otrdiena, 2012. gada 28. augusts

zvēri un bērni

Atgriešanās ikdienas rutīnā notiek pamazām. Alberts ir sācis iet 2. klasē. Kaut gan, redzot viņu rītos ceļamies un pusdienaslaikā braucot mājās, saprotu, ka šī skolas darīšana viņam ir pilnīgi citā realitātē. Kad jēgu iešanai uz skolu savos 5os un nu jau 6šos gados viņš nesaprot. Galva ir pilnu spēļu, sapņu un brīnumu....tādos brīžos man uznāk vēlme viņu vienkārši ņemt no skolas ārā un mācīt mājās. Lai bērns var izdzīvoties, izspēlēties un mierīgi izbaudīt rītu....bez ātras ēšanas, autobusu un skolas kņadas....kam tas viss...bet, kamēr es esmu pati mācīšanās procesā, es zinu, ka nevarēšu viņu izmācīt tādā līmenī, ka gribētos....Labi ,atkāpe no tēmas....
Pirms pāris dienām, stingras apņēmības vadīta, metos iekšā savā aizaugušā puķu dobē...plosījos, un domāju, visādas lietas....mirkli apstājusies, ievēroju, kad mani kāds dikti vēro...likās, lasa manas domas....ko, tu tur ņemies, vai nevari mierīgi apsēsties un paskatīties cik skaista ir rudens nākšana...

 Lai jau paliek krupīši un viņu hipnotiskā sastingšana. Nebūtu jau slikti tā stāvēt un vērot. Vienīgā problēma, dzīvojot kalna galā meža vidū ir mazās mušiņas, kas ir ne lielāki 2mm, kož kā velli un pēcāk izskatās, ka būtu vējbakas dabūjusi!!
 Tā ,beidzās mana lielā rakāšanās gar puķēm....negaidītiem viesiem un sakostām rokām.

Zvēri nr.2.
 Vietējā pilsētā Svortland zemnieki bija atbraukuši izrādīt savus mājlopiņus. Aktivitātes un zvēriņi bija ļoti savdabīgi. Piemēram, šīs  iedomīgais vistu pāris! Tā sasukājušās, ka nenāc klāt:)
 Izjāde ar govi....
 traktori....
 un medības.....laikam jau zēnu neatņemama sastāvdaļa. Man mazliet uzdzina šermuļus šī īsto vīru lieta. Es labāk pastāvu malā, lai pamēģina! Kas zina, varbūt vēlāk kļūs par mednieku....

Labi, kad mājas ir ienākusi vēl viena sieviešu dzimtas pārstāve...mana dvēseļu radiniece:) Ar kuru var parunāt, apģērbt taurenīšu drēbītēs un atrast kopīgas intereses....par lupatiņām, kamoliņiem un dziesmiņām! Ir pavisam savādāk, kad ģimenē aug meitēns. Tāda pacilātība un vēlme mācīties, radīt un rādīt.....Jūs jau mani saprotat:)....


Nav komentāru: