otrdiena, 2012. gada 24. aprīlis

pēdu masāža bērniem

Kopš Alberts ir sācis iet skolā un visās pārejās aktivitātēs, ir vakari, kad mazam zēnam ir grūti iemigt. Kaut arī mūsmājās ir stabila vakara rutīna ar vakariņām, mazgāšanos un pasaciņu, atrodoties gultā pulks.19:30 kaut kas mazo prātu neliek mierā.
Ko darīt, kā lai mazie  atrod mieru vakara stundā?.... piedaloties dažādos semināros (īpaši palicis atmiņā  2007. gadā rīkotais WAIMH seminārs, kurā es tiku, pateicoties fantastiskam darbam Māmiņu klubā. Tur bija tēma par pieskārienu.)

 Cik svarīgi bērnam ir pieskāriens.

Cik bieži mēs savus bērnus apmīļojam, masējam, bužinam un čubina.
 Protams, kamēr viņi ir maziņi bēbīši, tas ir pašsaprotami. Bet kas notiek, kad mūsu bērniem paliek 5, 6 gadi? Vai mēs viņus ņemam klēpī un mīļojam...tas bija liels jautājums man pašai? Un es sapratu, ka man vairāk vajag pievērs uzmanību ne tikai mazā bērna fiziskai aktivitātei un attīstībai, bet veselīga miera uzturēšanai.
 Un tāpēc pie vakara rituāla ieviesām pēdu masāžu mūsu puišiem.
Ļoti vienkāršu, mīļu pēdu glaudīšanu ar Weledas arnikas eļļiņu, kas vienlīdz silda un dod patīkamu maigu smaržu. Es to atšķaidīju 50:50 ar dabīgu  bērnu eļļiņu, lai smarža nebūtu tik specifiska, un miedziņš ātrāk atnāktu. 
Kamēr masējam  kājiņas dziedam vakara pasaciņu vai dziesmiņu par bitītēm.  (tā mums ļoti patīk no Asniņa laikiem).
Kāpēc es visu laiku saku mēs, tāpēc, ka es to darām ar Gati kopā. Tā ir sava veida tradīcija, kas ar laiku ir ieviesusies mūsu ģimenē. Bērniem ļoti patīk, un mums arī. Miers un miedziņš atnāk nemanot, un tas ir vislabākais veids, kā iztikt bez kliegšanas, bļaušanas un liekas ņemšanās vakara vēlajās stundās.

Lai salds miedziņš......

Nav komentāru: