pirmdiena, 2012. gada 24. septembris

Atvasara

Saules parādīšanās šaipus salai ir liels notikums, tāpēc to sauksim par Sauli. Pēc divu mēnešu lietavām (kuras nepārspīlējot bija katru dienu), nedēļas nogale solījās būt īpaši laba. No rīta pamostoties, jā, zilas debesis!! Ko lai dara, uz kuru pusi lai skrien! Ko lai ķer un grābj:) Doma viena, ārā no mājas, pie dabas un siltos Saules staros! Tā arī darījām, sapakojām mazos, un devāmies uz vietējo pludmali. 



 Hermīnei debesu zilums likās fascinējošs. Vai domas par Debesu māju, vai Tā krāsa, kas liek skatienam sastingt bez elpas....

 Arī svētdiena solījās būt necerēti laba. Tāpēc nebija divu domu. šoreiz gājiens vēl tuvāk. No kalna lejā un kaimiņu pagriezienā iekšā. Klāt esam...it kā parasta pludmale, bet mums tā deva piedzīvojumus visai diena...
Gatis, apņēmības pilns, zēniem gatavoja lokus.Tie no iepriekšējās ziemas bija salūzuši.
(Šoreiz Alberts netika pie darīšanas, jo iepriekšējā dienā, mēģinot no akmens dabūt nost gliemežvāku, iegrieza pirkstā. Tas pie lietas, uzlika šuvi un staigā vesels!) 

 Saules apdulluši mazie nenoturējās un kurpes tika aizsviestas pa gaisu, lai izbaudītu pēdējos ūdens priekus!
 Vai instinktu vadīti, vai bērnības atmiņās slīguši, mēs lielie vācām....vācām visu, ko ceļā redzējām...un mums lasot un vācot, mazie labprāt pievienojās...jo tā tik rudens dod.






Ir pirmdiena....Saule nav pazudusi...tas priecē un tas dod ļoti daudz smaida, spēka un apņemšanās.....

3 komentāri:

Laine teica...

O, es tik ļoti saprotu, par ko tu runā... Tieši vakar par šo tēmu diskutējām... Un, ja kas - mums jau divas dienas jūsu Norvēģija... :) Migla, mitrums, lietus un miegs acīs visu dienu.... :)

Una teica...

Turpinot Laines domu - mums pienācis nevis rudens, bet Norvēģija.. :)

dabasmamma teica...

Ir otrdiena, mums līst...:) un kā jūsmājās? vai jau cerīgāk?