ceturtdiena, 2013. gada 29. augusts

atpakaļ vasarā - Sabile

Kaut arī tuvojās septembris, un rīti kļūst arvien aukstāki un tumšāki, vasarā piedzīvotais un redzētais ir devis savu. Tas ļauj ar prieku skatīties uz pārmaiņām daba un dod spēku kā lapsai vilkt visu aliņā un gatavoties ziemai. (maz, lapsa tā dara?..hmmm,) lai kā tur būt vai nebūtu, šoreiz stāsts pat Sabili.


Vieta Kurzemē, dēvēta par mazo Šveici, iecienīta dažādu mākslinieku, radošu cilvēku un, protams, pašu sabilnieku vidū. Man šī vieta jau kopš sen seniem laikiem zināma, jo blakus ciemā Matkulē, tika pavadītas neaizmirstamas vasaras, laukos pie omītes. Tāpēc Sabile bija pat kā lielpilsēta!  Tā kā Matkulē dzīvo mums vesels klēpis ar radiem un pulcējās ar vien jauni klāt! Tie jaunie vairāk gan uz Kandavas pusi. (tas par jums Gricmaņu jaunais pāri:)))

Tā tāda atkāpīte no tēmas, bet pirms kāda laika, mēs salikām mašīnā savus mazos un devāmies uz izslavētiem Sabiles vīna svētkiem. Mīļie ļautiņi un visi tie, kam patīk svētki, Sabilē tos svinēt māk!!! Ieliņas izpušķotas, pilnas ar rokdarbniekiem, cepējiem, vīnu darītājiem un sidrotājiem (tie sidras mīļotāji:)) dzīvā mūzika un izdarības veselas nedēļas nogales garumā.
Atcerieties, es jau minēju par radošiem cilvēkiem un kur ir tur rodas. Pūļa vidū stāv pats Busulis. Ak, kā tu viņam vienam paiesi garām ,visas krievu dāmītes tak Jaunā vilnī par viņu jūsmoja, un es arī!! Kā, lai nejūsmo, un latvietis, kas man kā aizbraucējai vēl jo vairāk simpatizē! Nu ko, lai iet, foto ar radošiem latviešiem.

Un kā magnēts ir lupatu lelles, kurām garām nepabrauksiet. Bērni saplūda ar ainavu un man jau iestājās panika, jo dažs labs ne pa kapeiku neatšķīrās no lupatu lelles:))


šī bilde ir stāsta vērta: Tā kā mani vecāk jau kādu laiku katrs dzīvo savā Latvijas galā, tad oficiāli pat publiski izsludinu : Meklēju patēvu, nu kaut ko tamlīdzīgu:) Kandidāts nr. 1. Matu krāsa sakrīt pilnībā, tā kā sarakstā tiek atķeksēts. Un daudz draugi Sabilē ,par to pārliecinājāmies tur pat uz vietas!  (Lai neņem ļaunā, ja kāds tiek aizskarts personīgi, šis viss ir viens vienīgs ampelis:) 
 Gājiens, sen tik labu gājienu nebiju redzējusi. Tāda izdoma, tādas variācijas. Kā nu ne, tēma šogad, Sabilei noraut jumtu, (vai kas tamlīdzīgs). Sabilnieki, jūs rullējat!!


 Ja pat kultūras nama vadītāja uzdrošinās uzmesties laiviniekam par līdzbraucēju, tad skaidrs ir viens, Sabilē kultūras dzīve nezudīs!
 Vīna kalns. Stāsta, tas Eiropā vienīgais tik tālu uz Ziemeļiem. Skaists un sakopts bezgala.
 Atpakaļceļā piestājam pie Māras kambariem. Pēdējo reizi šeit biju pirms kādiem 20 gadiem. Bērnības atmiņu pārņemta, gribēju arī saviem mazajiem parādīt, kas tie tādi!

Par Māras kambariem stāsta: Kad te sen senos laikos dzīvojušas Māras meitas, kas agros rītos gājušas upē linus velēt. Gājušas līdz ar saullēktu, lai ļaudis un lopi tās neieraudzītu. Kādu rītu, kad ziņkārīgs gans, gājis skatīties, kas tā par skaņu no upes nāk, kad ieraudzījis Māras meitas, palicis uz vietas mēms. Vai no redzētā vai skaistums to bija apbūris, nostāsti klusē.
Vēl citi stāsta, kad  šeit laupītāji slēpušies un glabājuši savus dārgumus, ko ieveduši no Abavas. Kura te pat blakus tecējusi.
Kādā negaisa naktī ,zibens spēris alās un viss sagāzies, tā ka dārgumi palikuši kalna iekšpusē.
Brauciet skatīties!  (tikai esiet uzmanīgi, te trepes neviens ilgi nav taisījis, un jābrauc ātri, jo alas lēnām aizaug nebūtībā).


Sabile...vieta kur atgriezties un kur satikties. Ar ko vien sirds kāro!:)


Par vasaru, lai tās iespaidi ir kā stimuls baudīt rudeni! 


1 komentārs:

Daina teica...

Nu dikti jauki tie svētki mazpilsētās izvēršas, ja ir kas iekustina publiku:)))