piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis

jēri

Solītais stāsta par jēriem. 
Ir pienācis ilgi gaidītais pavasaris ar siltu laiku un spožu sauli, un pilnu kūti jēriem. Šoreiz gan kaimiņa kūtiņa bija tā laimīga, kurā mēs devāmies skatīties, kādi ir tie mazie jēriņi, kuri dažas dienas atpakaļ vel atradās mammas puncī. 
Teikšu jums atklāti, man vienmēr ir bijusi vēlēšanās turēt mājās dzīvniekus, vistām, trušiem, jēriem.... no bērnības atceros to fantastisko sajūtu, kad katru vasaru devāmies uz laukiem, kur omītei bija pilna kūtiņa zvēru - govs Pienene, aitas, cūciņas un niknais gailis, kas man tiešām ļoti nepatika, vistas, suns un kaķis. Likās ka mēs savā bērnībā varējām izbaudīt īstu un patiesu dzīves ritmu, kurā valdīja citi dabas likumi un kārtība. Kurā katrai dienai bija jēga un saturs, jo lopiņi prasīja savu, un cilvēki arī. 
Es ļoti ceru, ka mēs saviem bērniem arī varēsim dot to īpašo dabas dzīvi, ko paši esam piedzīvojuši, bet kamēr tas viss ir tādā sapņu un plānu līmenī,tikmēr jāpriecājās par tiem dzīvnieciņiem, kas dzīvo mums visapkārt....kaimiņos. 

 Alberts bija gatavs jēriņu kaut tūlīt pat ņemt uz mājām! 

  kās var būt labāks par braucienu traktora piekabe un šūpošanos milzum vecā ozolā. Tāds augstums un izrāviens, ka tik turies!

 Lai prieka pilna un saulaina nedēļas nogale!!!

Nav komentāru: