ceturtdiena, 2013. gada 14. marts

sapīties

Kad domas un darbi ir sapinušies vienā mudžeklī, ir laiks tos izšķetināt. Būtu es laba adītāja, noteikti izadītu kādu skaistu cimdu pāri, bet tā kā šie baltie darbi nav mana stiprā puse, jāņem kas cits...klūgas! Pīšana ir process, kurā katra mazākā kustība dod jaunu izskatu, katrs nākamais pieskāriens rada....rada un sakārto domas. No skapjaugšas tika nocelta savīta klūgu buntīte, atrastas pinamās lietas un radošais brīdis varēja sākties. Kas tad īsti tapa?
sākotnējā doma bija Lieldienu grozs, bet rezultātā, sanāca kas pilnīgi cits! 
 jūs domājiet putnu barotava? ....
 vai lukturītis... nē! Ļaušu minēt līdz rītam, kas tas ir:)!!!
 pinu un pinu, pirmdienu, otrdienu, pienāca trešdiena un klūgu kaudzīte saruka, rokas strādāja, galva domāja un beigās sanāca  Saule... Kad lasiet šo ziņu, Saule ir pilnībā pabeigta, žūst un gaida rītdienu, kad varēs redzēt savām acīm vārda māsu! ..ir jau tā ka darbu darot, viss vienkāršāks liekas...galvenais, kad lietas atrisinās, un viss rit savu gaitu...lasot, lielas, kas tās par domām, kas te notiek?...Tie paši mūžīgie jautājumi, par bērniem, par sabiedrību un mēs tajā....par mūsu misiju un labiem darbiem...
 Domas ir sapinušās klūgu darbos un tas tik liecina par to, kad radošais process ir sācies! Kad darbi sāk veikties un gribasspēks ir atgriezies, top sirdis...tādas, kuras silda, priecē un savij sevī tikai labu....

Par to, ka pīšana ir kļuvusi par manu sirdslietu varu pateikties saviem skolotājiem Sarmai (Sarma Ūpe, folkloras kopas Medainis radītājai) un Steenam (Steen Madsen, dāņu izcelsmes pīšanas meistars). Viņu dzīves gudrība un darbi ir mana iedvesma katrai dienai .

Satiekamies rīt, lai redzētu, kā spīd Latvju Saule Norvēģijā un jūs uzzinātu, kas tas par pinumu :)!

2 komentāri:

Aija teica...

Kaķu māja? :)

dabasmamma teica...

Kaut kas uz to pusi, bet nē:)!