pirmdiena, 2012. gada 26. novembris

rūķi mājā

Ir pienācis tas brīdis, kad no malu malām tiek vilkti ārā stāsti un grāmatas par rūķiem, kuri dzīvo mums visapkārt. Labiem Istabas un Drupaču rūķiem. Meža sanitāriem, Salatēta palīgiem un Burtu zagļiem (tie ir tie, kas dzīvo grāmatās. Ja tās nelasa, Burtu rūķis nāk un savāc visus ž un š:)) un visiem pārējiem. Stāsti no grāmatām un pašu izdomāti. Zēniem tas tā patika, kad jautājums bija viens:  Mēs arī gribam būt rūķi!!. 
Grāmata atvērās, auduma gabals tika piegriezts, kad atskanēja šujmašīnas dūkoņa un tapa rūķis. Kāds, tas lai šoreiz paliek noslēpumā. ....



Brīnumi notiek....


P.S. Visām mammām, tētiem omītēm un opīšiem, tantēm, krustmātēm un pārējiem: Tiekamies Adventes tirdziņā bērnudārzā Asniņš, Saldū 2. decembrī pulks. 13:00. Varēsiet iegādāties brīnišķīgas lietas, kuras gatavotas no dabīgiem materiāliem ar labam domām un mammu rokām! Domātas tieši bērniem. Tiekamies!! (Es jūs virtuāli atbalstīšu). 





ceturtdiena, 2012. gada 22. novembris

Hermīnei 4 mēneši

Ir pagājuši pilni 4 mēneši un ar joni tuvojās 5. !! Hermīne ir izaugusi jau 69cm un sver 7780gr. Kaut arī skaitļi man ir nenozīmīgi, tie ir labi atskaites punktu, lai redzētu -  viss notiek! Mammas jau savus bērnus redz pēc drēbēm, ka tās vienkārši paliek par mazu!!! Tā lūk te tiek mērīts un svērts:)
Mazā tik smejas un smaida ikkatram!. Pēc 18. novembra atklājumiem, veļas uz visām pusēm. Kad tikusi uz vēdera un roka palikusi apakšā, tad gan balss jāpaceļ, lai nu kāds tak nāk palīgā šitādā situācijā:)
Āra pastaigas ir vislabākās. Miegs vissaldākais un apetīte arī laba gan pa dienu gan naktīs. Vēl neesmu sākusi dot ko papildus, bet domāju ap kādiem sešiem mēnešiem arī sākt vārīt putriņas.
Brāļi ir sajūsmā par mazo māsu! Mīlestība mijās ar mazu kripatiņu greizsirdības (tas no Gustava puses vairāk. Kā nekā viņš ir zaudējis savu vietu:)) Bet varu teikt tikai vienu, jo vairāki mēs esam ģimenē, jo cilvēcīgāki kļūstam....mācamies klausīties, pagaidīts, paciesties (tas uz mani vairāk) un rūpēties viens par otru.
Ar Hermīnes ienākšanu esmu daudz ko mācījusies un sapratusi. To, ka mēs esam daļa no sabiedrības, no dabas un no pasaules. Kāpēc es tā saku, tāpēc ka man rūp tas,  kā mēs dzīvojam, ko mēs saviem bērniem rādām, dodam un mācam un kādus pienākumus izvirzām. Man rūp tas, ka viņi aug veselīga vidē, bez ķīmijas, plastmasu rotaļlietām, mirgojošām datorspēlēm. Izvērtēt katru lietu, kas attiecās gan uz skolu, gan uz vakcinācijām gan sabiedrības piedāvājumiem. Jo ir jau vienkārši atkratīties no atbildības un pēcāk teikt, tā jau nav mana vaina. Es šoreiz gribu uzņemties atbildību par saviem bērniem, viņu attīstību un veselību. Jo tāpēc jau mēs esam vecāki. Ļoti daudz mācamies, lai kļūtu dzīves gudri un vecumdienās varētu stāstīt saviem mazbērniem dzīves pasakas...jā, kas tā ir par vērtību....

Mans šīsdienas apcerējums.

Bet nu pie kā praktiska!  
  Ilgi gaidītā jaka Hermīnei nu ir arī publiski apskatāma.  Līga, tavs vērtējums man ļoti svarīgs:))
Ilgi adīju un beidzot uzadīju. Tā mana jaunā dzīvesskola. Izdarīt lietas līdz galam. Ja jūs zinātu, kā es ar šito teicienu cīnos!!! Jo man plauktos un visos stūros stāv pusizdarītas lietas, iesākti projekti un vēl  nezin kas:)


 Darām līdz galam!!!

P.S. Kamēr mamma cīnās ar savu jauno teicienu, tikmēr Gustavs cep Plūmītes kūku. Tā mums ģimenē tagad topā. Es jau mēģināju teikt, ka tas ir Apelsīnu kēks. Bet Plūmītes nosaukums viņus vairāk uzrunājis!! Paldies tev par recepti!!!

otrdiena, 2012. gada 20. novembris

par izrādi un un mājokļa jautājumu

Iekārtošanās mūsmājās rit pilnā sparā. Nemaz tik viegli nav, kā man likās, to savu auru iedzīvināt svešā vietā. Katrai lietai un mēbelei ir savs stāsts un vieta. Un tas, kā tā tiek nolikta un pasniegta, rada to labo mājas sajūtu. Iekārtošanas..... Nāciet skatīties, ko esam paveikuši!
Nr.1. Lielā istaba;








 vairs nav kalni aiz loga, bet gan aitas:))
 un mana radošā nekārtība. Es pilnīgi piekrītu teicienam, kāds ir tavs skapis, tāda esi tu pati. Lūk, es:))

 Un procesā ir arī Ziemassvētku izrāde A Christmas Carol. Tērpi tiek darināti un vakaros šujmašīna dūc vienā laidā. Izrādi gatavo bērni no mūzikas skolas, teātra un deju studijas. Kopā 150 bērni. Tērpi, grims, dekori ir vecāku radošajās rokās. Kad tā labi padomā, tas ir aptuveni 300 vecāki, 600 rokas, mazliet pacietības un uzvedums gatavs!!:)) (labi, labi, bija aptuveni 20 mammas, kuras labprātīgi pieteicās un sašuva kostīmi!)

