otrdiena, 2013. gada 21. maijs

zēnu audzināšana

Kad ģimenē ienāk zēni, rodas jautājums, kā viņus audzināt? 
Vai vispār tam ir jāpievērš kāda īpaša uzmanība?
Kā no mazā zēna lai top par īstu vīrieti? Un kas ir īsts vīrietis? 
Tik daudz jautājumu un tik daudz viedokļu. Atliek tik viens, atrast sev piemērotāko ģimenes modeli un vadīties pēc tā ar vislielāko pārliecību. 
Kad manās rokās nonāca Džeimsa Dobsona grāmata "Zēnu audzināšana", sapratu, visas atbildes jau ir mūsos pašos. 
Kādi esam mēs, kā mākam sadzīvot viens ar otru, tādi arī izaugs mūsu zēni! Es ļoti daudz esmu domājusi par to, vai vajag maniem zēniem stingrus noteikumus un robežas? Ko var, ko nē? Kā mēs uzvedamies pie galda, kā ejam gulēt un kad skatāmies TV utt.. Jā, jā tieši tik stingri un konkrēti noteikumi! Mūsu tie vajag!  
Kāpēc? Tāpēc, kad tā ir vieglāk visiem. Un tā ir ikdienas rutīna, kura dod mieru, prieku un pacietību

Gribu ar jums padalīties ar dažām ļoti labam atziņām no Dž. Dobsona grāmatas. 

Lasot Dž. Dobsonu, ar vien vairāk pārliecinos, cik svarīgi ir runāt ar zēniem un mācīt viņiem atrisināt konkrēto situāciju. Kaut vai tik primitīvas lietas, kā, piemēram, aiznest savus traukus pēc ēšanas.(runa ir par 7 un 4 gadus veciem bērniem) un tas nozīmē, kad man tas ir jāatgādina ik pa laikam. Jo nav jau tik vienkārši vienam mazam puišelim visu atcerēties. Audzinot zēnus augam mēs paši.....mūsu apņēmība un pacietība.

Un ja kādreiz man likās, kad zēnus varu izaudzināt viena pati. Tad tagad saprotu, vīrietis viņiem ir pat ļoti vajadzīgs.
"Iepazīstini zēnu ar īstu vīrieti un viņš turēsies uz pareizo ceļu" Dž. Dobsons. Tas var būt gan tētis, gan labs skolotājs vai onkulis. 

Zēni vēro tēvus un veido sevī etalonu:

  • vīrietis ir ģimenes nodrošinātājs
  • klanu vadītājs
  • aizsargātājs
  • garīgais vadītājs ģimenē 
Kaut arī ne vienmēr dzīve ir patiesa, lieku reizi gribētos sev atgādināt, pirms sāc kliegt vai bārstīties ar sodiem, izvērtē savu rīcību. Cik reizes man nav nācies uzkliegt uz zēniem tikai tāpēc, kad tajā brīdī es neesmu jutusies labi, vai kāds darbs nav bijis līdz galam izdarīts. Un tad rodas jautājums, kurš to sodu īsti ir pelnījis...

Lai bērnam labāk iedarbotos tavs pasacītais, pievērs uzmanību pieskārienam. /Dž. D./
Šo es ļoti bieži izmantoju, kad gribu ko pateikt. Jo viegli pieturot pie pleca, džeki uzreiz reaģē uz manu teikto. Protams, es neskriešu viņiem pakaļ, lai tikai pieskartos un pārliecinātos, vai mans teiktais ir mazdrusciņ aizķēries. Citreiz es saku, lai viņš paskatās uz mani, kad mēs runājam. Tas arī ļoti labi iedarbojas. 

