svētdiena, 2012. gada 14. oktobris

KCWC apskats un rudens brīvlaiks

Teikšu atklāti, uzņēmos par daudz....gribēju katru dienu uzšūt kādu apģērba gabalu saviem bērniem, bet viss sanāca pilnīgi savādāk. 
Pirmdiena kā jau pirmdiena, apņemšanās pilnas rokas un šujmašīna dūc pilnā sparā. Līdz vēlai naktij! Šoreiz šuvu zīmuļsomu, ko Gustavs bija sen pasūtīji. 
 otrdiena - Sarafāns Hermīnei
 Trešdiena - ciemos pie kaimiņpuikas. Uzšuvu zīmuļsomu ar piedzīvojummeklētāja  grāmatu. Tik ilgi šuvu, kad pa to laiku mazais kaimiņš bija aizbraucis citos ciemos. Arī tā gadās....:)
 Ceturtdiena - Pie mums ilgi gaidītās kaimiņsalas latvju meičas. Par godu viņām - ābolu biezenis! Lai labi garšo!! Un gaidām atkal ciemos:)
Piektdiena - pidžambikses Albertam. Kas sanāca par īsām un tika Gustavam. Ideja nočiepta no Plūmīte:) Plūmīt, neņem ļauna, man tās tavas pidžambikses diktam patika!!!!
 Tai visai trakai šūšanai pa vidu rudens brīvlaiks, kas jāizmanto kā nu var. Mēs laukā, pie draugiem, pie jūras, pārgājienos, mājas kokos un vietējos mežos.






 nedēļa galā, daudz kas ir padarīts un tik pat daudz kas ir palicis ieceres līmenī, bet esmu nonākusi pie ļoti loģiskas secinājuma, pirms ko apņemies, izdomā kārtīgi vai tiksi ar to galā! :) Tas tik tipiski un raksturīgi man, mesties avantūra, kā bez galvas:) Kamēr ģimenes vecākie un jaunākie bauda vakaru, tikmēr mamma mēģina savest kārtībā nedēļas haosu....


 Ar jaunu elpu, jauniem spēkiem, jauna nedēļā. 






trešdiena, 2012. gada 10. oktobris

KCWC diena nr. 1. un 2.

Starp brīvdienu bibliotēku apmeklējumiem, ābolu ievārījumiem un ikdienas māju soli, šujmašīna tagad ierūcas agros rītos un vēlos vakaros. 
Es meitenes jūs vienkārši apskaužu, ar to kad varat radīt tik skaistas un interesantas lietas. Mēģinu turēt līdzi cik nu varu. Cerams ka ūdens mutē nesasmelsies pirms pienāks nedēļas nogale:) Bet ja avantūrā piedalās tad līdz galam!
Apģērbs nr. 1 
Rudens kolekcija ir sākusies arī mūsmājās. Puķu sarafāns jaunkundzei!

 Kā jums ar šūšanu?

otrdiena, 2012. gada 9. oktobris

radoši....

