pirmdiena, 2012. gada 30. aprīlis

ak tas pulkstenis....


Jā, jā, jā, tas ir sapņu pulkstenis, ko pirmo reizi ieraudzīju vecā norvēģu interjeru žurnālā un pilnīgi tajā iemīlējos.... iedomājieties, kad jūs varētu nēsāt pagaišā gada pulksteņa uzadīto šallīti, kurā iekšā būtu ieadīti visi lielie un mazie notikumi. Mājas prieki, skandāli un smiekli.....
 Lielais gandarījums tādām slinkām adītājām kā man. Sēdi un skaties, kā pulkstenis tavā vietā dara smalkos rokdarbus...

vairāk idejām un interjeru knifiem no Norvēģijas atrodami šajā mājas lapā!

Jā kādam ir zināma kāda latviešu dizaineru lapa, būšu diktam priecīga to apskatīt:))

Sveiciens 1. maijā!!!

aizraušanās un azarts

Nedēļas nogale ir pagājusi, ar milzum daudz notikumiem un sportiskām aktivitātēm....
Kamēr zēni ar pilnu nopietnību gatavojās futbola sacensībām, tikmēr Mamma kala savus slepenos plānus. 
Bet nu visu pēc kārtas. 
Kopš janvāra Albertam viena no kaislībām ir futbols. Kurās tētis mūsu ģimenē ir galvenais iniciators. 
Šeit tas notiek tā:  klases vecāki izlemj, ka bērniem ir vajadzīgs futbols, un tad brīvprātīgie vecāki arī uzņemas treniņu organizēšanu un  vadīšanu. Tas nozīmē, kad mēs par futbola treniņiem nemaksājam, un vecāki, kas tos organizē arī nesaņem atalgojumu. Jo viņi to dara saviem bērniem. Futbolu komanda tiek reģistrēta oficiāli rajona futbola organizācijā, kuru arī vada bērnu vecāki, un tālāk tiek organizētas sacensības. Sacensībās mēs maksājam dalības maksu (tas par kausiem un dāvanām). Vietējā pašvaldība un firmas atbalsta ar formu iegādi un futbola laukuma uzturēšanu. Sacensību laikā vecāki jeb mammas strādā bufetē, kurā tirgo pašu ceptas kūkas un cīsiņmaizītes. Ienākošā nauda tiek ieguldīta futbolu attīstībai. Gan spēļu organizēšanai, gan jaunu tērpu vai medaļu iegādei, u.c. Mazliet no teorētiskās puses...
Bet nu pie spēles!
 Šīs nedēļas nogalē notika pirmās lielās rajona sacensības 1 -7 klasei. Puiši bija spēlei gatavi un vecāki arī! 
Sestdienas rītā devāmies uz futbola laukumu, kurā pulcējās vairāk kā 300 spēlētāji vecumā no 5 - 12 gadiem. 


 Spēles azarts un vecāku atbalstīšana bija milzīga. Cits bez balss pēc spēles palika.... cits ar prieku un kausu mājās atnāca. 
Visi mazie spēlētāji tika pie kausiem un dāvanām, jo galvenais ir prieks par spēlēšanu ne tie punkti:) Lielākie zēni un meitenes gan sīvi cīnījās par vietām un medaļām. 
Pēc spēles sapratu,  jāmet miers maniem lieliem plāniem.....balss ir pazaudēta un spēka ir vien kā iekrist gultā un nedarīt neko....ārprāts cik tas brutāli skan:)) 
Bet kāds tur miers, pienāca svētdiena un nagi tā tik niezēja uztaisīt ideju grāmatas
Ideju grāmatas radās pateicoties SouleMama grāmatām, kurā viņa apraksta par putnu pētīšanu un dabas izzināšanu. Kā lai to visu atceras, kas dabā aug un dziesmas dzied? Tāpēc tapa ideju grāmatiņas, kurās pierakstīt visu svarīgo un interesantu. Paldies viņai par ideju! Un nu....

