piektdiena, 2013. gada 9. augusts

Vidzemes valdzinājums l - ciemos pie Mammas rokām

Kā jau būsiet pamanījuši, Mammas rokas jeb Laine bija iedvesma tam, kāpēc sāku rakstīt savu blogu. Viņas apņemšanās, darbi, gaumīgums un galvenais domāšana gan audzinot bērnus gan radot savus darbus, personība, no kuras smelties, iedvesmoties un saprast, mums apkārt dzīvo ļoti interesanti un radoši cilvēki. 

Tas viss par Laini un lieki piebilst, kad mana lielā vēlēšanās kopš blogošanas sākuma bija viņu apciemot klātienē. Nepagāja ne pat 3 gadi un mēs devāmies Zaubes mežiņa virzienā! :)
No asfaltēta lielceļa uz mazākiem grants ceļiem, zemes maz-celiņi, visriņķī koki, krūmi, pamestas mājas, pēkšņi kāds liels atpūtas nams, ceļš turpinās līdz labajā malā sāk stiepties augsts nožogojums, kas liecina, tuvojamies Laines mājai. 

Kaut arī dzīvē Laini nebiju satikusi, jau kopš pirmā tikšanās brīža likās, kad esam sen pazīstamas. Runas, kopīga darbošanās, bērnu rosība, idejas un tā neparastā sajūta, kad beidzot tas ir noticis! 
Kopīgie gatavotā aukstā zupa (ar sinepēm, kas man  bija jaunums, un iesaku arī pārējiem. Garša patiesi laba!), sarunas, idejas un karstums (ārā termometra stabiņš  jau uzkāpis līdz 26t°)

  Kā īsta saimniece Emīlija rosījās ap virtuves galdu, dekorējot ābolmaizi
 tikmēr zēni iemēģināja Zaubes mājas dārgumus. Niklāv, tu esi īsts viesu uzņēmējs! Pirmo reizi redzēju ,kā Gustavs bez ilgas minstināšanās devās līdzi Niklāvam spēlēties un izpētīt visādas zēnu lietas.
 Terase, kura ekoloģiski sasila pati no sevis:) , aukstā zupa, kūka, kafija, stāsti un prieks....
 Un tad tas sākās!! "Nelīdzsvarotā" Dabas mamma ierampās Safārī džipiņa aizmugurē, lai dotos rukšu ekspedīcijā.
 Fantastiski skati, mazi celiņi, sasprindzināta redze, jo katram jau tomēr pirmajam, gribējās redzēt to slaveno Zaubes sivēnu! Un tad tas parādījās, nē, vesels bars ar sivēniem tīņiem (kā mēs viņus nodēvējām), pienāca ļoti tuvu mūsu auto, lai pamielotos ar āboliem.
 Komentāri lieki, fotoaparāts kūpēja ne tikai man, bet arī Niklāvam.
 Tuvojāmies lapenei, kurā Alberts sastinga aiz brīnumiem. Tik daudz ragu vienuviet, kā tas ir iespējams!!! Kopīgas sarunas ar Mārtiņu (Laines vīru) par un ap medībām, zvēriem un to ragiem,zobiem. Tiem kuriem ģimenēs aug zēni ,droši vien zin, cik tā lieta nopietna.
Idilliskie šūpuļtīkli, kuros atgulties vēlējās ikviens. Mārtiņ, es ceru, tavi kauli veseli un šūpuļtīkls atkal pilda savas funkcijas:)
 Pēc visiem piedzīvojumiem, dodamies uz iekštelpām ,kur Laine izrādīja savu radošo studiju. Ak, cik tas bija radoši. Tik daudz krāsas, idejas, darbi un lupatiņas. Īsta darbnīca Mammas rokām radīta.
 Šo bildi es nevarēju neielikt. Spēle ar knaģiem ,kuras ideju autors jau izslavētais Niklāvs. Neiejaucos zēnu radošajās izdarībās, lai noskaidrotu,par ko ir spēle (kas man ir ļoti raksturīgi, visur iespraukties:)). Tikai, nākamajā dienā Gustava kabatā atradu mazu zilu knaģīti. Laine, ja tu to meklē, tad zini, kur tas atrodas:)
Laiks bija limitēts, jo ceļš veda tālāk uz Madonu. Bet mums ļoti pie tevis patika. Guvām tādu lādiņu un sajūtas!! Tu esi īpaša personība ar ļoti īpašu ,pozitīvu un radošu dzīves uztveri!!!

Paldies tev un uz drīzu tikšanos! 

3 komentāri:

Vi teica...

Plātsmaize izskatās garda!
Un prasās pēc garāka stāsta par sinepēm aukstajā zupā :) Laine?!

Laine teica...

Paldies par foršo stāstu! Gaidu bildītes! ;)
Vi - nu nekāda Ķīnas ābece jau nav! vienkārša aukstā zupa, kurai pievienota ēdamkarote Krievijas sinepju! viss! :D

Laura teica...

Jūs abas= burvīgas, radošas, skaistas un vis-vislabākajiem vārdiem citādi raksturojamas sievietes!!