svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

sestdienas izklaides

Jau agrā sestdienas rītā, domas tā vien vedās doties kaut kur... Plāni miglā tīti, bet vajag:)
 Domāju, domāju, līdz beidzot iešāvās prata, jāiet skatīties varžu kurkuļi......khmmm, būs man laikam jāmaina bloga nosaukums, jo kārtīgai Dabas mammai jau tā kā vajadzētu zināt, kurā mēnesī tie kurkuļi ir redzami:). (ne jau divas nedēļas pēc oficiāla sniega nokušanas...:)

 Labi labi, sauciet mani par Kinderolu, kas no ārpuses ir brūna, bet iekša blonda no visām pusēm:) Un kas vēl notiek, kad to pārsteigumu atver....mjāā, 

Bet iemeslu vajadzēja un tāds neloģisks, arī atradās, atlika vienīgi salikt ceļa somas un doties ceļā...
Diena auksta, bet ļoti saulaina, īsti piemērota pavadīšanai pie dabas....

 Albertam jau likās ka mani vārdi ir attaisnojušies, bet nācās mazliet vilties, jo tās bija tikai ūdenszāles..
 Mums ar mērķi bija līdzi āmurs...hmm, kāpēc, ļoti vienkārši, saklausoties stāstus par dārgakmeņiem, kuri tika atrasti klintīs, lielam zēnam arī gribējās savu laimi izmēģināt. Un ja nu tur kāds spīdīgs akmens izkaļams....izdevās ar tikt pie interesantiem akmentiņiem, kas galvenais bija pašu izkalti!
Pasaku meža noslēpumainie tēli...un zēni:) 


 ceļā uz mājām, pa meža takām un akmeņiem. Starp kokiem un mošķīšiem. Varžu kurkuļus neatraduši, bet kārtīgi izstaigājušies, akmeņus izkaluši, Pasaku mežā pabijuši un desiņas cepuši.....
Lai rosīga un labam domām pilna iesākās šī nedēļa!!!

2 komentāri:

Vi teica...

Kā man tīk - sauciet mani par Kinderolu!!! :)))
bet lai kāds ar nebūtu pārgājiena iegansts... izdevās tak!!! Un kurkuļi ar laiku ar tiks atrasti ;)

dabasmamma teica...

hehe, to man viena draudzene piešķīra, kad atkal izpildījos pilnīgi neloģiski:))Bet jā, pārgājiens izdevās un pēcāk bija labs un patīkams nogurums...