otrdiena, 2013. gada 28. maijs

Ryvarden vēji

Ilgi gaidītais braucien uz Ryvarden beidzot piepildījās. Nedēļas nogalē devāmies ceļojumā uz vietu, kura vairāk kā 1000 gadus ir nesusi sevī stāstus, notikumus un vējus. Pēc iedzīvotāju nostāstiem Ryvarden smailais kalns, kas atrodas atklātos ūdeņos, esot kalpojis kā bākuguns kādam pārgalvīgam fermerim, kurš devies meklēt Sniega zemi jeb Islandi.  Bākuguns ir bijusi viena no zīmēm, kura rādījusi atgriešanās vietu. Iedomājieties 869. gadu, kad lampiņu, slēdžu un vadu vietā bija skali, ugunskuri un to uzraudzītāji. Šeit ari ir aizsācies viens no vecākiem bākuguns uzraugu darbiem. Nokļūstot Ryvardenā, liekas, esi nokļuvis pasaules malā, kurā tevi vēji purina no visām pusēm! Un plašums, vispār nekādas robežas...liekas, kad cilvēks ir mazākā būtne, kas jebkad ir radīta, kad skaties tā apkārt.. uz kalniem tālumā un jūru jūru...
Kaut arī tuvākās mājas ar samiegtu aci neieraudzīsi, šī vieta jau no laika gala ir bijusi ļoti iecienīta. Gan senāk, kad šeit dzīvojuši patstāvīgie iedzīvotāji un bākuguns uzraugi, gan vēlāk, kad Ryvarden kļuva par sava veida kultūras centru un galeriju. Tagad vidēji 35 tūkstoši gadā brauc apskatīt šo vietu. Baudīt mākslu un vēju.
Nāciet jūs arī!


 Pūta tā, kad pat cepuri bija jātur!



Galvā pilnīgs vējš....un sajūta tāda ka esi lidojumā....

Nepazaudēt lidojumu! /Dārta Apsīte/

otrdiena, 2013. gada 21. maijs

zēnu audzināšana

Kad ģimenē ienāk zēni, rodas jautājums, kā viņus audzināt? 
Vai vispār tam ir jāpievērš kāda īpaša uzmanība?
Kā no mazā zēna lai top par īstu vīrieti? Un kas ir īsts vīrietis? 
Tik daudz jautājumu un tik daudz viedokļu. Atliek tik viens, atrast sev piemērotāko ģimenes modeli un vadīties pēc tā ar vislielāko pārliecību. 
Kad manās rokās nonāca Džeimsa Dobsona grāmata "Zēnu audzināšana", sapratu, visas atbildes jau ir mūsos pašos. 
Kādi esam mēs, kā mākam sadzīvot viens ar otru, tādi arī izaugs mūsu zēni! Es ļoti daudz esmu domājusi par to, vai vajag maniem zēniem stingrus noteikumus un robežas? Ko var, ko nē? Kā mēs uzvedamies pie galda, kā ejam gulēt un kad skatāmies TV utt.. Jā, jā tieši tik stingri un konkrēti noteikumi! Mūsu tie vajag!  
Kāpēc? Tāpēc, kad tā ir vieglāk visiem. Un tā ir ikdienas rutīna, kura dod mieru, prieku un pacietību

Gribu ar jums padalīties ar dažām ļoti labam atziņām no Dž. Dobsona grāmatas. 

Lasot Dž. Dobsonu, ar vien vairāk pārliecinos, cik svarīgi ir runāt ar zēniem un mācīt viņiem atrisināt konkrēto situāciju. Kaut vai tik primitīvas lietas, kā, piemēram, aiznest savus traukus pēc ēšanas.(runa ir par 7 un 4 gadus veciem bērniem) un tas nozīmē, kad man tas ir jāatgādina ik pa laikam. Jo nav jau tik vienkārši vienam mazam puišelim visu atcerēties. Audzinot zēnus augam mēs paši.....mūsu apņēmība un pacietība.

