svētdiena, 2012. gada 24. jūnijs

svētku mirkļi

Gada skaistākie svētki ir aizvadīti....rotājoties, dziedot un lustējoties...ir pēcsvētku miers un nogurums....arī dabā ir jūtama miera un tīrības sajūta....
Tā kā šogad dažādu apstākļu vadīti, nevērtajām doties uz laukiem, svētku burvību mēģinājām radīt e pat Saldus dārzā. Sanāca gandrīz tik pat labi, kā krastmalā:)! Labi, labi, nebija jau mums 60 000 cilvēku ,bet jautrība bija un tas jau ir pats galvenais:)

rotājoties un gatavojoties....
..... iestudējot latviešu "Rausīti"....
 ....iejūtoties krievu pasakā "Par rāceni"....
 ....rāceņa izraušana:)....
 stāsts par Sprīdīti.....Gustava mīļākais tēls. Līgo rītā viņš jau bija gatavs tērpties Sprīdīša drēbēs un doties laimi meklēt...
 ...pēc lielo lomu spēles un jautrības, miera vairs nebija, ko darām? Protams, spēlējam tālāk! Spēle, "Vecā ragana, ko tu dari!"....
 ....Lai saule ātrāk uzlēktu un tumsa tiktu aizdzīta, bērni taisīja savu uguns rituālu...
Pievienot parakstu
Siltu vasaru un jūras laiku!

ceturtdiena, 2012. gada 21. jūnijs

Vasaras saulgrieži

Īsākā nakts un garākā diena....Vasaras saulgrieži un laiks kad dabā ir jūtama milzīga enerģija. 21. jūnijs....laiks, kad visai dzīvai radībai piemīt maģisks spēks. Katra lasītā zālīte, labā doma un dziedātā dziesma ir īpaša....
Svētki sākas brīdī, kad tiem gatavojamies. Jo tas ir pats interesantākais un svarīgākais laiks. Cits velk pūra lādi laukā ar lina tērpiem un latvju rotām, cits pārlapo dziesmu grāmatas, cits dodas meklēt labākās pļavas ar trejdeviņām zālītēm, cits ar sarakstu uz Rimi pēc alus un siera.... katram šī gatavošanās ir īpaša un laba. Jo galvenais ir radīt svētku sajūtu, tādu, kādu mēs mākam, un kāda mums katram ir pieņemama.....
Jau no bērnības man atmiņā ir palikusi viena īpaša Vasaras saulgriežu sajūta....smarža......ienesot istabā pļavā plūktās zālītes, jauno bērzu lapiņas, svaiga maize krāsnī un piena vārīšanās lielā katlā, kura mutuļošana gala beigās radīs īpašu apaļu ritulīti....cilvēku rosīšanās un gatavošanās, man kā mazai meitenei likās maģiska, ar īpašu smaržu...kas tajā visā slēpās, vai pateicība saulei, ko tā mums devusi, vai māka radīt svētkus....
Kopš dziedu folkloras kopā "Medainis", esmu uzzinājusi ļoti daudzas un vērtīgas lietas par svētku svinēšanu un to nozīmi. Par to paldies visiem dzīves gudriem Medainiešiem!! 
 Viens no tiem ir Uguns rituāls, kas tiek rīkots Vasaras saulgriežos, kā pateicība ugunij, kas mums dod siltumu, pārticību un svētību. Šī ir tā diena, kad mēs varam pateikties, ziedojot tai visu labo....labas domas, vārdus, dziesmas, ziedojumus...un lūdzot pieņemt mūsu vēlējumus....Šajā īpašā mirklī mēs varam gūt uguns svētību, gan ar labām un patiesām domām, gan klusībā lūdzot palīdzēt piepildīt mūsu vēlēšanās....
Galvenais jau ir ticēt visam labam un visam tam, ko mēs darām. Lai vairāk labās enerģijas un domas mūsos rodas, tad arī atnāks tā īstā noskaņa un svinēšanas luste. 
Mācīsim saviem bērniem ,cik mēs esam vienreizēja, neatkārtojama un īpaša tauta. Jo mēs zinām, mākam radīt un svinēt svētkus. Vai tie ir gadskārta svētki, ģimeņu tradīcijas vai īpašās svētdienas sajūtas....