.....taisām augšā!

  • Ņemam 5gab  A4 lapas (var izmantot gan kopējamās lapas, gan akvareļu), 
  • Nogriežam no augšpuses un sānu malas kādus 2 cm ( lai lapas nenāktu ārā no vāka). Vākam var izmantot gan baltu biezāku papīru vai arī krāsainu. Es izmantoju krāsaino kartonu,
  •  Salokam uz pusēm un sašujam! 



  •  Var nogriezt stūrīšu, lai interesantāk, vai atstāt tos kādi ir...

 Un kad jau azarts rokās, tad apstāties nevar (tas tā pat kā džekiem futbols:)) Sašuvu saviem SFO skolas bērniem arī, lai ejot mežus pētīt, ir grāmata, kur visu pierakstīt!!
 Gustavam divreiz nebija jāsaka, kur tā grāmata liekama! Paķēra to, kas puišu krāsa (tā viņam pašreiz ļoti aktuāla krāsa), Un prom uz terases pētīt putnus.... tas ir putns kokā, ja jūs labi ieskatieties:)).
Liekas vienkāršas lietas, bet ko gan bērniem vairāk vajag, kā brīvību, krāsas un kādu baltu lapu....
Meklējam jaunas aizraušanās! 

ceturtdiena, 2012. gada 26. aprīlis

sirds

Gatavojoties lielajiem vasaras notikumiem un braucienam uz Latviju, gribēju saviem jaukajiem skolas kolēģiem uz atvadām atstāt kādu mīļlietiņu. Ilgi domāju, ko lai taisu? Ko tādu, kas liktu parastā darba dienā pasmaidīt un atcerēties, ka ne jau visu mēs varam nopirkt veikalā.... īstu prieku un mīlestību mēs varam saņemt tikai no cilvēka....tā tapa sirdis....lina mīkstie spilventiņi, kas darināti ar mīlestību un labām domām..... labiem un foršiem cilvēkiem

ar sirdi sirdij 

otrdiena, 2012. gada 24. aprīlis

pēdu masāža bērniem

Kopš Alberts ir sācis iet skolā un visās pārejās aktivitātēs, ir vakari, kad mazam zēnam ir grūti iemigt. Kaut arī mūsmājās ir stabila vakara rutīna ar vakariņām, mazgāšanos un pasaciņu, atrodoties gultā pulks.19:30 kaut kas mazo prātu neliek mierā.
Ko darīt, kā lai mazie  atrod mieru vakara stundā?.... piedaloties dažādos semināros (īpaši palicis atmiņā  2007. gadā rīkotais WAIMH seminārs, kurā es tiku, pateicoties fantastiskam darbam Māmiņu klubā. Tur bija tēma par pieskārienu.)

 Cik svarīgi bērnam ir pieskāriens.

Cik bieži mēs savus bērnus apmīļojam, masējam, bužinam un čubina.
 Protams, kamēr viņi ir maziņi bēbīši, tas ir pašsaprotami. Bet kas notiek, kad mūsu bērniem paliek 5, 6 gadi? Vai mēs viņus ņemam klēpī un mīļojam...tas bija liels jautājums man pašai? Un es sapratu, ka man vairāk vajag pievērs uzmanību ne tikai mazā bērna fiziskai aktivitātei un attīstībai, bet veselīga miera uzturēšanai.
 Un tāpēc pie vakara rituāla ieviesām pēdu masāžu mūsu puišiem.
Ļoti vienkāršu, mīļu pēdu glaudīšanu ar Weledas arnikas eļļiņu, kas vienlīdz silda un dod patīkamu maigu smaržu. Es to atšķaidīju 50:50 ar dabīgu  bērnu eļļiņu, lai smarža nebūtu tik specifiska, un miedziņš ātrāk atnāktu. 
Kamēr masējam  kājiņas dziedam vakara pasaciņu vai dziesmiņu par bitītēm.  (tā mums ļoti patīk no Asniņa laikiem).
Kāpēc es visu laiku saku mēs, tāpēc, ka es to darām ar Gati kopā. Tā ir sava veida tradīcija, kas ar laiku ir ieviesusies mūsu ģimenē. Bērniem ļoti patīk, un mums arī. Miers un miedziņš atnāk nemanot, un tas ir vislabākais veids, kā iztikt bez kliegšanas, bļaušanas un liekas ņemšanās vakara vēlajās stundās.