Un ja kādreiz man likās, kad zēnus varu izaudzināt viena pati. Tad tagad saprotu, vīrietis viņiem ir pat ļoti vajadzīgs.
"Iepazīstini zēnu ar īstu vīrieti un viņš turēsies uz pareizo ceļu" Dž. Dobsons. Tas var būt gan tētis, gan labs skolotājs vai onkulis. 

Zēni vēro tēvus un veido sevī etalonu:

  • vīrietis ir ģimenes nodrošinātājs
  • klanu vadītājs
  • aizsargātājs
  • garīgais vadītājs ģimenē 
Kaut arī ne vienmēr dzīve ir patiesa, lieku reizi gribētos sev atgādināt, pirms sāc kliegt vai bārstīties ar sodiem, izvērtē savu rīcību. Cik reizes man nav nācies uzkliegt uz zēniem tikai tāpēc, kad tajā brīdī es neesmu jutusies labi, vai kāds darbs nav bijis līdz galam izdarīts. Un tad rodas jautājums, kurš to sodu īsti ir pelnījis...

Lai bērnam labāk iedarbotos tavs pasacītais, pievērs uzmanību pieskārienam. /Dž. D./
Šo es ļoti bieži izmantoju, kad gribu ko pateikt. Jo viegli pieturot pie pleca, džeki uzreiz reaģē uz manu teikto. Protams, es neskriešu viņiem pakaļ, lai tikai pieskartos un pārliecinātos, vai mans teiktais ir mazdrusciņ aizķēries. Citreiz es saku, lai viņš paskatās uz mani, kad mēs runājam. Tas arī ļoti labi iedarbojas. 

Kas man liekas ļoti būtiski: Kopīgā  ēšanā = spēks

Pareiza ēšana un regulāra fiziska slodze, garantē labāku veselību bērniem nākotnē. /Dž.D./
Kāpēc es tam pievēršu tik lielu uzmanību? Paskatāmies  kā bērni tur dakšiņu. (No 4 gadu vecuma). Mums nācās ļoti ilgi piestrādāt pie tā, lai zēni neēstu ar lāpstu. Jo iemācoties pareizi ēst, pareizi veidojas stāja, roku veiklums un tas nozīmē, kad var iet uz restorānu:) (Gustava teiciens:)) 
Mūsu galda kultūrā ir ieviesusies dziedāšana pirms ēšanas. Tas no Asniņa laikiem. Tas ļauj nomierināties, saprast, kad tagad mēs esam pie galda. Un pieklājība, ēst sākt tikai pēc uzaicinājuma. Tās lietas  ir tik ļoti iegājušas, kad liekas pašas par sevi saprotamas. Galds un maltīte ir mūsu sanāksme, kurā tiek ēsts, runāts, stāstīts, jokots un labi pavadīts laiks. 

Klausies, kad zēns tev kaut ko stāsta./Dž.D./ 
Stāsti zēniem par saviem senčiem, jo tas viņos veido ģimenes patriotismu.  /Dž.D./
Mēs ļoti bieži pasakas vietā, stāstam stāstus no savas bērnības. Vai stāstus, ko mana vai Gata omīte ir stāstījusi. O,cik tie ir interesanti! Man pašai ļoti patīk klausīties, kad mana mamma stāsta par savu bērnību un jaunību, tā ir īstā vēsture, īstie stāsti...
Man liekas, kad vislabākie stāsti irno vecvecākiem. Tāpēc ieplānojam nākamo braucienu pie viņiem:) 

Nekas nav tik svarīgs, kā jūsu bērns./Dž. D./
Un šeit es grēkoju par visiem 100%. Jo tik bieži tiek darītas viss kas cits... nenozīmīgs...

Bet runājot par īpašām lietā, ko arī Dobsons uzsver, esam izveidojuši dzimšanas dienas rituālu. Kas mazajiem ļoti patīk. Alberts teica, kad vislabākā dāvana esot bijusi dzimšanas dienas rīts. Kad viņš saņēmis dāvanas pie gultas un savu 7gadnieka kroni! Un neiztrūkstošais dzimšanas dienas stāsts, un, protams, torte! 