 Lai uguns nenodziest Jāņus sagaidot....
 Un spēks ko mums dot šis laiks, lai saglabājas līdz nākamiem Saulgriežiem.....
 Jauku līgošanu!!!

otrdiena, 2012. gada 19. jūnijs

Alberta sporta diena

Vārdadienas svinības ir viens jauks pasākums. Labi ka mēs tos vēl svinam! Jo tā mūsu sarakstā ir par vieniem skaistiem svētkiem vairāk. Šoreiz par Alberta vārda dienu. 
Tiem kam mājās aug zēni, droši vien jau ir apjautuši, kas tad ir galvenās džeku aktivitātes. Nu, protams, sports! Jo lielāki aug, jo nopietnākas spēles:) Līdzās stundu ilgai futbolu spēlei dārzā ar ovācijām, kliedzieniem un uzvarām...tika spēlētas spēles, pūsti burbuli un Mammai bija tas lielais prieks tikties ar savām vecām labām draudzenēm:))



 Kamēr lielie zēni un meitenes skrēja, leca un cīnījās par pirmo vietu pie bluķa....tikmēr mazie bērni miera netraucēti nodarbojās ar saimnieciskām lietām...

Lai jauka  vasaras Saulgriežu gaidīšana! 

trešdiena, 2012. gada 13. jūnijs

Sauciet to par idilli vai vasaru Latvijā....mūsmājās katrs ir atradis savu mazo mieriņu. 

vienam krāsas un otas sirdij tuvākas....

 citam kukaiņu pētniecība.....
 vēl kādam cāļi liekas kā paša bērni.....
 un Mammai gandarījums par atmiņu kārtošanu:).....

Lai silta dieniņa.....

pirmdiena, 2012. gada 11. jūnijs

mājsaimniecība

Mūsu Pīkstuļi, kā tos ir iesaukuši zēni aug ar katru dienu. Tāpēc no kartona apartamentiem, tie tika pārcelti uz labākām mājām. Kaut arī naktīs vēl nesam uz siltākām telpām ,dienā putnu saime dzīvojās laukā. Nākamais plāns ir Vistu mājā. Ideja mājai tika noskatīta šeit.  Kad naktis paliks siltākas un cālēni būs lielāki, liksim tos lauku būdiņā. 

 Kamēr cāļi aug un Vistu mājas tiek plānotas, Mamma ir ķērusies pie bilžu līmēšanas. Ir pagājis vesels gads, kopš pēdējo reizi attīstīju bildes. Tā tik knipsē un knipsē un  beigās nevar saprast, kuras lai attīsta un kuras nē. Nu tad no labākām tika izlasītas 500 bildes!! Nu tik jāsalīmē un jāsaraksta lielie notikumi un piedzīvojumi! Laiks arī izdevīgi lietains, tieši tāds, lai neietu laukā un kūsātos ar atmiņām. 