Mums ir sācies rudens brīvlaiks. Mamma ir izņēmusi šujmašīnu. Tagad rīti ir tik mierīgi un labi, kad var stundu veltīt šūšanai. Un ja vēl labās, radošās blogdraudzenes pamet idejas , tad apņemšanās ir tik liela kā debesskrāpji . Par tiem mazliet vēlāk:) 
Kā lai labāk pastāsta, bet šeit skolās notiek visādas pārmaiņas. Lielā vecāku aptauja un jaunās tehnoloģijas ir izlēmuši par labu bērnu apmācībai ar datoriem no pirmās klases. Respektīvi no 5 gadiem. Tas notiek tā, katrs  mazais katru dienu 15 min. pavada pie datora,  mācoties burtus vai vienkārši spēlējoties. Jo mūsdienu sadzīve tak ir tik elektronizēta, kad lielais vairākums uztraucas par to, vai mans mazais bērns mācēs lietot kompi. ( Viņus mazāk uztrauc tas, ka mazais īsti vēl savu vārdu nemāk uzrakstīt...) Es, kā alternatīvās pedagoģijas piekritēja, izlēmu ļoti vienkārši. Cīnīties ar kaut kādiem noteikumiem, jaunām programmām un vēl visādiem, man nav laika un liekas enerģijas. Tāpēc, es savu bērnu vienu reizi nedēļā mācīšu mājās pēc savām metodēm. Bez datora....jo to viņš apgūs vēlā, kad būs iemācījies rakstīt, lasīt un klausīties. Un sakarīgi komunicēt ar pasauli...
 No sākuma mazliet noraustījos, jo bija kliedziens no draugiem, skolotājiem utt. Ārprāts, viņš taču būs dīvains, ja neies pilnu laiku skolā! Tikai mieru, viss ir daudz vienkāršāk un gaišāk, nekā tas tiek pasniegts sabiedrībā:)..Pirmā diena, ko pavadīja mājās bija ļoti produktīva un radoša. Un laika ziņā ļoti organizēta.  Bērns pieceļas izgulējies, un gatavs darbam. 
 Kamēr brālis rēķina, tikmēr māsa mammai palīdz.....būs mums oranžs džemperītis!
 Un vakar tapa pirmais apģērbs bērniem. Labi, ne apģērbs, bet no atgriezumiem, uzšuvu Gustavam zīmuļu somu!



Un pats galvenais:
 Šis rīts  mūsmājās sākās ar paciņas saņemšanu. No debesskrāpju zemes...labi labi, lielā paka no Ilzes !!! Pilna ar krāsainiem auduma autiņiem un dāvanu mammai!! Ak, cik tomēr skaista ir blogdraudzība:))


Milzum lielais paldies tev Ilze!!! Smaids un prieks garantēts ilgstošam laikam:))))))
šujam!!!
Gandrīz kā starptautiskā šūšanas nedēļa:)

pirmdiena, 2012. gada 8. oktobris

pirmdiena, 2012. gada 1. oktobris

oktobris

Pirmkārt: Hermīnei jau ir trīs mēneši!! Un tas ir notikums. Katra diena ir jauns atklājums un piedzīvojums. Jauni smiekli, mantiņu pētīšana, mēģināšana velties, saķert visu, kas pa rokai! Tik interesanti un vienreizēji.... Līdz ar Hermīnes piedzimšanu, esam kļuvuši par diez gan lieliem mājcilvēkiem un sabiedrībā parādamies ar vien retāk. Un tas ir kaut kas, zinot mani! Bet cilvēki mainās un es arī.

Otrkārt: rudens ir mans mīļākais mēnesis (aiz janv., febr., marta, aprīļa, utt.;), jo man šajā mēnesī ir dzimšanas diena!! Jā, ar lieliem joņiem tuvojos 30 gadiem. Vēl tik šis gads un tad būs visām jums jāsūt ielūgumi uz rudens balli....cerams, ka būsim Latvijā, tad tas jums sanāks lētāk:)!
Pirms dzimšanas dienām mani parasti pārņem tāda nostaļģija par to, kas ir izdarīts, ko vēl vajadzētu darīt un kādus jaunus sapņus sapņot.

Treškārt: šis laiks jau no laika gala ir bijis vākšanas un gatavošanas laiks. Daba nāk ar savām veltēm, ar maziem ābolīšiem, zivīm, riekstiem, kastaņiem un sēnēm...galvenais to visu ieraudzīt, savākt un sagatavot! Tā ir tik laba sajūta! Vēl labāka ir diena pirms dzimšanas dienas, gatavošanās, cepšana un ciemiņu gaidīšana. Ak, kā man tas patīk!

Ceturtkārt: Es mācos. Šoreiz nekādi kursi vai augstskolas, mēģinu iemācīties izlasīt adīšanas aprakstu. Ārprāts, kas tā par turku ābeci!! un viss vēl norvēģiski...labi, ka man kaimiņos ir adītāja. Ja kas neskaidrs, dodos pie viņas. Cerams ka es viņai neesmu jau līdz kaklam:)...