Kas man liekas ļoti interesanti, Dobsons uzsver to, kad zēniem ir jāiemāca tekoši lasīt. Un teikšu atklāti, tas mums nemaz nav tik viegli. Es ceru, kad mūsu kopīgā labā griba, novedīs pie labiem rezultātiem...katru vakaru pavadot lasot un lasot....

un ja jums ir zēni mājās, dāviniet viņiem grāmatas!!! 
Grāmatas ar 
  • notikumiem
  • piedzīvojumiem, 
  • fakti, spraigs sižets
  • daudz informācijas
  • sportu 
  • un zinātnisko literatūru
Es redzu ar kādu interesi zēni pēta grāmatas par augiem, zvēriem un viduslaikiem. O, seno ieroču grāmata vienmēr ir bijusi topā. Tie ir zēni, viņiem ir savas intereses....man to nesaprast:) 

Un es ļoti ticu, kad mēs nepazaudēsim kontaktu ar saviem bērniem, lai kādi viņi arī izaugs un būs...
Kaut vai tajā brīdī, kad mēs aiziesim pilnos darba pienākumos. Kas viņus sagaidīs mājās no skolas. Kaut arī tas liekas nenozīmīgs mirklis, bet bērniem tik svarīgs. Jo sajūta, kad kāds ir mājās un tevi gaida, ir ļoti būtiska. Par to arī lasiet "Zēnu audzināšanā".

Man ļoti patīk šis ieraksts: Dzīvē nevar iegūt visu ko vēlies, un tāds jēdziens kā brīvpusdienas neeksistē. /Dž.D./ 
Mēs esam daudz domājuši un runājuši ar zēniem par to, kas katram ir jādara. Piemēram, Alberta pienākums ir ne tikai mācības, bet mājas dzīvē palīdzēt ar galda klāšanu un paklāja sūkšanu. Gustavam ir jāmācās salikt savas mantiņas un pakarināt jaku, vienmēr, kad ienāk iekšā. Un tas tak ir patīkami visiem kopā darboties. un tas iri tik patīkami, atgādināt to vismaz 5 reizes dienā (es par to jaku:)). Labi, labi, es viņam saku, tu dzirdēji, ko es tev teicu! 
A, un no Norvēģu skolas pieredzes, man ir burtiski pielipusi skaitīšanas metode. Ļoti iedarbīga!! Ja liekas visi gali trūkst, un kontrole ir pazudusi. Tad es saku, es skaitu līdz 3! Nekas jau pēc tam nenotiek, bet efekts ir! :) 

Es noteikti atbalstu visus tos lielos centienus, kad mēs iesaistām savus bērnus darbos. Kaut tas iet daudz reizes lēnāk un ar daudz lielāku nekārtību, bet es zinu, pienāks brīdis un viņi mācēs lietas izdarīt kārtīgi! 
Un vēl viena būtiska lieta, bērnam ir jāļauj justies labi savās mājās. Lai vieta, kurā mēs visi darbojamies, nebūtu iekārtota tikai pēc pieaugušo interesēm ,bet gan domājot par mazo, augošo mazuli. 

Darbs dod nozīmi un jēgu. /Dž. D./

Ir ļoti svarīgi izvērtēt, kam mēs tērējam laiku. Tas attiecas uz pilnīgi visu, lielveikali, dators, kursi, ceļojumi, frizieris, baseins, treniņš u.c. un cik daudz laika pavadām ar saviem bērniem. Šeit jāsaprot pareizi, izvērtējam...nevis, visu brutāli uzreiz atmetam:) 

 un visbeidzot, mīlestībai ir vajadzīga brīvība. Un jāļauj bērnam izdarīt lietas, bez vecāku kontroles. Jāļauj dzīvot patstāvīgi. /Dž.D./
Sākot ar Bērna vadītu ēšanu. Tik precīza un patiesa, bērna pirmā patstāvīgā rīcība. 
Ir tik bieži gribējies mazajam palīdzēt, apģērbt, salikt, nolikt un piecelt. Bet cik bieži ir dzirdēts, es pats!


