pirmdiena, 2012. gada 4. jūnijs

vasaras brīvdienas

Pēc divu nedēļu adoptēšanos un bezkomunikācijas esmu atkal atpakaļ:) Droši vien jau nojautiet, esmu Latvijā! Oh, sajūtas ir labas un vienlaikus ļoti nostalģiskas.

 Pirmais, kas ļoti krita acīs, ierodoties Latvijā,  bija zaļums....visi koki un zāle likās tik spilgti zaļi ...un līdzenums, nokāpjot no sava kalna gala ar skatu uz apsnigušām klintīm, likās, ka braucot no Rīgas lidostas uz Saldu, viss ir tik taisns un līdzens, skaisti, ko lai saku...ja neņem vērā bedres un trakos braucējus:)tad pirmie iespaidi ir ļoti pozitīvi.
 Par to bezkomunikāciju....tas bija mērķis, ko es uzstādīju sev un saviem bērniem, vai mēs bez multenēm un Mamma bez sava bloga var iztikt kādu laika periodu. Gāja grūti, īpaši jau man:) jo pierastā vakara rituāla vietā, kad skatījos dažādas mājas lapas un rakstīju par mūsu aktivitātēm, tagad lasīju grāmatas, intensīvi tamborēju un audzēju cāļus:))

Kā mums iesākās vasaras brīvlaiks Latvijā skatieties paši! 

Nenovērtējamas vērtības,kas tika jau pirmā dienā nobaudītas, omītes audzētie salāti. Sauciet tos par eko vai peko, bet tie ir salāti ar lielo S..
 Protams svētki un tautas tērpi. Tā kā līdz Dziesmu un deju svētkiem vēl vesels gads, tika rīkoti mazie Dziesmu svētki novados. Šoreiz arī Saldus Kalnsētas parkā. Man, kultūras izsalkumu pārņemtai, nākamā dienā pēc ierašanās bija jāiet un jāredz šis pasākums:) ( Tā kā mums pašiem auto nebija, tad labi ka ir vecās labās draudzenes, kas vienkārši atbrauc pie mājām un tevi savāc uz šādām izdarībām. Paldies Lienei:))
 Vecās mantas un aktivitātes. Siltums un dārzu romantika......

 satikšanās ar pasaulē vērtīgāko draugu....opi....
 atgriešanās Alkšņu mājā...un lielie tīrību darbi

 Un te au arī stāsta pirmās daļas nobeigums. Kas tad īsti slēpjas tajās olās? Vai tikai omlete un kēksiņi?
 vai mazi pūkaini cālīši......
Mūsu jaunā aizraušanās putnkopībā rit pilnā sparā. Varu jums pateikt vienu, šitie zvēri aug ne pa dienām bet pa stundām. Ņemšanās liela, bet interesanta, jo kā tad savādāk tie mazie zinās, kur tās olas rodas un kā tās vistas izaug (cerams, ka kāda no šīm pūkainām radībiņam ir arī vista:))

Lai jums jauka un silta dieniņa! Un prieks par darāmiem darbiem!!! 

7 komentāri:

...ar cieņu un smaidu,.. teica...

...:) Alkšņu māja kā no pasakām izvilkta un cāļi... ak, es arī gribu cāļus:)
Lai Jums skaists Brīvlaiks Latvijā:)

Laine teica...

es redzu, ka cāļu audzēšana pavisam drīz būs jaunais blogeru un mājsaimnieču trends! :D:D:D:D
Es arī gribu cāļus!
Un tik ļoti priecājos, ka esat Latvijā!
Skaisti! Atskrieniet ciemos uz Zaubes mežiņu!

dabasmamma teica...

Paldies jums mīļās!!! Un es ļoti ļoti ceru, ka mēs tiksimies klātienē!! Meitenes, cāļus vajag, tas ir interesanti gan pašiem gan maziem rakariem:))

Vi teica...

:) smaidu daudz...Lai lieliskas vasaras brīvdienas!
Un es ar esmu viena no tiem, kas par cāļiem :D būs vien jāpiekrīt Lainei :)

Ilze teica...

Cāļi tiešām ir forši..atsauc atmiņā bērnību, kad laukos pieskatījām mazos cālīšus pirmajās dienās jo īpaši ucinājām.. un vēl mazi pīlēni ar saviem knābīšiem..un tā mīlīgā čiepstoņa..eh.. :)

Plūmīte teica...

Lasu un priecājos - tik forša un pacilājoša ziņa! Jā, un Alkšņu māju es arī gribētu apdzīvot!! :)

dabasmamma teica...

Star citu to mājiņu Gatis uztaisīja no vecām garāžas durvīm! Un jumta vietā ir skaida plāksnes ar jumta pārsegumu. Izmaksas nebija tik lielas kā domājām. Bet variet iedomāties kāds prieks bija mazajiem:))Tas jau arī ir viens no Mammas nepiepildītiem bērnības sapņiem:)))