājums nr. 3 10 sekundēs no kameras aizskriet līdz vīram, paķert bērnu un izlikties, ka tur jau sēdējusi kādu pus stundu:))) Un vēl uzbļaut, smaidiet!!!!! Pati sēž kā sastingusi:)) Bet rezultāts ir acīm redzams, bērni smaida uz pavēli!:)))
 Skaitu ēdienus, ar kefīru sanāk 11! Bet Lelde tak  nesēdīsies pie galda, kurā svētkos nav 12 ēdienu:)) Atceros, kāposti! (labi, ka norvēģis, arī par to atcerējies pēdējā brīdi, jo izdomājis ļoti vienkāršu risinājumu. Nopērc veikalā paciņu, kuru neatverot iemet verdošā ūdenī 15 pavāri un sautēti kāposti gatavi!! ) Tas mani glāba! Varam sēsties pie galda!


Dažam labam  zirņi un cepetis tika notiesāts paātrinātā tempā, jo kuru katru brīdi, pie durvīm klauvēsies...Un to brīdi viņi gaida, runā par to un iztēlojās jau vairākas dienas pirms svētkiem. Kur viņš nāks, kur maisu atstās, vai varbūt pats ieradīsies! Ak tik daudz jautājumu un domas.....
Bet tā kā šogad no sniega ne vēsts, kamanas atbraukt nevar, sniegavīru uzcelt arī nevar, kā viņš pie mums nokļūs un kur zinās dāvanas atstāt?
Dzirdam, kaut kas pie loga klauvējās, mazie ātri kurpes kājās un ārā skatīties, vai tiešām viņš ir klāt! Meklē apkārt mājai, pie būdiņas un krūmiem, ne vēsts, līdz ierauga, ka istabas logi vaļā, un dāvanu maiss stāv istabas vidū. Ak gudrinieks, pa logu sācis iekšā kāpt!

Atceros no savas bērnības,  dzejoļu skaitīšanu pie eglītes kā  diez gan neomulīgu pasākumu.  Ko skaitīt, ka nesajūk. Bet vai salīdzināt savu pieredzi ar savu bērnu. Nē!  Mūsējiem bija gatava programma, mazā māsa paķēra cepuri, nostājas plača vidū un danči varēja sākties.
 Samācītās Ziemassvētku dziesmas skanēja visādās interpretācijās.

Un pats atbildīgākais brīdis, maiss! 
 Kad dāvanas izsaiņotas un mums ar Gatis, sāk gribēties vēl ko iekost, skatāmies, ka ne mums vieniem tāda doma bijusi:)
 Ko dāvināt bērniem? Spēles! Šī ir ļoti laba! Bez sarežģītie noteikumiem un daudzām mazām detaļiņām.

Lai arī kāposti aizmirsās, kādam karote kūkā palika, šie svētki bija ļoti mierīgi un jautri, kopā ar vismīļākiem -  ar savējiem. 

 Lai nākamais gads būtu vēl labāks un vēl jaukāks, bez ķekatniekiem neiztikt!  Tie nes saticību ,laimi un veselību, katrā mājā kurā ienāk! 

 Gatavošanās un iznākums:)
Lai jums visiem priecīgs šīs laiks! Esiet kopā ar saviem  mīļajiem un domājiet par viņiem!

piektdiena, 2013. gada 20. decembris

and the winners are....!!!

      Bērni nolikti gulēt, mājās valda ierastais haoss. Es mēģinu salikt kopā datoru, kurš vakara gaitā nolidoja no galda, kopā ar piparkūkas mājas detaļām:)). Scenāriju variet iedomāties paši, galvenais, ka cietušo nav!:))


Paldies Jums visiem par komentāriem!!! Prieks dzirdēt, ka jums patīk Dabas mamma un lietas, ko es darinu! Jūsu komentāri ir stimuls, darīt, fotografēt un rakstīt!


