pirmdiena, 2013. gada 15. jūlijs

starp svētkiem un darbiem

Ak, Latvija, Latvija tu mani traku dari! Ar svētkiem un lauku darbiem, no mūsu ierastās ikdienas ne vēst!!...atliek tik laika mazliet pagulēt, lai nākamā dienā mestos darbos, piedalītos svētkos un satiktu savus draugus un radiņu.
 Kāds tur brīnums, kad veselu gadu esi nocieties, gaidījis un plānojis, atbraukšanu uz dzimteni, lai tajās pāris nedēļās iespētu nokavēto...vai tas ir vajadzīgs un iespējams? Vajadzīgs noteikti, iespējams, cik pašu spēki un varēšana. Tas spēks jau ir  un tā vēlēšanās vēl lielāka:)!

Hermīnes gada jubileja! 
Ir pagājis vesels gads, kopš mazā Hermīne ienāca mūsu ģimenē. Tāds milzīgs un ļoti, ļoti skaists notikums. Mazie aug un mums vecākiem atliek tik aug tiem līdzi. Priecāties par katru mazumiņu, to rīta mošanos, dienas mudžekli un lielo vakar nogurumu. Tā brīnumainā dzīve, nebeidzamā kustībā un sajūtās...








 Audz liela, vesela un skaista, Hermīne! Mēs tevi visi ļoti ļoti mīlam! 

 Latvijas vasara ir kā pasaka! saka bērni un arī mēs. Jo šeit ir silti, ūdens un pašiem savs mazdārziņš. Kur tad tā nav, vaicāsiet. Ūdens un siltums ir jau arī citur, bet tas mazdārziņš. Lai cik butaforiski tas arī skanētu, katram tak mājās viņš ir, vai ne! Savs eco veikaliņš, kā es to dēvēju! Zirņi, burkāni, gurķīši, kabači (brālis sauc tos par indiešu kartupeļiem:) un vēl un vēl! Padzīvojot vietā, kur viss šis ir jāpērk veikalā, un katru reizi izlasi, kad tas nācis no plašās pasaules, tad Latvijas mazdārziņš ir kā glābiņš, garīgai un fiziskai rehabilitācijai.



 Mūsu rančo nebeidzamie zemes darbi.. ārā ir pamatīga tveice, tāpēc, visu nost, kājās zābaki un aiziet!
Darbi ir nebeidzami! Es tik tagad, tā pa īstam sāku apjaust, ko nozīmē dzīvot laukos! Tas ir skaisti ,bet arī milzīgs darbs. Bet tas ir bijis mūsu lielais mērķis! Es ļoti ceru, kad šī vieta dos mums iespēju atgriezties Latvijā. Bet kamēr mēs te sējam un pļaujam, ar joni tuvojas Dziesmu un deju svētki
Pateicoties Saldus folkloras kopai Medainis un īpaši jau Sarmai Ūpei, mūsu sapnis par piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos piepildījās. Šoreiz uz tiem gatavojāmies mēs visi. Tās sajūtas, kad mugurā velc baltu kreklu, sien jostas un pastalas. Liec galvā vainagu, lai dotos piedzīvot to īpašo....kopību ar savējiem. 






 ....tas mirklis, kad tūkstošiem dziedātāju, un skatītāju sanāk vienu vienu viet, lai sajustu, lai dziedātu un priecātos..... mēs un mūsu tauta....
 Ak tās tautu meitas!... apvilkušas svētku brunčus, pat siena zārdā miera nav:) vasaras lustes un tikšanās. Folkloras kopa uz sālsmaizi Vakrēs (mūsu rančo).

 Lai mājā dzīvība būtu un sliktās enerģijas pazustu, tad jādzied, un jādzied cik spēka!

 un ja ciemi paši mājās neiet, tad tiem mazliet palīgā!