Mīlēsim savus zēnus, mācīsimies no viņiem un būsim viņiem foršās, mīļās, stingrās un skaistās mammas! 









pirmdiena, 2013. gada 20. maijs

pārgājiens ar bērniem

Mums ir iestājusies vasara! Siltums un saule, tā smarža gaisā nedod mieru! Prātā tik ceļošana un piedzīvojumi. Nav daudz ko domāt, "saliekam" bērnus auto un dodamies iekarot Stord kalnu 749m. Brauciens no mūsus salas uz Stord kalnu 40min. Kāpiens kalnā 1,5h.
Pārgājienā devāmies ar latviešu draugiem no Stord.
Pirmie stāvumi... tveice... saule un avoti....tas sajūtas...plašumi un varenumi!
 Kalna upes...ūdens ir tik auksts un dzidrs. Tas arī Stord ūdens, kuru cilvēki saņem savās mājās.
 Kaut arī ārā ir +25t°, kalnu virsotnēs ir sniegs! Sniega bumbas un šļūkšana ar plikiem vēderiem!
 ceļš gandrīz jau pieveikts un virsotne teju sasniegta.. smeļamies dabas spēkus!
 Jāāāāāā, augstāk par augstu! Stord virsotne sasniegta......augstāk par zemi!!
 Hermīnes otrā virsotne (pirmā Siggjo 470m).


 ceļā lejup... prieks, par sasniegto, labas sarunas un pilni mati kalna vēja:)

 Zēni vēl ķer pēdējos kalna priekus, pirms tuvojamies finišam.
 ak, jel!!! Tur pat netālu, ne tikai zēni priecājas par aukstiem avotiem, bet arī odze!!!

Nemaz nevajag doties simtiem km no mājām, lai gūtu tās labās un milzīgās sajūtas.  Galvenais ieraudzīt, cik skaistas vietas ir mums apkārt!
Ja kāpjam kalnā ar bērniem:

  •  velkam ērtus un labus apavus
  • ūdens
  • saulainā laikā lietojam pretsaules krēmu (jo kalna virsotnēs, saule ir ļoti spēcīga un iedegums ir garantēts:)
  • ēdiens (smērējam maizītes, griežam augļus un, protams, šokolāde:) Mums šajā gājienā bija līdzi ļoti "veselīgs" ēdiens - čipsi, vaniļas bulciņas un cepumi:) (ai, ai, ai, Dabas mamma:))
  • siltu apģērbu, ko jebkurā brīdī var novilkt un ielikt somā (īpaši bērniem ,kuri tiek nesti. Kāds lieks vilnas apģērbs un zeķītes, jo mazais sēž nekustīgs un ātrāk var sākt salt. 
  • telefons, fotoaparāts un kāds plāksteris. Tas lai nenokrīt;)

Ceļojam kopā ar bērniem! 

trešdiena, 2013. gada 15. maijs

7 kalni 8 stundās

Svētdienas rīts sākās ar mugursomas krāmēšanu: maizītes, ūdens pudeles, kāds ābols un galvenais sajūta, es to varu! Jo, ceļa mērķis bija 7 kalni! Mēs ar Albertu šoreiz izlēmām pārbaudīt savus spēkus. Mazie drošības pēc palika ar Gati mājās (jo gājiens aptuveni 18km)! 
Apņemšanās milzīga un tas labi, jo gaidāmā taka nezināma!
Norvēģu pārgājienu organizācija  katru gadu mūsu salā rīko pārgājienus, kuru laikā tu vari iepazīt apkārtni un pārbaudīt savus spēkus! (ak jā, pārbaudīt spēkus!) 
Viss parasti sākas ar nevainīgu startu....:)

 mazas taciņas ar sarkanām ceļa norādēm. Ātrā gaitā un pirmais kalns sasniegta! Mælandsåta 119m. Itkā jau tāds  nieks  vien likās. Tagad tik aiziet līdz nākamam pauguram...
 skati brīnumjauki! Vienā pusē pilsēta otrā atklātie ūdeņi un vēl aiz muguras gala mērķis...Siggjo kalns...