Kas man liekas ļoti būtiski: Kopīgā  ēšanā = spēks

Pareiza ēšana un regulāra fiziska slodze, garantē labāku veselību bērniem nākotnē. /Dž.D./
Kāpēc es tam pievēršu tik lielu uzmanību? Paskatāmies  kā bērni tur dakšiņu. (No 4 gadu vecuma). Mums nācās ļoti ilgi piestrādāt pie tā, lai zēni neēstu ar lāpstu. Jo iemācoties pareizi ēst, pareizi veidojas stāja, roku veiklums un tas nozīmē, kad var iet uz restorānu:) (Gustava teiciens:)) 
Mūsu galda kultūrā ir ieviesusies dziedāšana pirms ēšanas. Tas no Asniņa laikiem. Tas ļauj nomierināties, saprast, kad tagad mēs esam pie galda. Un pieklājība, ēst sākt tikai pēc uzaicinājuma. Tās lietas  ir tik ļoti iegājušas, kad liekas pašas par sevi saprotamas. Galds un maltīte ir mūsu sanāksme, kurā tiek ēsts, runāts, stāstīts, jokots un labi pavadīts laiks. 

Klausies, kad zēns tev kaut ko stāsta./Dž.D./ 
Stāsti zēniem par saviem senčiem, jo tas viņos veido ģimenes patriotismu.  /Dž.D./
Mēs ļoti bieži pasakas vietā, stāstam stāstus no savas bērnības. Vai stāstus, ko mana vai Gata omīte ir stāstījusi. O,cik tie ir interesanti! Man pašai ļoti patīk klausīties, kad mana mamma stāsta par savu bērnību un jaunību, tā ir īstā vēsture, īstie stāsti...
Man liekas, kad vislabākie stāsti irno vecvecākiem. Tāpēc ieplānojam nākamo braucienu pie viņiem:) 

Nekas nav tik svarīgs, kā jūsu bērns./Dž. D./
Un šeit es grēkoju par visiem 100%. Jo tik bieži tiek darītas viss kas cits... nenozīmīgs...

Bet runājot par īpašām lietā, ko arī Dobsons uzsver, esam izveidojuši dzimšanas dienas rituālu. Kas mazajiem ļoti patīk. Alberts teica, kad vislabākā dāvana esot bijusi dzimšanas dienas rīts. Kad viņš saņēmis dāvanas pie gultas un savu 7gadnieka kroni! Un neiztrūkstošais dzimšanas dienas stāsts, un, protams, torte! 


Kas man liekas ļoti interesanti, Dobsons uzsver to, kad zēniem ir jāiemāca tekoši lasīt. Un teikšu atklāti, tas mums nemaz nav tik viegli. Es ceru, kad mūsu kopīgā labā griba, novedīs pie labiem rezultātiem...katru vakaru pavadot lasot un lasot....

un ja jums ir zēni mājās, dāviniet viņiem grāmatas!!! 
Grāmatas ar 
  • notikumiem
  • piedzīvojumiem, 
  • fakti, spraigs sižets
  • daudz informācijas
  • sportu 
  • un zinātnisko literatūru
Es redzu ar kādu interesi zēni pēta grāmatas par augiem, zvēriem un viduslaikiem. O, seno ieroču grāmata vienmēr ir bijusi topā. Tie ir zēni, viņiem ir savas intereses....man to nesaprast:) 

Un es ļoti ticu, kad mēs nepazaudēsim kontaktu ar saviem bērniem, lai kādi viņi arī izaugs un būs...
Kaut vai tajā brīdī, kad mēs aiziesim pilnos darba pienākumos. Kas viņus sagaidīs mājās no skolas. Kaut arī tas liekas nenozīmīgs mirklis, bet bērniem tik svarīgs. Jo sajūta, kad kāds ir mājās un tevi gaida, ir ļoti būtiska. Par to arī lasiet "Zēnu audzināšanā".