Gatavojamies!!!!

pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

18.novembris

Viss bija saplānots kā pēc programmas....vārīsim zirņus, cepsim pīrāgus un dziedāsim Latvijas himnu....bet notika tā! 
Zirņus gan vārījām un pīrāgiem mīklu arī mīcījām....līdz Gustava ķeblītis sagrīļojās... Gustavs gar zemi,bļoda ar mīklu taisnā lidojumā līdzi viņam. Viss beidzās labi! Puika sveiks un vesels, mīkla ar māla gabaliņiem tika putniem:) diena turpinās. Kā nekā svētki jāsvin! 
Kamēr gatavojamies klāt svētku galdu un stāties uz oficiālu dziesmas dziedāšanu, mamma ņem fotoaparātu, lai to visu iemūžinātu. Vēl tik  -  Smaidiet!!! Bilde sanāca šāda....Kāpēc?
 lūk!!! Kamēr mēs ņēmāmies ap svētkiem, tikmēr jaunkundzīte apmetās rullītī:)) tie tik bija svētki! Prieks par Latviju un jauniem sasniegumiem:)



 Svētki godam aizvadīti. Ar saplēstiem traukiem, kritieniem un vēlieniem un gardām kūkām, un jaukiem stāstiem par Latviju. Un te jums mūsu 18.novembra kūka !

4 olas 
250gr cukura
120ml eļļas
saputo kopā °

pievieno 
pus tēj.k. sāls
2 tēj.k. kanēlis
300gr milti
2 tēj.k. cepamā pulvera
samaisa un
 pievieno 

55gr sadrupināti valrieksti
400gr rīvēti burkāni
 visu kārtīgi samaisa. Liek ietaukotā kūkas formā un cep t° 180 1h

krēms
1 vaniļas standziņa
180gr svaigais siers 
180gr kausēts sviests
250 gr cukurs
Visu samaisa līdz viendabīgai masai un liek aukstumā. Kad kūka atdzisusi smērē virsū, vai viducī. Pēc izvēles. 

Tā kā man nebija visas krēma sastāvdaļas, es saputoju saldo krējumu ar cukuru. Iesmērēju viducī un virspusē un pārkaisīju ar kanēli. Bija ļoti laba!
Lai labi garšo!!!


Lai izdevusies nedēļa!!!

sestdiena, 2012. gada 10. novembris

Alkšņu ikdiena

Esmu atpakaļ!!
Un beidzot esam pārcēlušies uz lielākām platībām te pat ciematiņā. Šoreiz sev nosolījos, viss, pēdējo reizi kaut kur pārceļos (ja nu vienīgi uz Latviju). Jo tā pakošana, vešana un izpakošana, un vēl mantu salikšana pa vietām....ak tu mūžiņ....tas aizņēma ne mazāk ne vairāk kā divas nedēļas (khmm, kaut gan biju ieplānojusi to paveikt vienā nedēļas nogalē:), vairākas tāfelītes šokolādes un ļoti daudz spēka!
Tas nu ir izdarīts! Tagad vel tik jāieiet atpakaļ ikdienas rutīnā un jāsafotografē mūsu māja!

Dienas iet un aukstums ir atnācis arī līdz mūsu salai. Tāpēc velkam laukā siltās vilniņas, adītās jaciņas un dodamies laukā.  
 Tā kā Līgas adītā jaciņa ir palikusi par mazu, esmu sākusi adīt Hermīnei jaunu Burkānjaku:)! Kā jau pienākas adīju to veselu mēnesi:) un šajā brīdi, tā ir gatava! Kaut kas neticams, bet viss labais nāk ar ļoooti ilgu gaidīšanu:))

Kamēr vecāki kārto, kārto, mazgā un vēlreiz kārto:)...tikmēr brāļu aizgādībā tika nodota pasaku lasīšana.
 pasakas par rūķiem, troļļiem un meža gariņiem mūsmājās ir topā
 tumsa ar uguni, desiņām un jauniem kaimiņiem...
 un visbeidzot mājmācība. Kaut arī tā nāca ar ļoti lielu skaidrošanos, nesaprašanu un jautājumiem, mums tā viena darbadiena nedēļā ir ļoti svarīga. Jo tā dod atelpu, mieru un prieku darot sirdslietas.
Uff, pēc ilgiem laikiem vakars mierīgs. Sēžu uz zemes (jo mēbeles ir ceļā no fabrikas:)),dzeru tēju un lasu jūsu foršos rakstus:)) Kas var būt labāks! Uz drīzu tikšanos!! Un jauku nedēļas nogali!!

otrdiena, 2012. gada 6. novembris

pārkārtošanās

Esmu iekritusi miljons kastēs un papīros....jo pārceļamies uz lielāku mājvietu. Ceru ka drīz vien ieiesim ikdienas rutīnā un atkal varēšu pievērsties Dabas Mammai.
Uz tikšanos!!