trešdiena, 2013. gada 20. februāris

ikdiena

Katram mums tā sava un vienreizēja. Īpaši mammām ar maziem bērniem, tā ir  nemitīga darbošanās 12 stundu garumā, kuras  beigās seko seku likvidēšana:) (vienvārd sakot, sakopšana, savākšana un tās drēbes, es labāk nekomentēšu...dažbrīd liekās, ka mājās ir uzsprāgusi veļas kaste...tās ir visur!) Bet pa dienu jautrība sit augstu vilni:
Kamēr mamma aizgriezusies kaut ko ada, tikmēr Gustavs notestē cik stipri zobi māsai. Šoreiz krītiņi:)) Nekādas panikas, viss beidzās veiksmīgi!:)



Par seku likvidēšanu...izgāztie ūdeņi un krāsas, ja labi ieskatīsieties, tās visas ir sakondzervējušās burciņā:))

 Spēles ar pirātiem

 un teļļuks+radio....atrasta, melnbalta kaste, kas ķer dīvainus viļņus un pilnībā paralizē mūsu mājas bērnus. Tas tā kā no filmas par citplanētiešiem. Viņi stundām ilgi varēja ņemties ap to. Hermīne, protams, neatpalika....
 māsai tik acis zib! 
Kamēr lielais brālis rāda trikus...
Visam pa vidu, džeki savāra podus un aizstaigā līdz kaimiņu tantēm pēc gardumiem. 
Gustava viens no izgājieniem:  Saģērbies, dodas laukā spēlēties. Pēc kāda laika ienāk iekšā ar cepumiem. Prasu, kur ņēmi? Viņš neapmierināts atbild: Es kaimiņienei prasīju košļenes, šī man sadod cepumus. Nav laba tā kaimiņiene! Gustavs vēl nosaka...
Un kad mājās nav ledus un ūdenim jāiet tālu pakaļ, tad var mēģināt visu terasi vienkārši nočurāt un gaidīt rītdienu! Alberta un kaimiņa puikas viens no šīs nedēļas  top izgājieniem.... (jums vajadzēja redzēt manu reakciju, kad džeki tika pieķerti :P Ak jel saturies:) Bet ko tur brīnīties, mājās divi zēni, pilni izdomu un enerģiju.)

Kad mājās iestājās vakars, visi mazie savās gultiņas, lietas savās vietās, iestājas mammu laiks. Tas īpašais, īsais mirklis tikai sev....Kurā var apsēsties, pārdomāt dienu, pasmieties par notikušo un kalt jaunus plānus rītdienai!
Kā jums ikdiena? Vai spēka pietiek visiem piedzīvojumiem un notikumiem?:)

P.S. Paldies par labiem komentāriem rakstā Saki nē burciņēdienam! Man ļoti patīk jūsu viedokļi un uzskati!!

7 komentāri:

Laine teica...

Ha, hā!
Pasakaina ikdiena.
Mans delveris šodien izdarīja ko vēl pikantāku - noslaucīja dupsi tikko izšautā mitrā palagā! Hallo!!!! Nu kur ko tādu var izdomāt? :D
Bet mani blēņdari ir baigā komanda. Nu jau satrennējušies partizānismā tik tāļu, ka es vairs nesaprotu, kurš vainīgs un kad abi melo! :D

Bet dienas beigās - pareizi saki - ir tikai prieks, prieks, prieks...:)

dabasmamma teica...

Super!! :)) Delverību oriģinalitātei nekādu robežu:)))
Viegli uzelpoju, kad dzirdu par tiem meliem. Jo es jau apsveru domu par melu detektoru:) Te abiem ausis tā tik kustās, kad tiek stāstīta "patiesība"...

Ilze teica...

Njā... :)))
mums lielākās delverības pagaidām ir visu plauktu izkrāmēšana (ciktāl Gerda vien var tikt klāt, turklāt zibenīgā ātrumā)..un abām kopā esot, ja lielā māsa tā kārtīgi uzkrīt uz nerva, tad seko lēna, ļoti pārdomāta un mērķtiecīga kustība - pieliecas, paņem māsas roku vai kāju un lēnītēm IEKOŽ.. :D

Una teica...

Oi, fantastiski darbi/nedarbi! :D Man laikam šādā griezumā neinteresanti bērni - pagaidām nekādas tādas blēņas nav sadarījuši. :)))

...ar cieņu un smaidu,.. teica...

Patiesi? Patiesi? Tu katru dienu visu novāc un savāc.. fantastika..
Mūsģimenē traki ir tas, ka jānovāc ir gan pēc sevis:) gan pēc dilles. Radošā nekārtība pieaugušajiem ir lielāka, šobrīd darbistabā ir milijons baltu spalvu atlikumu.. kuri protams jau lēnām izklīst pa visu māju.., es vakaros sevi pierunāju tikai savākt virtuvi & drēbes netīrās.. visu pārējo no rīta, ja vien ir laiks un ļauj.., sapnis par apkopēju & pavāru nav zudis ha ha.. , bet jā blēņas mūsmājās arī vēl nav, bet "meli un mānīšanās" reizēm uz pilnu klapi:)

dace teica...

Pilnīgi piekrītu nesen dzirdētam teicienam: kārtot māju, ja tajā dzīvo mazi bērni ir tas pats kas vienlaicīgi ēst cepumus un mazgāt zobus. ;)

Kā jums liekas, kāpēc manā bloga nevar neko daudz no interjera redzēt? ;) ;)

dabasmamma teica...

Dace, teiciens vietā! Bet es saprotu, kad tā ēšana ar zobu mazgāšanu vienlaicīgi ir pašlaik mana misija:)
Kristīne, tā mājas kārtošana ir tā kā tu saki, traukus savākt, novākt otas un burciņas, salasīt pa zemi samētātās drēbes un viss. Lai no rīta var ko atrast:)
Vai ir kādam bērni, kas aiz sevis visu sakārto? Man lūdzu recepti?!!!!?? Es varu dziedāt, draudēt, kopā lasīt un mācīt. Vienalga viss paliek ļoti radošā nekārtībā:))
Una, tas laika jautājums, un tu pievienosies mūsu delveru pulciņā:)))