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc mēs vasarā neesam Spānijā, Portugālē, vai vēl kādās siltākās vietās. Mums pašiem tā visa ir Latvijā! Un ir vislabākā, jūra, viļņi, smiltis, saule. Tā kā mēs dzīvojam Kurzemē, Saldū, tad jūra ir stundas braucienā uz jebkuru pusi!
Stāsts par Zvejnieksvētkiem. Nekad savā dzīvē nebiju bijusi uz  šiem svētkiem un noteikti arī vairāk nebraukšu. Īsti pati nezinu, ko biju gaidījusi vai cerējusi sagaidīt, bet tas noteikti nebija sameties Neptūns ar savām pavadonēm. Kurš uz skatuves mēģināja būt diktam asprātīgs. Kad man Alberts prasīja, vai tas ir īstais Jūras dievs? Īsti, nezināju, ko atbildēt.....teicu, droši, ka šis ir aizvietotājs..ejam labāk mest  riņķi ūdenī...ak, jā, arī pasākums, nebija domāts bērniem, jo balva tak alus kaste....nu neko, neļāva mums mest to riņķi, jo redziet, vīri sarkaniem ģīmjiem (droši vien, nav man jākomentē), esot pirmie....Tad man radās tāds jautājums, kas ir šie svētki? Kā tos kādreiz svinēja? Jo Pāvilostā tas noteikti nebija domāts bērniem, vai ģimenēm, kura dienas vidū nevēlējas samesties līdz kliņķim...tā kā lielais mīnus Pāvilostai....

bet ko tur ņemties, mums prātā tikai jūra un saule..

 Atgriezušies mājās, gaidām ciemos savas krustmeitas no Skotijas! Prieks un sajūsma par atkal redzēšanas neizsakāms. Gads, tas ir milzīgs laika posms, it īpaši bērniem. Tie izaug līdz nepazīšanai, labi labi, lieli jo lieli!

Vasara tupinās, šodien Hermīnei vārda diena, pēcāk radu saiets un Gustavam jubileja. Pa vidu vēl jāpaspēj paveikt visādi lauk darbi, jo daba dara savu, kā uzlīst, tā pēc divām dienām  zāle zaļo pilnā apjomā!
Prieks vienalga liels, lai arī otrā plānā palicis zvilnis ar žurnālu kaudzīti un neizdzertā vīnu glāze ( bērni ir sākuši iet gulēt 11tos vakarā, un dienas piedzīvotais, ir darījis savu. Midzinot bērnus, nemanot aizmiegu arī es....)

Lai jums silta, saulaina un piedzīvojumiem pilna vasara! 

4 komentāri:

Aija teica...

Skumji dzirdēt par Pāvilostu. Tā ir mana dzimtā pilsēta. Jāsaka gan, ka gadus 3 līdz 4 uz Zvejnieksvētkiem vairs nedodamies. Vienmēr tā kā taisāmies, bet galu galā izvēlamies ko citu. Labāk braucam jūlija beigās, kad tur smilšu skulptūru festivāls.

Liels paldies par lauku dzīves tēlojumu. Mmmmm... Tādas ilgas arī izbaudīt ko tādu. Vēl arvien tikai sapņojam par dzīvi laukos.

Vi teica...

Arī mani sajūsmina ik dienas doties uz savu " eco bodīti" :)
Vasara ir tas gadalaiks, kad man negribās braukt ārpus LV...
Te ir ko darīts, ko redzēt un baudīt...
Sveicieni gaviļniekiem gan pagājušajos gan nākošajos svētkos!

Inese teica...

Sveicieni Hermīnei un māmiņai iesoļojot "gadiņā"!!
Lauki, lauki -skaisti dzīvot, bet atbildīgi,darbs dzenā darbu, tas gan :))

dabasmamma teica...

Aija: Es esmu pilnīgi droša, kad Pāvilosta ir skaista un bērniem draudzīga vieta. Tikai šoreiz tie svētki nogājuši šķērsām. Bet kas zin, nākam gad citi rīkotāji, jaunas idejas!
Vi: Mēs par Eco dobēm:)))4
Inese: Sveiciens arī jums aizgājušos svētkos!! Vajadzētu mums ar mazajiem satikties!! Mums tagad jau divas aktuālas lietas kopīgas. Tā kā, vienā jaukā dienā sākšu tevi apbērt ar miljons jautājumiem par zemkopību!!!