trešdiena, 2013. gada 27. februāris

Saule




Kad saule ir sākusi priecēt arī mūsu salas iemītniekus, tad tiek nolikti malā visi iesāktie virtuālie darbi, jo jādodas ir laukā! Tas nekas, kad mājā paliek nesakārtotas mantas, neizmazgātas drēbes, galvenais ir atgūt veselīga cilvēka sejas krāsu un saņemt lielo D vitamīnu devu.
Tas pats vecais māmiņu klubiņš dodas izpētīt jaunu taku, kuru uztaisījuši vietējie optimisti. Ekipējums gatavs, laižam!

 
Kad esi nonācis pludmalē ar saules sasildītām klintīm un jūru, liekas daba dara visu, lai mēs justos laimīgi, vienalga kur atrastos un būtu...tāpēc baudām dienu un darinām varavīksnes jaku Hermīnei. Līdzīga kā Albertam.
 
Gustavs nodarbojās ar fizikas pētīšanu....

Hermīnei fizika vēl  tumša bilde, viss caur muti un sajūtām. Zinu, zinu, šito tekstu vajadzētu izlaist, bet mazā pētniece ir paspējusi pagaršot gan čiekurus, akmeņus, kociņus gan kādu rokās saspiesta aitas spiriņa:)

Diena iet savu gājumu, saule aust, tā mūs priecē un pienāk vakars, kad tā lēnām ieslīd jūriņā. Saka, tie, kas skatās saulrietus ilgāk dzīvo. Un kurš gan palaistu garām tādu izdevību!
un tie zobi....kad tie nāk un šķiļas, iekosties gribas visur un visiem....viņa kož brālim galvā, mammai plecā, tētim rokā un pati sev kājās:))


Alberts vēl tik noprasa, ja es metīšu makšķeri tālu tālu, vai es sauli varēšu izvilkt.....

Deva saules, gaišu rītu un svaigu gaisu!

trešdiena, 2013. gada 20. februāris

ikdiena

Katram mums tā sava un vienreizēja. Īpaši mammām ar maziem bērniem, tā ir  nemitīga darbošanās 12 stundu garumā, kuras  beigās seko seku likvidēšana:) (vienvārd sakot, sakopšana, savākšana un tās drēbes, es labāk nekomentēšu...dažbrīd liekās, ka mājās ir uzsprāgusi veļas kaste...tās ir visur!) Bet pa dienu jautrība sit augstu vilni:
Kamēr mamma aizgriezusies kaut ko ada, tikmēr Gustavs notestē cik stipri zobi māsai. Šoreiz krītiņi:)) Nekādas panikas, viss beidzās veiksmīgi!:)



Par seku likvidēšanu...izgāztie ūdeņi un krāsas, ja labi ieskatīsieties, tās visas ir sakondzervējušās burciņā:))

 Spēles ar pirātiem

 un teļļuks+radio....atrasta, melnbalta kaste, kas ķer dīvainus viļņus un pilnībā paralizē mūsu mājas bērnus. Tas tā kā no filmas par citplanētiešiem. Viņi stundām ilgi varēja ņemties ap to. Hermīne, protams, neatpalika....
 māsai tik acis zib! 
Kamēr lielais brālis rāda trikus...
Visam pa vidu, džeki savāra podus un aizstaigā līdz kaimiņu tantēm pēc gardumiem. 
Gustava viens no izgājieniem:  Saģērbies, dodas laukā spēlēties. Pēc kāda laika ienāk iekšā ar cepumiem. Prasu, kur ņēmi? Viņš neapmierināts atbild: Es kaimiņienei prasīju košļenes, šī man sadod cepumus. Nav laba tā kaimiņiene! Gustavs vēl nosaka...
Un kad mājās nav ledus un ūdenim jāiet tālu pakaļ, tad var mēģināt visu terasi vienkārši nočurāt un gaidīt rītdienu! Alberta un kaimiņa puikas viens no šīs nedēļas  top izgājieniem.... (jums vajadzēja redzēt manu reakciju, kad džeki tika pieķerti :P Ak jel saturies:) Bet ko tur brīnīties, mājās divi zēni, pilni izdomu un enerģiju.)

Kad mājās iestājās vakars, visi mazie savās gultiņas, lietas savās vietās, iestājas mammu laiks. Tas īpašais, īsais mirklis tikai sev....Kurā var apsēsties, pārdomāt dienu, pasmieties par notikušo un kalt jaunus plānus rītdienai!
Kā jums ikdiena? Vai spēka pietiek visiem piedzīvojumiem un notikumiem?:)

P.S. Paldies par labiem komentāriem rakstā Saki nē burciņēdienam! Man ļoti patīk jūsu viedokļi un uzskati!!

piektdiena, 2013. gada 15. februāris

Saki nē burciņēdienam

Uh, kas par uzrakstu! Bet tēma tieši par to. Kopš Hermīnei apritēja 6 mēneši, aktuāls kļuva jautājums par papildus ēdināšanu. Ko dot, kā un cik bieži. Kaut arī viņa nav pirmais bērns ģimenē, tomēr tēma ir un paliek aktuāla visos laikos. 
Ko tad īsti dot papildus vienam mazam bēbītim, kuram jau 3 zobi un skaidra lieta, ar mammas pienu ir par maz! (mazais bēbis ir 7 mēnešu vecs un savas pirmās īstās maltītes arī sāka šajā laikā. Jo pusgadā interesi par papildus barību neizrādīja). 
Viens bija skaidrs, ēdienu gatavošu pati, lai Hermīne tiek tas pats labākais
Esmu diez gan skeptiska pret bruciņēdieniem (Kā nekā Dabas Mamma:) un ja tā labi padomā, tad  mans uzdevums ir pieradināt mazo pie īsta ēdiena ne pie bērnu barības.  Pati esmu pagaršojusi to, kas atjaucams ar ūdeni un nopērkams burciņās. Teikšu atklāti, nekādu pārliecību manī tas neradīja. Iegādājos dažas, lai salīdzinātu garšas kvalitāti. Tipiski man, izmēģināt pašai, lai saprastu kas labs, kas nē:) 
Piemēram, Nestle biezenis kartupeļi+lasis (mazulim no 8 mēnešiem) un mājās gatavota, atšķirība bija diez gan liela. Varbūt ka pagatavošanas, destilēšanas, pildīšanas un vakumēšanas rezultātā garša mainās, bet mājās taisītais bija labāks. Un rezultātā, visa ģimene tika pie gardām pusdienām ar lasi:) 
Tā kā mūsu blenderis atpūšas Latvijā, mēģinām mazajai ēdienu nevis sataisīt visu vienā lielā pļeckā, bet saspaidīt ar dakšiņu. Lai ir kāds mazs gabaliņš, tas noteikti nav tik liels lai aizrītos, bet zobu treniņam tieši laikā!
 Lasot dažādas literatūras par un ap bērniem un paeksperimentējot ar mūsu ēdienkarti nonācām pie ideālā varianta. Nekādu papildus katliņu ar putriņām vai sablenderētiem dārzeņiem, radinām mazo pie mūsu ēdienkartes. 
Hermīnes ēdienkarte 1 dienai:
I Brokastis 7:00
pilngraudu maize (nekādas baltmaizes) ar sviestu sagriežu kubiciņos, la iviņa pati var ņemt un likt mutē
biezpiens ar dabīgo jogurtu
tēja vai mammas piens

II Brokastis 11:00
auglis (ābols, bumbieris, u.c.) neblenderē, bet izmanto veco triku ar karotītes kasīšanu:)
pilngraudu maize ar sviestu vai dabīgais jogurts
tēja vai mammas piens

Pusdienas 15:00
Tas ko mēs ēdam, tikai nepārforsēts ar garšvielām. Ja pusdienās ir zupa, ideāli, tad Hermim tiek visi labumi vienlaikus. 
Šodien bija pildītas paprikas ar rīsiem un malto gaļu. Hermīne ēda tikai rīsus, saspiestus ar dakšiņu + mazliet krējuma+ vakardienas dārzeņu sautējums (bez kāpostiem).

Vakariņas 18:30
 prosas putra  (kas tika gatavota arī zēniem)
mūsu iecienītās ir: prosas, pilngraudu, rīsu, auzu un manna putras, un pienu zupa. Vāram kā parasti, tikai liek vairāk šķidruma un vāra mazliet ilgāk (izņemot piena zupu)
ēd ar sviestu un mazliet ievārījumu
vakarā mammas piens

23:00
mammas piens

02:00
mammas piens (mamma ir pusaizmigusi un cenšas pilnīgi neatmosties:)) Rīts nav aiz kalniem!

06:00
ceļamies, mammas piens pirms brokastīm

Tāda mums diena! Pa vidu visām ēdienreizēm vēl jāpagūst paspēlēties, iziet laukā, apdarīt mājas soli un atlicināt laiku sev. Vai kāds nevar izdomājis laika mašīnu jaunajām māmiņām?:) Lai kādas pāris stundas sanāk papildus!


Bet labā ziņa ir tāda, kad mana apņemšanās lietot auduma autiņus ir atmaksājusies vistiešākajā nozīmē! Izrādās Norvēģu komunālie pakalpojumi jeb SIM piešķir līdzekļus ģimenēm, kuras saviem bērniem lieto auduma autiņus. Tev tik jānosūta savas koordinātes un čeks, kurā parādās summa 100Ls apmērā, jo tieši tik daudz tu vari saņemt atpakaļ. Tā lūk prieks par labiem darbiem un nepiesārņotu vidi! Tāds ir arī SIM  moto.
Tā kā šeit miskastes šķirošana ir pašsaprotama lieta, tad SIM centrālē ir vietas ar nosaukumu Labi lietos, kurā tu vari braukt un atrast dažādas pērles, ko cilvēki met ārā! Protams, tas viss par baltu velti! (tā nav brutāla rakāšanās par musaru:) lietas atrodas angārā, noteikums, ka tās nedrīkst būt saplēstas. Ņem cik gribi! Man jau liekas, ka daudzas humpalas tā tik vien rodas, jo tu vari atbraukt ar savu furgonu un salādēt iekšā pilnīgi visu ko redzi. Un tur ir ko redzēt! Tā varētu būt atsevišķa tēma - meklējumi SIMā:))
Māmiņām, kuras dzīvo Norvēģijā un lieto auduma autiņus mazajiem, sīkākā informācija šeit


Ēdam veselīgi, domājam labas domas un dzīvojam zaļi! Dabas Mammas moto:)

Kā jūsmājās ar piebarošanu, vai esiet atradušas savu ideālo ēdienkarti mazajiem?


ceturtdiena, 2013. gada 7. februāris

muzikālā māksla

Kad mūzikas skola apvienojas ar mākslas skolu, sanāk muzikālā māksla! Tieši tāds bija semināra nosaukums, kurā zēniem, kā mūzikas skolas audzēkņiem bija jāpiedalās. Tāda veida nodarbes tiek rīkotas ik pa laikam, lai skolu audzēkņi iepazītos vairāk viens ar otru un lai vecāki ņemtu dalību bērnu aktivitātēs.  Doma ļoti vienkārša, mazie klausoties mūziku, gleznos savas sajūtas un mākslas skolas audzēkņi  piedzīvot mūzikas  ritmus, paši tos radot...sitot, klaudzinot, klikšķinot un spēlējot. 

Otām šļakstoties, krāsām pilot, mūzikai skanot un pa visu tam vēl O, Makarena danči. Īsta atelpa pēc pagaišās nedēļas. 




Saule ir sākusi spīdēt tik spoži, kad katrs mazākais pleķītis uz sienas un logiem izskatās milzīgis! Rosāmies pavasara tīrīšanai! Ekh, tā man tāda kā psihologa terapija, iztīrīt māju un pie reizes sakārtot pašai sevi! Kā ar jums?

P.S. Paldies visiem visiem par labiem vēlējumiem un veselīgiem ieteikumiem cīniņā ar vīrusiem!!! Ļoti noderēja!!!

pirmdiena, 2013. gada 4. februāris

un ja nu tomēr...

Un ja nu tomēr sanāk visai ģimenei deaktivizēties ar vīrusu uz veselu nedēļu, tad atliek tikai viens...būt ātrāk veseliem!!!! Skan jau daudzsološi, bet šajā nedēļa mani pārņēma milzīgs izdzīvošanas instinkts,tikai viena doma , rīt tam visam jābeidzas, jābūt uz kājām. O jā, tā rītdiena nāca ilgi...

 Kamēr viens šķaudīja, otrs gulēja ar temp. un trešais mēģina taisīt ēst, tikmēr pārējie sevi izklaidēja kā nu mācēja.








Ir sajūta, kā atgriežoties no ceļojuma. Viegls nogurums, daudz visādu pārdomu un ideju. Pietrūks tik ceļojuma brūnais iedegums, fotokartiņu un kādas svešzemju šokolādes:) ....
Bet patiess prieks, ka visi ir sveiki un veseli, un atkal var darīt savas ierastās lietas.

piektdiena, 2013. gada 1. februāris

sestdienas kadrs

Tik ilgi būt slimam ir ļoti nogurdinoši. Jo pēcāk atgriezties ikdienas ritmā ir dubult- tik- grūti. Esam ceļa uz atlabšanu. Liekas māja pilna vēl ar rejošiem bērniem un aizsmakušiem vecākiem, bet tas jau pie lietas. Spēkam- cepam maizi!(vīramātes dāvātā maizes mašīna ir tieši laikā! Lai tagad kaut ko samīcītu rokā, vajadzētu divu vīru spēks! (Vīrus ir paņēmis savu tiesu:)) 
Visiem, kas slimi, veseļojieties!!! Un veseliem, esiet veseli! Ēdien lāstekas (esmu dzirdējusi, ka tas veselīgi:)! Tiekamies jaunnedēļ!