Man tik ļoti gribētos jums visiem, ko mīļu nosūtīt! Bet  šis ir konkurs, un uzvarētājs ir tikai viens, tad novēlu Jums visiem veiksi!!!!!!!!



  (Rezultāti tika apkopoti izmantojot http://www.random.org/ (tā kā ieinstalēt to nekādi nemācēju, jums jāuzticas būs manam godaprātam!. Ja kāds zin, kā ieinstalēt Rando, būšu ļoti priecīga to uzzināt! .)



 Un tagad rezultāti!!!!
Dāvana nr. 1
1. Daiga
2. Zane

 uzvarētāja ir 1. Daiga! 

Dāvana nr. 2
1. Linda Žeiba
2. MazaPaSaule
3. Grieze
4. Zane
5. Aija

uzvarētāja ir 5. Aija

Dāvana nr.3
1. Inese
2. Zane
3. Viktorija

Uzvarētāja ir 3. Viktorija

Dāvana nr. 4
1. Anna
2. Daiga
3. Baiba Vasara Bekere
4. Laura
5. Inese
6. Grieze
7. Zane
8. Viktorija
9. Dace (ametelay)
10. Gunita

Uzvarētāja ir  5. Inese 


Dāvana nr. 5
1. Baiba Vasara Bekere
2. Laura
3. Linda Žeiba
4. MazaPaSaule
5. Alise
6. Zane
7. Sarkanā Biete
8. Laura Tālberga
9. Dace (ametelay)
10. Majenieki (Arhitektu iela)
11. Aija

Uzvarētaja ir 5. Alise

Apsveicu visus uzvarētājus un visus, kuri piedalījās!! Lai veicas nākamajā reizē!!!
Gaidīšu adreses epastā: leldeburvealksne@gmail.com




trešdiena, 2013. gada 18. decembris

Dāvanas no Dabas mammas

Tuvojoties decembra mēnesim, skaidrs ir viens, vakari ievilksies līdz pusnaktij un Dabas mammai tiks uz kādu laiciņu atstāta novārtā. Decembrī  Albertam ir dzimšanas diena, skolās, darbos, bērnudārzos Ziemassvētku eglītes. Draudzeņu klubiņos pēdējie vakari un tam visam pa vidu, mēs ar Lieni izdomājām piedalīties Ziemassvētku tirdziņā. (Kas nozīmēja vēl vairāk negulētas naktis:))

Šujmašīna dūca pilnā sparā no dienas un dienu. Jo, kā apgalvoja paši rīkotāji, esot jāgatavojas uz milzīgu ļaužu pūli, kuru galvenā doma ir iepirkties.  Tika sašūtas Waldorfu lelles, priekšauti, krītu penāļi. No Latvijas draudzenēm saņemtas krelles un matu lentes. Vēl pēdējie darbi un mantu saraksts, lai nekas neaizmirstas. Tirdziņš notiek blakus pilsēta, stundas braucienā no mūsmājām. Ziemassvētku tirdziņš notika divas nedēļas nogales, sākot no ceturdienas līdz svētdienai. Katram tirgoties gribētājam bija sagatavota maza būdiņa ar tavu vārdu. Un tādas tur bija vairāk kā 50! (ak, jā aizmirsu pieminēt,šis pasākums ir īsts mārketings, tāpēc, lai tur piedalītos bija jāiemaksā brangs naudas maiss! Kurā, protams, ietilpa elektrība un laba atmosfēra:))

Lelles darba procesā!