ceturtdiena, 2012. gada 7. jūnijs

Rīgas ieņemšana

Ja ģimenes lielākais pārsvars ir bikšu valkātāju, tad neizbēgamas intereses ir kariņi ,ieroči, bunkuri un viss kas saistīts ar īstu džeku lietām:)) Man tik atliek atbalstīt viņu trakās idejas un doties līdzi zēnu piedzīvojumiem. 
Sarunas par karošanu sākās ceļā no Saldus uz Rīgu, kura ceļa posmā Kalnciems - Rīga ir Ložmetējkalns. Sākām runāt par to, kā kādreiz cilvēki ir cīnījušies, lai aizsargātu savu valsti un Rīgu. Dzīvojuši izrakumos meža vidū bez siltas gultiņas un mammas pasakām....Tā šķetinot vēstures lapas nonācām pie tā, ka jābrauc vien Vecrīgā un jāskatās kur tas prezidents dzīvo, un kā tie īstie vīri kādreiz cīnījušies. Vizīte pie prezidenta nebija sarunāta, atlika vienīgi aprunāties ar nerunīgo goda sardzi un, protams, nofotografēties:) 
 Dodoties ceļā uz Pulvertoni jeb Smilšu torni. Tā arī es īsti nesapratu, kāpēc to dēvē par Pulvertorni, jo sākotnējais nosaukums ir bijis Smilšu tornis, kuru misija bija uguns ieroču uzpildīšana un pielietošana.
 Šitās tēmas man ļoti piesaista, bet teikšu godīgi, manas zināšanas ir ļoti niecīgas....mūžu dzīvo mūžu mācies!!!
Kara muzejā, kas atrodas Smilšu tornī, nekad nebiju bijusi. Bet tagad droši to varu ieteikt visiem interesentiem. Ļoti izsmeļoša un interesanti parādīta Latvijas vēsture! Ieeja   - brīva!

Zēni dabūja visu, ko vēlējās: pasēdēt ierakumos, šaut ar ložmetēju, izveidot paši savu kara monētu un redzēt tās kara lietas, kas kādreiz tika izmantotas!

Ceru, ka tā būs un paliks tikai vēsture, un mums savi zēni nevajadzēs laist nezināmos kara laukos....

Lai prieks par savu zemīti!!! 


otrdiena, 2012. gada 5. jūnijs

jūnijs rit pilnā sparā

Liekas ka laiks šeit Saldū ir apstājies. Varbūt ka man vienkārši ir paveicies....jo neesmu iejūgta darba ritenī un varu baudīt laiku kopā ar saviem bērniem un mājdzīvniekiem:)
Būs jau jāpiekrīt tam, ka bērniem augot arī pats tu audz un pilnveidojies. Lietas, kas kādreiz likās mazsvarīgas un nevērtas, tagad iegūst citu pasaules skatījumu...kaut vai miers un vienkāršība. Neskrienot pakaļ katram jaunumam un notikumam, mierīgi dzīvojot kopā ar ģimeni, vērojot savus bērnus un sadzīvojot ar dabu.  
Bet, protams, satikšanās ar draugiem, vai piedalīšanās kādās aktivitātēs ir daļa no šī miera un labsajūtas. Tā kā runa nav par dzīvošanu aiz žoga un iekapsulēšanos:)
Tad lūk, 
  1. kamēr zēni omei dārzā ''strādā''


2.  tikmēr Mammai mikseris kabatā un top pasaulē labākie kēksiņi. Esmu atradusi savu recepti. Sanāk vienkārši Dievīgi! Jā, tie atkal nāk no Norvēģijas, bet ja labas lietas nāk, tad tik jāpieņem:)
te būs arī recepte visām kēksiņu kārumniecēm un kārumniekiem:

4 olas
200gr cukura
saputo kopā
200gr sviests (izkaisēts)
250 gr milti
2 t.k. vaniļa cukurs
2 t.k. cepamā pulvera

saputotām olām ar cukuru pievieno izkausēto sviestu, miltus, vaniļa cukuru, cepamo pulveri. Visu kārtīgi samaisa un pilda formiņās. Tā kā man nav kēksiņu panna, es lieku vairākos formu papīros, lai neiztek pannā. Cep 180t° kādas 15 min. Līdz paliek brūngani. Var pievienot ievārījumu, ogas vai uzkaisīt sadrupinātu šokolādi pirms cepšanas!
Lai izdodas un labi garšo!!!


