otrdiena, 2013. gada 2. aprīlis

pavasara Saulgrieži

Lieldienas jeb Lielā diena. Laiks, kad dienas sāk  palikt garākas par nakti! Ak, kas tā tomēr ir par varenību, iegriezt to pasauli tā, ka tumsa paliek otrā pusē...bet mēs tik svinam, par garām dienām, īsākām naktīm! Kāpēc gan ne, dzīve tak  ir vieni lieli svētki. :)
Lieldienas mūsmājās ienāca ļoti agri, vistiešākā nozīmē, viņi visi uzcēlās 6šos no rīta, jo noruna bija tāda, kurš pirmais pamodīsies, modinās pārējos! Bļāviens no zēnu istabas, MOŽAMIES (tas Gustava stilā:)!!!! Ar to arī pietika, māsai acis lielas, un ejam skatīties, ko šogad mums zaķu ģimene sarūpējusi.
Pirms kāda laika blogā bija komentārs par to,vai mēs mājās paši olas nekrāsojam? Protams, mēs to darām, krāsojam ar visādām tējiņām un sūnām. Bet tās kas Lieldienās izliktas ir pilnīgi citas...Īpašās....nevien nezin, no kurienes tās uzradās, kas lika un kur palika? Mamma ar tēti tak saldi gulēja...Zēni pat nejautā, vai tas ir par īstam, viņi zin ka ir! , kad ir Lieldienu rītā, dārzs būs pilns ar apaļiem, krāsainiem brīnumiem!





 Olas tika meklētas gan pašu mājās gan kaimiņu. Katrs tika pie savām raibaļām.
 Spēles un jautrība varēja sākties. Stafetes, ripināšana un olu cīņas. Šeit bīstamā olu stafete starp ģimenēm.
 Kam tālāk aizripos....kam stiprāka ola.....  Lieldienās pārvērstās par īstu sacīkšu vietu ar lielu devu smieklu un jokiem.



 Kā man patīk šīs norvēģu riepu šūpoles! Mēs jau 3. gadu šūpojamies uz tām riepām un nekādi netiekam pie jauna auto. Kas tas par jaunu Lieldienu  ticējumu, skaties šeit! ;)
Pēc vecām tradīcijām šūpojamies, lai odi nekož un lai auglīgi esam.

Vai atpazināt, kas šī par spēli? Saule un mēness! Lai kā viņš arī to sauli ķertu, nesanāca. Patiešām, viņš nenoķēra. Vigdis jau vairs nevarēja sagaidīt, skatījās pulkstenī, kad tas reiz beigsies! :)
 Ir jau tā, kad katrai vietai un ģimenei svētkus svinot izveidojas savas paražas un tradīcijas. Mums ir nākušas klāt šokolādes olu meklēšana. Pagaišo gadu bija olu meklēšana ar karti. Šogad taisījām āķīgos jautājumus, pareizā atbilde ved vienu soli tuvāk mērķim. Piemēram, kas ir tas uz divām kājām, dzīvo mājās,  ik palaikam atstāj aiz sevis mazas apaļas bumbiņas? Atbildi zini, skrien pie vistām!
 Tas aug mežā, kad to pārnes mājās, visiem paliek silti?
 Maza maza mājiņa, baltiem lodziņiem, melnu jumtiņu. Tur arī iekšā pilna lāde šokolādes olām.

 Saule jau augstu debesīs un tas nozīmē, ejam pārgājienā. Mēs esam ieviesuši tradīciju ar draugiem iet Lieldienu gājienā. Neaizmirstot mazgāt strautā mutes (zinu zinu, to jau vajadzēja izdarīt agrā rīta stundā, bet mums tas strauts tā patālu. Cerams, skaistums no tās vēlās mazgāšanas nemazināsies:)) un pēcāk pusdienot pie ugunskura.

 Tas straut bija aizsalis! Atlika vai nu berzēties ar ledu vai meklēt kādu vietu dubļos, kur strautiņš bija atkusis. ( Gustavs paguva ne tikai nomazgāt muti, izmērcējās arī līdz ceļiem ūdenī...)
 Galvenais lai laimīgas beigas...sajūta, kad svētki nosvinēti.


džemperis Gustavam - Līga Šaule
bumbiņkrelles - Līga Šaule
Cepure Gustavam - Me&I
Riteņrati Hermīnei  -  šitie ir no kaimiņienes, manus sapņa ratus skatieties šeit
Zaļie svārki man - skunkfunk  jeb sens atradums humpalu bodītē Rīgā.
Lieldienu grozi bērniem - Dabas mamma
Kādas lustes Lieldienās bija jūsmājās?

4 komentāri:

m.anna teica...

jums vismaz tur pēc pavasara kaut cik izskatās... :D
un kas tas par interesantu braucamrīku Hermīnei??

Aija teica...

Lieliskas Lieldienas Jums bijušas! Man, savukārt, acīs un sirdī "iekrita" krāsainā kvadrātu jaciņa :))

bucis teica...

Es arī uz kvadrātiņu jaciņu spēju tik skatīties. Pilnīgi nagi niez uzadīt.

dabasmamma teica...

Tas labi, ka tā jaka vilina ko uzadīt!! Ierakstīju bloggā, kas ir autors:)