pirmdiena, 2012. gada 27. augusts

KŪMU GODI

Solītais stāsta par Krustabām. 
Gaidot savu trešo bēniņu, ļoti daudz lasīju latviešu folkloru. Vai tā bija sagadīšanās, vai patiesas ilgas pēc mājām... dziļi sirdī vēlējos, lai mēs nezaudētu savu latviskumu. Tāpēc nolēmu jau kopš mazotnes saviem bērniem dot visu to labo un skaisto  - latvisko. 
Sagaidot mazo meitiņu, sapratu, mēs viņai rīkosim īstus Kūmu godus. Lai cildinātu viņas ierašanos mūsu ģimenē, godātu mūsu senčus, dotu meitai vārdu un  piemeklētu Dižkūmas.  
Ar prieku, skanīgu dejas soli, spēka pilniem vēlējumiem mūsu meita tika uzņemta Alkšņu dzimtā.

Pēc latviešu tradīcijām Kūmības ir pirmie cilvēka godi, kad bērnu uzņem dzimtā, nodrošina svētību, labklājību un aizsardzību.
Kūmībās tiek veikta:

 Pādes dīdīšana, ko veic DIŽKŪMAS kopā ar LASĪTIEM ļaudīm (Lasīti ļaudis ir tie cilvēki, kuru īpašības tu vēli savam bērnam. Vai tas ir skaistums, gudrība, bagātība, čaklas rokas vai lēnīgums. Katrs cilvēks ir īpašs šajos svētkos, Lasīts ļaudis jeb mazā kūma) .
 Tā ir viena no būtiskākajām Kūmību sastāvdaļām, ko papildina Pādes spēka vārda meklēšana un Kūmu solījums atbalstīt, sargāt, mīlēt un lolot mazo Pādi savas dzīves garumā.
Mēs Hermīnei izvēlējāmies trīs Dižkūmas - divas krustmates un krustēvu. 

Dižkūmas (Agnese ar Pādīti, krustēvs Raivis ar sievu Elīnu) un Kūmu godu vadītāji  - lielais vīrs platmalē Vidvuds ar savu sievu Ivetu Medeni.
Meitai savos pirmos svētkos tika dāvāta josta, kas trīsreiz apjosta, sargās viņu no ļauniem skatiem, sliktam domām un vārdiem....
Pādes dīdīšana. Mazā Pādīte tiek dota katrai kūmai, kura to turot rokās dīda. Tā mazā Pādīte iegūst Kūmu jeb Lasīto ļaužu īpašības un vēlējumuS. 
Dīdīšana rit raitā solī, lai muguras slapjas! Un cik Kūmu, tik reizes Pādīte tiek dīdīta. Šajā rituālā svarīgi ir, lai sievas un meitas ir ģērbušās brunčos un kurpēs, lai brunči griežas un labi var dzirdēt kāju piesitot.


Pēcāk mazai Pādītei tiek doti spēka vārdi ( Spēka vārdu (spēka vārdu bērnam piedzied atbilstoši Kūmu vērojumiem Krustabu dienā . Tas nozīmē, ka, braucot uz Krustabām katram jāpēta zīmes dabā - tas var būt kāds dzīvnieks, kurš pārskrien pāri ceļam, kāda dabas parādība, strauja upe  u.tml., kaut kas ļoti zīmīgs, kas piesaista uzmanību, varavīksne u.t.t.);


Kūmas apmazgā mazo Pādīti ar avota ūdeni, vēlot viņai...... raitu soli, gaišu skatu, gudru galvu....
Ziedojumi un vēlējumi. Katra kūma, mazam bērniņam  ziedo sudraba monētu vai saktiņu un  vēlot ...no sirds uz sirsniņu.....vecāki šos labos sirdsvārdiņus tin kamoliņā, kas mazai Pādītei palīdzēs grūtās un nebaltās dienās. Meklējot atbildes un īstos vārdus.....



Katra kūma pēc ziedojuma stiprinās ar krustvecāku vesto maizi ar sāli un medu...dzerot avota ūdeni, lai labiem vārdiem ilgs mūžs....

...ierakstīti kūmu apliecībā, esi apliecinājis savu klātesamību....uzņēmies rūpēties un palīdzēt mazai Pādītei, kā arī apņēmies ierasties uz viņas nākamiem lieliem godiem....


Kā ja īstos latviešu svētkos...danči! Mums muzikantu nevajag, mums rīklītes skaļi skan!

Lai mēs neaizmirstu savus svētkus, savas dziesmas un lustīgu svinēšanu!

4 komentāri:

Inese teica...

Paldies par stāstu!
Skaisti svētki Hermīnei, vecākiem, krustvecākiem...

Elīnas brīvlaiks teica...

tas noteikti bija ļoti skaisti :) mums šogad bērnudārzā Jāņu/mazā izlaiduma pasākumu vadīja Medeņi, uzreiz pilnīgi cita atmosfēra

Una teica...

skaisti, nedaudz tirpas izskrēja cauri, iztēlojoties, cik tas bija spēcīgi!

Ieva Zavjalova teica...

Laiks skrien,un prieks,ka tagad sāk vairāk cilvēki pievērsties latvietībai. Drīz vasarā manu radu saimei arī būs krustabas. Žēl,ka pati gan netikšu redzēt. Bet tās sajūtas un domas jau vien ir spēcīgas tagad.