3. Gustavam tagad tik cāļi galvā:)

4.  Mēs ar draudzeni spriedām, vai tā ir sakritība vai kas, kad otriem bērniem ģimenē ir ļoti liela interese par zīmēšanu. šeit arī neapgāžams fakts. Kamēr lielie zēni ārā skraida, tikmēr mazie zīmē, zīmē un vēlreiz zīmē:))
 5. Atkal atgriešanās džudo. Man ļoti patīk šī aktivitāte. Varbūt tāpēc, ka saldeniekiem ir milzīgi paveicies ar džudo treneri vai arī šis sporta veids ir humāns bērniem, ar to ka galvenais ir bērnu prieks un vēlēšanās piedalīties, nevis milzīgā konkurence un cīņās gars.  Albertam ļoti patīk un mums arī:)

Mazo džudistu sporta diena! 


Diploms ar medaļu. Prieks un gandarījums neizsakāms. Lai arī kāds tur numurs būtu ierakstīts....
Lai degsme un prieks katru dienu!!!

pirmdiena, 2012. gada 4. jūnijs

vasaras brīvdienas

Pēc divu nedēļu adoptēšanos un bezkomunikācijas esmu atkal atpakaļ:) Droši vien jau nojautiet, esmu Latvijā! Oh, sajūtas ir labas un vienlaikus ļoti nostalģiskas.

 Pirmais, kas ļoti krita acīs, ierodoties Latvijā,  bija zaļums....visi koki un zāle likās tik spilgti zaļi ...un līdzenums, nokāpjot no sava kalna gala ar skatu uz apsnigušām klintīm, likās, ka braucot no Rīgas lidostas uz Saldu, viss ir tik taisns un līdzens, skaisti, ko lai saku...ja neņem vērā bedres un trakos braucējus:)tad pirmie iespaidi ir ļoti pozitīvi.
 Par to bezkomunikāciju....tas bija mērķis, ko es uzstādīju sev un saviem bērniem, vai mēs bez multenēm un Mamma bez sava bloga var iztikt kādu laika periodu. Gāja grūti, īpaši jau man:) jo pierastā vakara rituāla vietā, kad skatījos dažādas mājas lapas un rakstīju par mūsu aktivitātēm, tagad lasīju grāmatas, intensīvi tamborēju un audzēju cāļus:))

Kā mums iesākās vasaras brīvlaiks Latvijā skatieties paši! 

Nenovērtējamas vērtības,kas tika jau pirmā dienā nobaudītas, omītes audzētie salāti. Sauciet tos par eko vai peko, bet tie ir salāti ar lielo S..
 Protams svētki un tautas tērpi. Tā kā līdz Dziesmu un deju svētkiem vēl vesels gads, tika rīkoti mazie Dziesmu svētki novados. Šoreiz arī Saldus Kalnsētas parkā. Man, kultūras izsalkumu pārņemtai, nākamā dienā pēc ierašanās bija jāiet un jāredz šis pasākums:) ( Tā kā mums pašiem auto nebija, tad labi ka ir vecās labās draudzenes, kas vienkārši atbrauc pie mājām un tevi savāc uz šādām izdarībām. Paldies Lienei:))
 Vecās mantas un aktivitātes. Siltums un dārzu romantika......

 satikšanās ar pasaulē vērtīgāko draugu....opi....
 atgriešanās Alkšņu mājā...un lielie tīrību darbi

 Un te au arī stāsta pirmās daļas nobeigums. Kas tad īsti slēpjas tajās olās? Vai tikai omlete un kēksiņi?
 vai mazi pūkaini cālīši......
Mūsu jaunā aizraušanās putnkopībā rit pilnā sparā. Varu jums pateikt vienu, šitie zvēri aug ne pa dienām bet pa stundām. Ņemšanās liela, bet interesanta, jo kā tad savādāk tie mazie zinās, kur tās olas rodas un kā tās vistas izaug (cerams, ka kāda no šīm pūkainām radībiņam ir arī vista:))

Lai jums jauka un silta dieniņa! Un prieks par darāmiem darbiem!!!