Otrais kalns Grimsfjellet 146m. Lēnām, bet ceļā uz mērķi! . Kalnu takas akmeņainas, dubļainas un visu laiku augšā lejā:)


 trešais kalns Ljosurfjellet 152m. Ja skats nebūtu tik iespaidīgs, nemūžam tur augšā nekāptu! Bet pūlēm sava cena- dabas varenīgums un plašums!
 Pa ceļam var redzēt izdeguša meža pēdas. Atliek nomest tikai viens cigarešu izdedzi, lai liesma aizrautu visu kalnu pakāji. Paies vairāki desmit gadi, gad šeit atkal būs redzami koki un zaļumi...
 Mans prieks sāk jaukties ar  nelielu devu šaubu, vai mēs to varēsim? ir pagājušas 4 stundas , itkā pusceļš, bet priekšā vēl tik pat daudz ko iet!!!!!
ceturtais kalns Vardafjellet 164m. 

 Jee, piektais tik pieveikts bez sasprindzinājuma. Tormodsætersåta 120m. Jo no kalna bija redzama atpūtas vieta, kurā ceļotāji tika pie vafelēm un siltās zupas. (viņi laikam zināja, kas būs gaidām tālāk!!! Lai tik ēd, nabadziņi, pēdējie divi kalni vēl priekšā!:) )
 Ejam pretim mērķim.....pa purviem un akmeņiem....
 ...cauri mežiem....
 pa ceļam vēl skudru čuras garšojām.....
 līdz kaut kā nonācām sestā kalna virsotnē.  Dziļi mežā, kalns Furufjellet 190m. Man vaigi sarkani, spēki mērojami nullei, bet atpakaļ ceļa nav. Ja nu vienīgi iet atpakaļ uz sākumu, paldies, nē! :)
 Taciņa lejā no sestā kalna. Pamatīga krauja ar akmeņiem!
 ...un šāda izskatījās taciņa augšā uz pēdējo kalnu Siggjo! Kalna melnā trase, kā vietējie to dēvē! Ja līdz pakalnam tikām veiksmīgi ,tad šī nieka 474m taciņa mums aizņēma nepilnas 2 stundas!
 Izrāpušies no meža, sapratām, ka priekšā gaidāms īsts lietus mākonis. Vistiešākajā nozīmē!  Tas saucās Laipni lūgti lietus mākonī!!!

 redzamība nulle, prieks neizmērojams!!! Jo mērķis sasniegts Siggjo kalns 474m.
 Diplomi un apbalvojumi! Albertam par vienreizējiem sasniegumiem, jo neviens 7 gadus vecs zēns vēl nebija pieveicis 7 kalnu maratonu!!
7 kalni=18km=8h

Sajūtas fantastiskas, jo tika sasniegts mērķis. Lai kā arī būtu gājis (izlijušas pudeles somā, slapjas kājas un stīvi ceļgali).
Atgriežoties mājās, likās, esam paveikuši ko milzīgu. Un tā jau arī bija. Alberts bija sajūsmā par pārgājienu, es tik kārtējo reizi sapratu, cik forši ir doties avantūrās un pie reizes baudīt dabu!

Lai jums izdodas sasniegt savus mērķus! 


sestdiena, 2013. gada 11. maijs

šokolādes fondant jeb deserts mīļotajam

Šokolādes mīļotāju sapnis! Ak jā, ja esi reiz to nogaršojis, nākamā reize nebūs ilgi jāgaida:) Mūsu mājās Fondant kēksiņi ir ļoti iecienīti! Labāk par tiem nemaz neieminēties.
Nu tad visiem gardēžiem un saldumu cienītājiem,
  Norvēģu šokolādes kēksiņi Fondant! 
2 olas
50 gr brūnā cukura
1 ēd. k. milti
1 ēd. k. kukurūzas ciete 
( varbūt der arī kartupeļu ciete) Ja kāds izdodas art kartupeļu cieti, uzrakstiet atsauksmes! 
140gr. 70% melnās šokolādes
110gr. sviests
3 ēd. k. saldā krējuma
  • Olas ar cukuru saputo. 
  • Pievieno miltus, kukurūzas cieti,
  •  izkausē sviestu+šokolāde+saldais krējums. 
  • Visu samaisa kopā.
  •  Liek 4 lielās formās (vai 8 mazās) un cep 200t° 6-7 min. 
  • Tā lai viducis paliek neizcepies. 

Pasniedz ar saldējumu un lielu devu mīlestības! 
Ja pasniedzam mīļotajam, tad noteikti + skūpsti un romantiska gaisotne:)  

Lai garšīga nedēļas nogale! 

piektdiena, 2013. gada 10. maijs

jēru dienas

Pavasaris, kas atnes līdz ar sevi siltumu, mazas zaļas lapiņas un pilnu aizgaldu jēriem. Kad no kalnainās mājas pārcēlāmies uz lēzenāku vietu, tika zaudēti meži un skats uz kalniem ,bet iegūti kaimiņi ar veselu klēpi aitām. Šogad aiz žoga sanāca 60 jauni mazi iemītnieki! Ak, kāda bērniem bija laime tos mīļot un turēt! Un vēl barot ar īstu bērnu pudelīti! Hermīnei jau pašai bija doma mazliet pamieloties:) 
 Patiesā bērnu mīlestība un...



otrdiena, 2013. gada 7. maijs

tautas tērps

Apzinoties savu piederību un savu dzimtu,tautas tērps ir kā tās simbols jeb atšķirības zīme. (cik sarežģīts teikums sanāca!). Bet tas ko gribēju teikt, ir, vai jums ir savs tautas tērps? Sava novada, vai mantots, vai varbūt pašas darināts, jebkāds? Un vai tautas tērps tev ko nozīmē?
 Kad mēs ar Gati precējāmies, mamma man uzdāvināja tautas tērpa. Kas pēcāk tika lietots visādos pasākumos. Ne tikai Dziesmu svētkos vai folkloras uzvedumos, bet arī kristībās un valsts svētkos. 
Dzīvojot Norvēģijā esmu sapratusi, kad tautas tērpam ir liela un svarīga nozīme! Jo šeit tas tiek vilkti visur gan kristībās, iesvētībās un kāzās (viesi nāk sava novada tautas tērpos) gan valsts svētkos. 
Un tas ir tik jauki un praktiski! Jo tad nav jādomā par kārtējo jauno kleitu, tai pieskaņotas kurpes utt. Ejam uz svētkiem tautas tērpā! 
Šoreiz devāmies uz iesvētībām - jeb, pēc vecām paražām, pilngadības svētkiem. Kad bērnam ir apritējuši 15 gadi, tas nozīmē, esi gatavs savai dzīvei. Iesvētībās meitenes tiek pie sava tautas tērpa  ar visiem sudraba rotājumiem (kurus ieguvusi jau no mazotnes.) Kristībās bērnam tiek dāvāta pirmā sakta vai zēniem nazītis. Un tad katru nākamo gadu, kristību dienā vai Ziemassvētkos dāvina iztrūkstošās tautas tērpu rotas - saktas,  auskari, aizdares vai jostas rotājumi. Rotas ir sudraba darinātas, tāpēc visu uzreiz sapirkt būtu ļoti dārgi un naudas dāvanām. Senāk pilngadības svētkos  saņēmis savu novada tērpu un naudu, varēji doties savā dzīvē. Tagad tas vairāk saistīts ar baznīcas piederību. 
Interesanti liekas tas, kad iesvētās ļoti daudzi bērni, teikšu godīgi vismaz 90% procenti. Ja kāds vēl īsti nevar izlemt iesvētīties vai nē, tad viņam ir 3 labi iemesli lai to darītu:
1. iesvētību kursos varēsi iet kopā ar saviem klases biedriem (jo to dara gandrīz visi jaunieši!)
2. tiksi pie sava tautas tērpa
3. un varbūt savas pirmās lielās naudas
4. varēsi precēties baznīcā pēcāk

šajos svētkos man mugurā ir folkloras kopas "Medaiņa" lienēts tautas tērps, jo diemžēl mans bija par smagu, lai attransportētu un Norvēģiju:)






 pirmā oficiālā kūka, gandrīz kā kāzās



Šujam savu novada tērpu un gatavojamies gaidāmiem svētkiem!  Kristībām, iesvētībām, kāzām, Jāņiem vai Dziesmu svētkiem! Iedomājieties, cik daudziem pasākumiem, tērpu problēma būs atrisināta!!!