 Kad nakts nomainīja dienu, bērni cēlās, bet mana tik šuva! Bērniem neatlika nekas cits, kā atrast kādu āboli, vai iekostu maizīti! Tā Hermīne staigāja ar vilnas biksēm un āboli, katrā rokā. Tas drošībai, ja nu atkal iegribās ēst;) Pieminēšanas vērts ir fakts, ka šajā laikā Hermīne sāka iet uz podiņu, un vairāk nevelk autiņus. Laikam saprata, variantu nav.

 divas dāmas Anna un Sāra

 Meža zēni Toms un Emīls
 Mazā māsiņa Austriņa.
 Priekšauti gan zēniem gan meitenēm no 3-6 gadiem ar pagarinātām lentēm, lai valkātājs pats var priekšautu aiziet nevis uz muguras, bet priekšpusē.
 Priekšauti pašiem mazākajiem no 1-3 gadiem.,

 Blokkrītu somiņas ar 6 krāsu krītiņiem. Waldorfu krīti, kā es tos dēvēju, ir nenolietojami. Tie ir gatavoti no dabīgā vaska, kuram pievienots krāsu pigments. Tas ir bērnam un dabai draudzīgi. Biezi, četrkantīgas formas, ko viegli var saņemt rokā un zīmēt, izmantojot dažādas tehnikas: ar krīta stūrīti izzīmēt mazas detaļas, bet izmantojot visu krīta malu, klāt lielus laukumus, debesis, jūru, zāli, viesuļus utt.. Krīti ļoti labi sedzas, tiem nav izteiktu smaržu un tie kalpo ļoti ilgi. Bērnam turot rokās, tie nepaliek mīksti un nepārlūzt.
Šos krītus var izmantot arī gludekļa tehnikā. Kad krītu sarīvē uz lapas un uzliekot cepampapīru nogludina ar gludekli. Sanāk fantastiski mākslas darbi.
 Dabas mammas oficiālais uznāciens - Mamma Alksne
 Piedalīšanās tirdziņā bija ļoti interesanta. Varēja satikt tik daudz interesantu cilvēku. Ko tik viņi nebija sagatavojuši! Sākot ar mājās ceptiem hamburgeriem, dabīgo kosmētiku, miljoniem adījumu, siļķēm un mājās gatavotām desām. Beidzot ar porcelāna un stikla Ziemassvētku rotājumiem, segām un šokolādē mērcētiem āboliem! Izdomai nebija gala!

Tirgošanās negāja tik labi, kā biju domājusi. Šeit cilvēki nāca pēc svētku sajūtām un izstaigājuši lielo placi, labāk nopirka kādu plāceni un siltu kakao nevis lelli, kura maksāja 100 plāceņu cenā!!:))) Bet pieredzes bagāts brauciens, kā es to nodēvēju.

Tā kā no tirdziņa atbraucu atpakaļ ar  tikai mazliet vieglāku somu, jums, mani mīļie, dāvanas!!!!


Uz dāvanā var pieteikties bez nekāda konkursa, šoreiz dāvinu:) 
Skatieties, kas vislabāk noderētu jūsmājās un rakstiet komentāros, vārdu, dāvanas nr. (tas kuru izvēlējāties). Var pieteikties uz vairākām dāvanām uzreiz!  Izloze tiks slēgta piektdien 20. decembrī. Kad publicēšu vinnētājus. Ja redziet savu vārdu, sūtiet man uz epastu savu adresi, lai varu dāvanu nosūtīt. Tā kā ir Ziemassvētku trakums pastā, dāvana noteikti līdz Ziemassvētkiem neaizies, bet tās aizies vēlāk:)! 

Paldies Lainei, par priekšautiņu piegrieztni! 

Dāvana nr. 1. Pipijas priekšautiņš meitenei no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem. (100% kokvilna un lins)


Dāvana nr. 2  Divi Mārīšu priekšauti gan lielam 3-6 gadiem gan mazam 1-3 gadiem. Unisex;)

Dāvana nr. 3  priekšautiņi pašiem mazākiem kulināriem. Ķirsītis, Lācis un Ābolītis. Bērniem no 1-3 gadiem.

Dāvana nr. 4. Blokkrītu soma ar krītiņiem. Vecums neierobežots, var zīmēt gan mazais viengadnieks gan skolnieks.

