otrdiena, 2013. gada 29. janvāris

Arī mūsu mājās ir ielavījies tas negantnieks vīrus...ar sāpošiem kakliem, klepu un temp.. Tā kā tiekamies, kad  ciemiņš būs prom:) 

Lai visiem veselība un staigājam ķiploku krellēs!!

svētdiena, 2013. gada 20. janvāris

svētdienas rituāls

Kad pienāk tā pelnītā svētdiena, tad liekas rīts kļuvis lēnāks, saule lec mierīgāk..... Nesteidzīgas brokastis, sarunas un rīta našķi....
Par svētdienām!

trešdiena, 2013. gada 16. janvāris

Pilsēta no romantiskā kino ....Skudeneshavn

O, jā..visām un visiem romantiķiem vasarā ir jābrauc uz Norvēģiju!! Šeit ir pilsēta ar nosaukumu  -  Norvēģijas vasaras pilsēta jeb Skudeneshavn. Pilsētiņa atklātos ūdeņos, ar fantastisku skatu, mazām baltām mājiņām, šaurām ieliņām, žodziņiem un antīkiem veikaliņiem.
Iedomājies!.....Tu izkāp piekrastē, kurā tevi sagaida akmenī kalts vīrs no Karību jūras pirātiem (tā mēs to nodēvējām), laivas, viļņi, kaijas un tā smarža, kuru ievelkot gribas kur doties...mesties piedzīvojuma.
  Nav ko domāt, ejam! Līkumotas ieliņas, daudz, pat ļoti daudz mazu žodziņu, līdz nonāc pie mazas kafejnīc-antikvariāt-veikalmājas, kurā vīriņš jūrnieku cepurē cep vafeles un piedāvā ienākt, kaut vai uz kafiju, mēs šodien esam pirmie, tāpēc īpašie ciemiņi! Vasarā gan te plūstot cilvēku jūras, ne tikai no Norvēģiju krastiem, bet pat no tālās Amerikas. Vīriņš tik stāsta un stāsta, mums laiks skriet, meklēt piedzīvojumus.


 Dž. Spilbergai te būtu ko ņemties ar saviem mīlas stāstiem un skaistām ainavām. Kā es jums saku!



 kafejnīc-antikvariāt-veikalmāja
 Ak sieviete, kam atliek tikai viens, gaidīt un gaidīt, kad pārnāks mīļotais  no jūras.. Bet stāsta īstenība ir par  kundzīte koka veidolā, kura bijusi kādam kuģim vraka priekšpusē un nesusi tiem veiksmes un panākumus! Tāpēc arī tikusi pie savas mūžīgās klints! Kaut mums katrai tāda klints būtu...ak jel...

 Kas to būtu teicis, ka mēness mums par tālu, atliek tik atbraukt uz pareizo vietu, lai savām acīm ieraudzītu Mēness akmeni. Akmenspētnieki esot izpētījuši un nosprieduši 800milj. gadus vecs...hmmm, labi, ka ir tādi gudrie vīri, kuri zin, cik pasaulei gadi...un kā tās analīzes ņemamas!
 Priekšplānā tā nav no mēness nokritusi, no Latvijas atbraukusi - mana mamma ar Hermīni:)
Ieraudzījāt akmeni?
 Apbrīnojot kultūras pērles un šķetinot vēsturiskus pavedienus, nonācām uz tiltiņa, kas savieno pilsētu ar mazu saliņu. Stāsts ļoti interesants: Kad kuģi nākuši krastā, tiem bija jāpiestāj pie šīs saliņas, lai izkāptu, izliktu preces un visus labumus, tai skaitā visus grauzējus, kas uz kuģi saradušies. Lai tie pa taisno nepārceltos uz mājīgiem virtuves kambarīšiem, bet papriecātos turpat uz saliņas.

Šī māja ar īpašo zīme ir zelta vērta!!!
 Zvanīju Lienei (manai latviešu-norvēģu valodas, kultūras ekspertei:)), lai palīdz saprast, kas tad ar to Latviju un Norneshuset māju īsti ir! Stāsts sekojošs: Māja sākotnēji atradusies Latvijā Rīgā, kā zivju pieņemšanas vieta ar apdzīvojamo platību augšstāvā.  Norvēģu zvejnieks un tirgotājs Salve Hage izdomājas:  O, šitā māja, man vajag Norvēģijā! Ņēma un nopirka! Salika kuģī, atveda uz Norvēģiju un uzcēla, kā vienu no pirmo mājiņu Skudeneshavnā. Izmantoja dažādām vajadzībām, zivs sālītavu, kūtiņu un mūsdienās greznu viesnīcu. Lūk, kādi fakti tik neatklājas!!!

 Ja jau reiz norvēģu garā,tad lai iet....vakariņās Lutefisk. Nezinu, kā labāk aprakstīt, bet tiem kam alerģiskas iesnas un saož tikai dūmu smakas, ēdiens tieši laikā! (Mēs to gatavojām manai mammai. Viņa atzina par ļoti teicamu zivi. Piebildīšu, sieviete ar hroniskām iesnām:) Pārējiem varu teikt tikai vienu. Labu apetīti!

Tiekamies vasarā - Norvēģu vasaru pilsētā!

P.S.  Laines ideju pārņemta, tapa šis pirmais ierakst oficiālā blogeres dreskodā:) Jūtat, aura pavisam cita;)

otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Vēl mazliet no vecā gada, lai tad beidzot jaunajā var jaunus darbus sākt! 


  • Maza atkāpe līdz pat 12.12.12. Albertam dzimšanas diena. Kādam tas vienkāršs skaitlis, mums maģisks! 7 gadi vairs nav nekāds nieks! mammas šūtās bikses tiek nomainītas pret sarkanām rockbiksēm. Vijole tiek atstāta otrā vietā, jo dzimšanas dienas vēlēšanās par ģitāru ir piepildījusies. Laiks iet, man tik atliek noskatīties kādā tempā mazie ķipari kļūst par īstiem zēniem... Lai aug liels, stiprs un laimīgs. Lai sapņot māk un priecāties, un lai vienmēr dzīvesprieks un stipra griba!! Apsveicu, manu zēn!!!
Dzimšanas dienas ballīte mājās un pēcāk ar klasi. Tā kā šoreiz biju ļoooti skeptiska pret klases ballīti ar 24 7gadniekiem, tad izdomājām apvienoties ar vēl 2 jubilāriem un sarīkot āra svētkus visai klasei =32 bērniem. (ļoti gudri:)) Ja jums ir jārīko šāda veida dzimšanas dienas, iesaku mesties kopā ar draugiem, radiem vai paziņā un sev atvieglot gan organizēšanu gan izdevumus.


12.12.12.bija sasnidzis milzum daudz sniega. Nebija divu domu, ejam laukā!!
 Klases ballīte: Ar desiņā, spēlēm un daudz, daudz svaigā gaisa!!



  •  Pirms Ziemassvētkiem pabijām vijoļu koncertu. Gustavam viens no pirmajiem koncertiem. Uztraukums un gatavošanās prieks bija neviltots. (tik pat neviltos ir mans "prieks" saņemot rēķinu par mūzikas skolu :)) Šeit tas ir vienkārši  ir ļoti dārgi...bet to vērts. Lai manas jaunās kleitas, eco zābaciņi un jaunā frizūra mazliet pagaida:)) bērniem vajag mūziku!! 


  •  Vēl vecgada mēnesī Mammu klubiņš. Mana kārta gatavot. Darīju ko varēju, jo konkurentes beigušas mājsaimnieču līniju!...man vajadzēja iztikt ar mammas un brāļasievas padomiem:)  Ēdienkartē : šķeltie zirnīši ar speķi, ķīselis ar putukrējumu un auzu pārslām, pie kafijas Ziemassvētku apelsīnu kūka.   


  •  Pa vidu visiem burziņiem māsai 6 mēneši!! Ar to arī apsveicu! Pusgads..ir daudz kas iemācīts un atklāts. Ir jauns zobs!! Zīme, ir laiks putriņām! Putriņu stāsti lai paliek jaunam gadam. Varat jau iedomāties manu lielo apņemšanos gatavot pašai. Tā kā, padomi putriņjautājumos būs mīļi gaidīti no jūsu puses!!! Mazā rullējās uz visām pusēm, ķeksē brāļa mantas, pļāpā vienā laidā (zinu zinu, tas būs no manis iemantojies:)) un oficiāli ir sākusi sēdēt pie lielā ģimenes galda:) 




  •  Pa vidu rasoliem, pīrādziņiem un kūkām, pastaiga vietējā krastmalā. Tā kā mana mamma bija mūsu oficiālais Ziemassvētku viesis, tad mēģinājām viņai parādīt vēl neapgūtas un jaunas vietas. Šīs pastaigas ir tik vērtīgas, gan labām sarunām, gan sajūtām, cik skaisti ir te pat...mums apkārt! 


  •  Budēlīši Norvēģu stilā jeb Julebokk. Ejam pie kaimiņiem, dziedam un cienājamies ar saldumiem. 

 Dāvanas, dāvanas, dāvanas. Šogad leļļu bums mūsmājās. (ceru ka drīz mana leļļu skola būs izstudēta, un taps īstā Waldorflelle!)Tās sevī nes ko ļoti īpašu, to bērnības sajūtu, ko mēs savā laikā spēlējām -  "mammās" un "tētos"...

  •  Pastaiga  vēl vecgadā, lai skaidrām domām, mundru garu un ar prieku ieietu 2013.!


  •  Mazi un lieli, latvieši un norvēģi, lai kas mēs arī būtu, mēs katrs ko vēlamies, apņemamies, solāmies un gaidām no tā Jaunā gada. Kā mums izdosies ir atkarīgs tikai no mums pašiem.Varam jau teikt liktenis ,dzīve, sakritība, bet tam visam vidū esam mēs. Un lai kā arī nebūtu gājis, mēs vēlamies lai ir labāk, gaišāk, mīļāk, skaistāk utt. Atceros, pagaišo gadu uzrakstīju veselu plānu ar iecerētiem darbiem. Tie viens pēc otra izgāzās...cik sirreāli, bet tieši tādā secībā kā biju uzrakstījusi:) Tāpēc tālāko saturu izdzēsu, jo tak vēlējos, kaut viena lieta no tā visa pentera īstenotos! Šogad nekādu sarakstu! Galvenais, lai visi veseli, iztikušu un mīļi sadzīvo!!! To arī vēlu jums!!!! 



  •  Mana jaunā apņemšanās: Katru rītu piecelties ar sajūtu, šī diena būs īpaši laba! Tik vairāk smaida un dzīvesprieka, un  brīnumi notiks! 


 Alkšņu trio par godu Jums:)

Mēs esam daļiņa no šīs pasaules... ļoti nozīmīga daļiņa! Katra mūsu labā doma, katrs smaids un labais vārds ir pamats labākai pasaulei! 
Būvēsim to kopā! 

ceturtdiena, 2013. gada 3. janvāris

Buram svētkus

Svētki sākās brīdī, kad diega spolītes tika izņemtas no skapja, šujmašīnas ieslēgta un iedvesmu pilnām rokām tapa Ziemassvētki ....
 Leļļu meitenes devās savā pirmajā lidojuma, lai tiktos ar jaunajām "mammītēm" Skotijā.
Viens mirklis un svētki sākās pa īstam, ar vaska smaržu, sveču gaismiņām, rotu gatavošanu, piparkūku pilsētiņu, eglīti, sniegavīru, vēlējumiem pastkastītē un ilgi gaidīto omīti. Kad mazam bērnam saka:"Omīte būs pēc pieciem mēnešiem." Viņš katru vakaru pārjautāja:" Vai nu ir tie pieci mēneši pagājuši.?" 19. decembrī es teicu:" Jā"....tas ir kā dzimšanas dienā, tu gaidi tik ļoti, liekas pulkstenis ir sācis tikšķēt lēnāk un tad viņa ierodas....ar atmiņām no vasaras, māju smaržu un stāstiem...patiesiem .Tie bērniem pasaciņu vietā....
ar katru mīļu brīdi tuvojās tā maģiskā, Ziemassvētku diena. Kad vilksim svētku drēbes, vēl pēdējo reizi paskatīsies ārā, vai kāds rūķis tur jau nav bijis.....svētku galds, priekšnesumi un dāvanas. Tik neapverama ir sajūta -  svētki ir!! Tie rodas mūsos... no mums...no sirds....



















svētku sajūtas, kas gaisā bija vēl mazliet un izzuda. Tur aizgāja rūķis savos ziemas ceļos, iemācītie dzejoļi un vaska sveces, palika miers un sajūta - ģimene. Viss, kas mums ir vajadzīgs ir te pat - atliek tik apkampt un pateikt, cik ļoti mīļi viņi ir...mamma, tētis, brālis ,māsa un omīte..lai kas tas katram būtu! Tie pāris vārdi, kas dod prieku, smaidu un spēku...

Vieni svētki galā, kad otriem tiek gumzāta pīrādziņi. Jaunais gads..kas tur bija, un ko zīlējām, par to nākamreiz!