Man ļoti patīk šis ieraksts: Dzīvē nevar iegūt visu ko vēlies, un tāds jēdziens kā brīvpusdienas neeksistē. /Dž.D./ 
Mēs esam daudz domājuši un runājuši ar zēniem par to, kas katram ir jādara. Piemēram, Alberta pienākums ir ne tikai mācības, bet mājas dzīvē palīdzēt ar galda klāšanu un paklāja sūkšanu. Gustavam ir jāmācās salikt savas mantiņas un pakarināt jaku, vienmēr, kad ienāk iekšā. Un tas tak ir patīkami visiem kopā darboties. un tas iri tik patīkami, atgādināt to vismaz 5 reizes dienā (es par to jaku:)). Labi, labi, es viņam saku, tu dzirdēji, ko es tev teicu! 
A, un no Norvēģu skolas pieredzes, man ir burtiski pielipusi skaitīšanas metode. Ļoti iedarbīga!! Ja liekas visi gali trūkst, un kontrole ir pazudusi. Tad es saku, es skaitu līdz 3! Nekas jau pēc tam nenotiek, bet efekts ir! :) 

Es noteikti atbalstu visus tos lielos centienus, kad mēs iesaistām savus bērnus darbos. Kaut tas iet daudz reizes lēnāk un ar daudz lielāku nekārtību, bet es zinu, pienāks brīdis un viņi mācēs lietas izdarīt kārtīgi! 
Un vēl viena būtiska lieta, bērnam ir jāļauj justies labi savās mājās. Lai vieta, kurā mēs visi darbojamies, nebūtu iekārtota tikai pēc pieaugušo interesēm ,bet gan domājot par mazo, augošo mazuli. 

Darbs dod nozīmi un jēgu. /Dž. D./

Ir ļoti svarīgi izvērtēt, kam mēs tērējam laiku. Tas attiecas uz pilnīgi visu, lielveikali, dators, kursi, ceļojumi, frizieris, baseins, treniņš u.c. un cik daudz laika pavadām ar saviem bērniem. Šeit jāsaprot pareizi, izvērtējam...nevis, visu brutāli uzreiz atmetam:) 

 un visbeidzot, mīlestībai ir vajadzīga brīvība. Un jāļauj bērnam izdarīt lietas, bez vecāku kontroles. Jāļauj dzīvot patstāvīgi. /Dž.D./
Sākot ar Bērna vadītu ēšanu. Tik precīza un patiesa, bērna pirmā patstāvīgā rīcība. 
Ir tik bieži gribējies mazajam palīdzēt, apģērbt, salikt, nolikt un piecelt. Bet cik bieži ir dzirdēts, es pats!


Mīlēsim savus zēnus, mācīsimies no viņiem un būsim viņiem foršās, mīļās, stingrās un skaistās mammas! 









16 comments:

Unknown teica...
Šo komentāru ir noņēmis autors.
Unknown teica...

Paldies Tev! man noteikti noderēs ;)
Marta@Scotland

Daiga teica...

Jā, paldies par šiem atgādinājumiem, kas lika aizdomāties un apņemties pilnveidot sadzīvi :)

Elīnas brīvlaiks teica...

Paldies par šõ ierakstu! Šo to atgādināja un šam tam lika pievērst uzmanību rakstītais. Un interesanti, ka es kaut kā instinktīvi arī nonācu līdz skaitīšanai. Un vēl mums ir teikums: ja neklausīsi, tad vakarā nebūs pasaka. Bet par to pašai nav pārliecība, ka tā ir pareizi

Līga Krista teica...

super ieraksts, tikai, neredzu ne1 punktu, kas nebūtu jāattiecina uz meitenēm :))

Zane teica...

Man kā divu dēlu mammai (2,5 un 6 gadi) ļoti noderīgs raksts,PALDIES!!!Patiesībā,tas ir tik svarīgi ieklausīties mūsu bērnos.... gan slimošanas ziņā,gan ikdienas steigā,viņi tik daudz pasaka mums pieaugušajiem priekšā.....

Zane teica...
Šo komentāru ir noņēmis autors.
santa teica...