Dāvana nr.5 mazā Austriņa. Austriņa būs ļoti priecīga pārcelties pie savas jaunās māmiņas vai draudzenes.  Pase un ceļa soma jau stāv gatava!
Lai priecīgs un radošs svētku gaidīšanas laiks. Tiekamies piektdien!!!

otrdiena, 2013. gada 3. decembris

svētkus gaidot

Pēc pēdējā ieraksta pagājis ir krietns laiciņš... pārdomu, sajūtu un emociju pilns....un es domāju, ka ne man vienai, šie traģiskie notikumi lika aizdomāties par ļoti daudzām lietām. Es tik varu piebilst vienu, lai kā arī tiek risinātas vainīgo personu izmeklēšana, es noliecu galvu visu to labu cilvēku priekšā, kas nesavtīgi atbalstīja cietušos un viņu ģimenes. Brīvprātīgo darbi, asins nodošanas, ziedojumi un nesavtīga interese par bērniem, kuri palikuši bez vecākiem. Lai cik grūti Latvijā ietu, cilvēku līdzjūtība ir un paliek neizmērojama. Ar cieņu pret jums visiem!

Ir pirmā advente, kas mūsu ģimenē tika gaidīta vairāku nedēļu garumā. Gustavs ik  palaikam paskatījās, vai pie rūķīša mājiņas nestāv čībiņas (Stāsts par rūķīti, kas dzīvo skurstenī un nāk tikai tad, kad tiek iedegta pirmā svecīte vainagā. Viņš nāk pie tiem, kuri Zeķu rūķītim ļoti tic! O, jā arī mums lieliem ir viņam jātic, ja gribam tikt pie kāda garduma;))
Pamostoties pirmajā decembrī, mazie skrēja skatīties, vai čībiņas ir noliktas.  Bija!!! Svētku gaidīšanas prieks varēja sākties! Vai man tagad ir jāmodina Alberts uz skolu? Nē! Atliek tik pateikt, zēni, vai paskatījāties savās zeķītēs? Viens mirklis un spīdošām acīm visi (tagad jau var teikt visi 3) ir lejā, lai maziem pirkstiņiem saķertu saldumiņu..

Svētku gaidīšana ir īpašs laiks, gan mums lielajiem gan mazajiem. Liekas katra diena ir īpaša, jo tu gaidi....gaidi rūķi, katru rītu pamostoties.... savu dzimšanas dienu.....labāku laiku un veselību..... vēl kāds jaunu zobiņu, kurš tā niez, ka nevar vairs izturēt....sauli, gaismu..





 Brokastīs kāds bija nolicis rūķu cepures uz galda, kas izraisīja jautrību pilnā apmērā. Jo, izrādās, šīs mazās galvas gada laikā kļuvušas lielas un cepures knapi varēja uzstumt galvā. Gustavs tik noteica, tēti, tev būs man jānogriež mati!
 Lielgalvju brokastis;)
 Mūsmājās jau laicīgi ieradusies rūķu saime, cits ar slēpēm, cits ar vēl nepabeigtiem darbiem. Galvenais, lai līdz svētku vakaram visi darbi padarīti, eglīte izpušķota un Ziemassvētku vecītis sagaidīts.
 Šodien, 2. decembrī zēni zeķītēs atrada piparkūku formiņas. Nu tik darbi varēja sākties, lai top leduslāča un dinozaura piparkūkas. Mazai māsai, ka tik iespraukties pa vidu un pagaršot vēl neizceptās figūriņas.

Kamēr liku Hermīni gulēt, tikmēr zēni paši dekorēja. Variet trīs reizes minēt, kurš ir kuram:))

 Lai mājās rastos tā īpašā svētku sajūta, nevajag daudz, mazliet čiekura, kāda skujas zara un pāris rokas, lielas un mazas, un rodas Ziemassvētki.

Ak, jā sniegu gan mēs taisīt nemākam. Saldētava arī tāda maza, atliek tik gaidīt, kad baltais debesu deķis būs gatavs un apklās visus dubļus, zāli un kailos kokus ar lielām sniega kupenām.




Lai svētki ienāk katrā mājā. Tā klusi, nemanot, uz pirkstu galiņiem.....