pirmdiena, 2012. gada 20. augusts

sajūtas

Ar katru nākamo reizi, kārtojot mantas koferos un meklēju pases, lai dotos uz Norvēģiju, mani pārņem tāda jocīga sajūta - kāpēc?.... uz ko es tiecos....kāpēc ir tik grūti aizbraukt no Latvijas...ja zinu, mani gaida labi situēta valsts, ar lieliem sociāliem pabalstiem, labiem ceļiem un smaidīgiem cilvēkiem....
Vai sajūta, ka esmu iebraucēja Norvēģijā, lai kā tas man patiektos vai nē. Lai cik labi runātu norvēģiski, pazītu kaudzēm vietējos un zinu viņu kultūra pat labāk kā dažs vietējais, es esmu un palikšu latviete. Tā pat kā mums Latvijā krievi. Diezin vai, kāds krievs pēc pāris gadiem Latvijā ir kļuvis par savējo. Jā ir kļuvis, bet vienalga tiek uzskatīt par iebraucēju..skarbā realitāte....
Varētu jau palikt Latvijā un beigt gausties, bet es  mīlu savu ģimeni un uzupurējot savas intereses, dodos līdzi vīram, lai mēs būtu kopā. Varbūt to daru bērnu dēļ, lai viņiem būtu ģimene ar diviem vecākiem...bet varbūt tā ir manis pašas izvēle, meklēt jauno, piedzīvot svešo un stiprināt savu patriotismu, jo esot svešumā es tikai aptvēru, cik mums ir skaista jūra.....
 ....īsti dārzi ar īstām ogām ( lai cik tas neskanētu ironiski)....
 .....bērniem bērnība.....
 .....un brīnumi (kaut vai par mazām odziņām, kas vienā dienā ir zaļas, bet nākamā jau zilas, nu tak brīnumi!)...
 .....un ēst ar gardām mutēm.....

 ....audzēt pašiem savu saimniecību....

 ...un būt kopā ar vecvecākiem....

Es zinu, kad pienāks tā diena, kad koferi tiks nolikti pažobeles dziļākā stūrī un mēs varēsim dzīvot savās mājās.....un cerams, kad mūsu Lielie Vīri  Rīgas mājā sapratīs kad jauniem, strādīgiem cilvēkiem un kuplām ģimenēm ir vērtība!


1 komentārs:

Алёна Писарева teica...

Labi, ka ir iespēja pavadīt laiku savā zemē! Lai šis laiks silda dvēseli un palīdz garīgi!

"Diezin vai, kāds krievs pēc pāris gadiem Latvijā ir kļuvis par savējo. Jā ir kļuvis, bet vienalga tiek uzskatīt par iebraucēju..skarbā realitāte...." Arī Latvijā dzimis krievs tiek uzskatīts par svešu... žēl...