Paldies par rakstu, paldies par atgādinājumu. Kaut arī raksts par zēnu audzināšanu bet man meita, lielākā daļa attiecināma ne uz zēniem vai meitenēm bet BĒRNIEM.

Vi teica...

kad lasīju grāmatu, man bija ko padomāt un pārdomāt...un palīdzēja daudz ko saprast... kas savukārt lieliski noder ikdienā...attiecības arī ar pieaugušiem zēniem :)
Un skaitīšanas metode patiesi lieliski iedarbojās :) gan uz mani pašu bērnībā, gan manā pieredzē ar dēlu...

liga stiga teica...

Es arī šobrīd pārlasu šo grāmatu, jo brīšiem liekas, ka viss slīd no rokām laukā un nav padoma. Tūlīt ķeršos klāt Dobsona otrai grāmatai "Gatavojoties pusaudža vecumam".Nezinu, kā šī, bet "Zēnu audzināšana"ir ne tikai noderīga lasāmviela, bet sarkstīta vienkāršā, saistošā valodā ar daudziem interesantiem pētījumiem un piemēriem. Ne tā no augstiem psiholoģiskiem plauktiem, bet tiešām vidējā vecāka prātam saprotami.Par meitenēm..... Esmu dzirdējusi ļoti interesantu lekciju par zēnu un meiteņu atšķirībām, kurā, runājot par zēniem, lektore atsaucās uz Dobsonu, par meitenēm, nezinu, kas bija viņas runas pamatā. Bet teksts, ka agrāko laiku variants par zēnu un meiteņu atsevišķām skolām, bija labs, arī man lika aizdomāties, jo viņi TIEŠĀM PASAULI UZTVER ATŠĶIRĪGI UN MĀCĀS ATŠĶIRĪGI. To es šobrīd ļoti spilgti redzu pie saviem bērniem. Tas, ko dara mana 7 gadīgā topošā skolniece nav nekādā saistībā ar to, ko un kā šajā vecumā darīja viņas vecākais brālis. Tā nu tas ir, vai nu mēs to atzīstam vai nē. Labāk jau atzīt....

Laura teica...

Pamācoši. Paldies par viedokli. Ir ko padomāt, kaut arī esmu meiteņu mamma :)

Zane teica...

Paldies par rakstu! Man arī patīk un noder. :) Ar pirmo piegājienu kaut kā to grāmatu tā arī neizlasīju līdz galam. Laikam būs jāpamēģina vēlreiz..

dabasmamma teica...

Paldies jums arī ,kad dalieties ar savu pieredzi un stāstiem!
Daiga: Vienmēr var meklēt ko jaunu, lasīt un mācīties, galvenais atrast sev vispiemērotāko!
Elīna: Skaitīšana riktīgi rullē:) Es neesmu tik tālu analizējusi, vai tas pareizi vai ne, bet mūsu ģimenē tas darbojās:)
Līga Krita: Par tam meitenēm...būs vien jāpiekrīt līgai Stīgai. Kad viņas aug un ir atšķirīgas no zēniem. Bet par audzināšanu, protams, kad ari viņas ir jāaudzina.Mums vēl dāmīte maza, nevaram vēl spriest, kas un kā..bet izskatās, ka būs ko turēt;)
Zane: Tavi vārdi ir tieši vietā! Paldies tev par komentāru!

Vi: O, cik interesanti dzirdēt, kad arī tavi vecāki izmantojuši šo metodi!!

mazaszvaigznes teica...

Savulaik izlasīju šo grāmatu, bet tas bija sen, kad nebija vēl manu puišu (4,5 gadi un 2 gadi):). Būs vien jāpameklē plauktiņā un jāizlasa atkal:)! Tagad jau ar citām acīm!

ZanziBach teica...

Arī mūsu ģimenē aug dēliņš un pēdējā laikā vairāk aizdomājos,kā īsti viņu vajadzētu audzināt, jo mazais ir riktīgs ziķeris. Paldies par ieskatu!

Daina teica...

PAldies, vērtīgi:)