pirmdiena, 2013. gada 2. septembris

Vidzemes valdzinājums 2 - Gaiziņš, Madona un eko lauki

Ceru, kad Dabas mammas stāstu mudžeklī neapjuksiet, jo seko stāsta aiz Laines apciemojuma Vidzemes valdzinājums 1. Manas vasaras atskaites, jeb dienasgrāmata ar atpakaļ ejošiem datumiem. 

Izbraukājuši Zaubes ceļus-neceļus, uzbraucām uz kaut kā pavisam jauna, tāda kā Eiropiska, nē, likās, kad esam citā valstī, Ērgļu jaunais šoseja. Kas par braucienu, skati, kalni lejas, ezeri. Tie tur bija tik daudz! Mūsu ceļš veda tālāk uz Gaiziņu. Kad biju maza, kaut kad ar klasi braucām ekskursijā uz to pusi, bet pilnīgi nekādas atmiņas, kā un kur tas atrodas? Tāpēc, ceļā bērniem stāstu, nu jūs beidzot redzēsiet Latvijas lielo milzeni. Neviena lielāka kalna mūsu zemē nav! Zēniem ausis saspicētas, un vērīgi tiek meklēts lielais kalns. Mēs jau kā pieraduši, meklējam milzīgu klints malu ar krauju vai ko tamlīdzīgu:)) ne, jau ne, mani zēni, te tas viss ir aiz kokiem apslēpts. Pabraucam garām tādai kā pilij, Ķirsonmuiža, kā mēs to nodēvējām. Un tad zīme, Gaiziņš 1km. Piebraucām....acis vēl vairāk iepletās, jo priekšā bija tāds pakalniņš....Bet skati visapkārt varenīgi, kur augstāk pabrauc, tur skatiem neaptverams visums. Meži sniedzās tik tālu, kad beigās tie saplūda ar debesīm. Vidzeme, tik mistiska un varena tomēr.....
Mūsu gala mērķis bija manas mammas bērnības draudzene. Par kuru bijā dzirdējuši nostāstus un notikumus. Un arī izteiktu vēlēšanos, kādreiz pie viņas aizbraukt. Kaut arī Latvija nav tik liela, Saldus un Madona citreiz ir neaizsniedzamas pilsētas. Kad jau līdz Vidzemei esam tikuši ,tad Madona tāds pīpis vien tik būtu. 
Iebraucām lauku sētā, kura atradās starp maziem kalniņiem, dīķīša un ezeriem .(Kaķīšu esers). Truši, gotiņa, teliņš un vistiņas. Īsta lauku idille. Vienā mirklī  laiks sastinga un bija sajūta, te ir īstā dzīve. Bērni vienkārši ieplūda laukos, un ar visām maņām tos sevī sūca. 
Alberts aizgāja ar Ievu uz dīķi, kamēr Hermīne vistas skaitīja un ar mazo Reini spēlējās. 
Gustavam tā bija paradīze. Es kārtējo reizi sapratu, cik tomēr dzīvnieki vienam tādam mazam cilvēciņam ir svarīgi. Ak, jā, ir dzirdēti stāsti par to, cik piesiet mājai būsi  un daudz darba un laika tas prasīs. Bet ja ir iespēja, man liekas ka tas ir to vērts. Es ļoti ceru, kad mums šī iespēja drīz vien parādīsies, kamēr mazie vēl maziņi. 
 Lai arī braucot prom Gustavs bija gatavs līdzi ņemt govi, mēģinājām izsprukt sveikā tikai ar trusi. O, tas trusis tika vests no Madonas uz Saldu, pa visu +33 grādu karstumam, tā kā, trusi, tev tagad ilgi jo ilgi jādzīvo! 
  
Uz visam kā rozīne saldaja, cūku pupas. Tās ir un būs vērtība, manam vēderam:)) Sauksim to par augusta labāko ēdienu. 






Par laukiem!!
 Un sveiciens visiem pirmajā skolas dienā!!!

Nav komentāru: