ceturtdiena, 2012. gada 22. novembris

Hermīnei 4 mēneši

Ir pagājuši pilni 4 mēneši un ar joni tuvojās 5. !! Hermīne ir izaugusi jau 69cm un sver 7780gr. Kaut arī skaitļi man ir nenozīmīgi, tie ir labi atskaites punktu, lai redzētu -  viss notiek! Mammas jau savus bērnus redz pēc drēbēm, ka tās vienkārši paliek par mazu!!! Tā lūk te tiek mērīts un svērts:)
Mazā tik smejas un smaida ikkatram!. Pēc 18. novembra atklājumiem, veļas uz visām pusēm. Kad tikusi uz vēdera un roka palikusi apakšā, tad gan balss jāpaceļ, lai nu kāds tak nāk palīgā šitādā situācijā:)
Āra pastaigas ir vislabākās. Miegs vissaldākais un apetīte arī laba gan pa dienu gan naktīs. Vēl neesmu sākusi dot ko papildus, bet domāju ap kādiem sešiem mēnešiem arī sākt vārīt putriņas.
Brāļi ir sajūsmā par mazo māsu! Mīlestība mijās ar mazu kripatiņu greizsirdības (tas no Gustava puses vairāk. Kā nekā viņš ir zaudējis savu vietu:)) Bet varu teikt tikai vienu, jo vairāki mēs esam ģimenē, jo cilvēcīgāki kļūstam....mācamies klausīties, pagaidīts, paciesties (tas uz mani vairāk) un rūpēties viens par otru.
Ar Hermīnes ienākšanu esmu daudz ko mācījusies un sapratusi. To, ka mēs esam daļa no sabiedrības, no dabas un no pasaules. Kāpēc es tā saku, tāpēc ka man rūp tas,  kā mēs dzīvojam, ko mēs saviem bērniem rādām, dodam un mācam un kādus pienākumus izvirzām. Man rūp tas, ka viņi aug veselīga vidē, bez ķīmijas, plastmasu rotaļlietām, mirgojošām datorspēlēm. Izvērtēt katru lietu, kas attiecās gan uz skolu, gan uz vakcinācijām gan sabiedrības piedāvājumiem. Jo ir jau vienkārši atkratīties no atbildības un pēcāk teikt, tā jau nav mana vaina. Es šoreiz gribu uzņemties atbildību par saviem bērniem, viņu attīstību un veselību. Jo tāpēc jau mēs esam vecāki. Ļoti daudz mācamies, lai kļūtu dzīves gudri un vecumdienās varētu stāstīt saviem mazbērniem dzīves pasakas...jā, kas tā ir par vērtību....

Mans šīsdienas apcerējums.

Bet nu pie kā praktiska!  
  Ilgi gaidītā jaka Hermīnei nu ir arī publiski apskatāma.  Līga, tavs vērtējums man ļoti svarīgs:))
Ilgi adīju un beidzot uzadīju. Tā mana jaunā dzīvesskola. Izdarīt lietas līdz galam. Ja jūs zinātu, kā es ar šito teicienu cīnos!!! Jo man plauktos un visos stūros stāv pusizdarītas lietas, iesākti projekti un vēl  nezin kas:)


 Darām līdz galam!!!

P.S. Kamēr mamma cīnās ar savu jauno teicienu, tikmēr Gustavs cep Plūmītes kūku. Tā mums ģimenē tagad topā. Es jau mēģināju teikt, ka tas ir Apelsīnu kēks. Bet Plūmītes nosaukums viņus vairāk uzrunājis!! Paldies tev par recepti!!!

8 komentāri:

dace teica...

Cik ļoti ļoti smuka jaciņa Hermīnei, un ak jā, kā tas laiks skrien!

Una teica...

1)Hermīne tikai nupat piedzima un nu jau veļas! man vienmēr šķitis, ka pašas bērni aug ātri, taču sveši aug vēl ātrāk (jo viņi atmiņā vienmēr tādi, kā pēdējoreiz redzēti)!
2)Jaka Hermīnei dikti smuka!
3) Arvien ar prieku sekoju līdzi tavam domu gājienam un noliecu galvu tavā priekšā par to, kādā vidē un ar kādu attieksmi tev izdodas savus bērnus audzināt!

dabasmamma teica...

Dace: atsūti savu epastu, aizsūtīšu tev jakas aprakstu. Tev tas būs tīrais nieks to uzadīt!!!
Una: Paldies tev! Daudz drosmes un uzdrīkstēšanos dot cilvēki, kurus esmu iepazinusi, mācījusies no viņiem un vēl joprojām mācos! Un jūsu labie vārdi. Kaut dažreiz nemaz neliekas, bet katram pozitīvi sūtītam vārdam ir milzīgs spēks un nozīme!

dace teica...

trakaigirl@yahoo.com
Liels liels paldies!!

Liga teica...

Čau, blogotāja!
Tagad visa pasaule zina, ka ir kaut kāda briesmīga Līga, ekspertu eksperte..... Pēc iepriekš minētā varēja saprast, ka apģērba gabals būs tāds, ka nez vai vispār varēs Hermīnei mugurā ģērbt.Izrādās - ir pa smuko.Kas tev tie par kompleksiem? Un kāpēc tavā blogā lec virsū kaut kādas krūšu palielināšanas?!
Svētdien esat aicināti uz Asniņa Adventes tirdziņu!Pulksten 13.00, nenokavējiet!!!!!

dabasmamma teica...

Līga! Tavi vārdi vietā!:)
Es par tam krūtīm nekā nezinu. Bet varbūt tas tāds mājiens, hehe!

Anonīms teica...

Tiešām superforša jaciņa! Ar to Tu mani iedvesmoji arī savai mazajai princesei kaut ko tādu uzcakināt, jo lielie adījumi man arī puspabeigti krājas skapī, bet tādam mazam cilvēkam tak nebūtu grūti tikt arī līdz galam! :D
Man vispār dikti patīk Tava pieeja par dabisko vidi, jo mēģinu arī ar saviem bērniem ko tādu īstenot. :)

Gunta teica...

Tiešām superforša jaciņa! Ar to Tu mani iedvesmoji arī savai mazajai princesei kaut ko tādu uzcakināt, jo lielie adījumi man arī puspabeigti krājas skapī, bet tādam mazam cilvēkam tak nebūtu grūti tikt arī līdz galam! :D
Man vispār dikti patīk Tava pieeja par dabisko vidi, jo mēģinu arī ar saviem bērniem ko tādu īstenot. :)