Lai salds miedziņš......

pirmdiena, 2012. gada 23. aprīlis

pārgājienu somas

Darbojoties skolā ar bērniem un atrodoties lielāko darba dienu laukā, vajadzība pēc pārgājienu maisiņiem bija acīm redzama. Jo atrastajiem akmeņiem, čiekuriem, kociņiem kabatās vairs nebija vietas!  Nekas cits neatlika kā ķerties klāt pie maisiņu pagatavošanas! 
Izvēlējos pilnīgi vienkāršu kokvilnas audumu, ar tāda paša materiāla lentēm. Kokvilnas audums, lai vieglāk izmazgāt  un lai mazie tos varētu apzīmēt ar audumu krāsām! Izmērs A4 formāts. Ļoti piemērots 5 - 7 gadus veciem bērniem.
Šujot somas, jutos kā tādā ķīniešu fabrikā, jo ja tev ir jāuzšuj identiski vienādas 20gab. somiņas, tad vienā brīdī tas jau sāk apnikt:)) Bet rezultāts bija acīm redzams, un tad jau arī dūša atgriezās!! 

 Iedvesu pilni bērni ķērās pie somu apgleznošanas! Vēl tik jānogludina un uz mežu prom!!
 Bet pa to laiku, mūsmājās tiek gleznots, gleznots un gleznots! Waldorfkrāsas ir ieņēmušas stabilu vietu mūsu aktivitāšu sarakstā!!! Bērni ir sajūsmā par jaunatklāto  krāsu pasauli!!!
Lai rosība jūsmājās!! 

piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis

jēri

Solītais stāsta par jēriem. 
Ir pienācis ilgi gaidītais pavasaris ar siltu laiku un spožu sauli, un pilnu kūti jēriem. Šoreiz gan kaimiņa kūtiņa bija tā laimīga, kurā mēs devāmies skatīties, kādi ir tie mazie jēriņi, kuri dažas dienas atpakaļ vel atradās mammas puncī. 
Teikšu jums atklāti, man vienmēr ir bijusi vēlēšanās turēt mājās dzīvniekus, vistām, trušiem, jēriem.... no bērnības atceros to fantastisko sajūtu, kad katru vasaru devāmies uz laukiem, kur omītei bija pilna kūtiņa zvēru - govs Pienene, aitas, cūciņas un niknais gailis, kas man tiešām ļoti nepatika, vistas, suns un kaķis. Likās ka mēs savā bērnībā varējām izbaudīt īstu un patiesu dzīves ritmu, kurā valdīja citi dabas likumi un kārtība. Kurā katrai dienai bija jēga un saturs, jo lopiņi prasīja savu, un cilvēki arī. 
Es ļoti ceru, ka mēs saviem bērniem arī varēsim dot to īpašo dabas dzīvi, ko paši esam piedzīvojuši, bet kamēr tas viss ir tādā sapņu un plānu līmenī,tikmēr jāpriecājās par tiem dzīvnieciņiem, kas dzīvo mums visapkārt....kaimiņos. 

 Alberts bija gatavs jēriņu kaut tūlīt pat ņemt uz mājām! 

  kās var būt labāks par braucienu traktora piekabe un šūpošanos milzum vecā ozolā. Tāds augstums un izrāviens, ka tik turies!

 Lai prieka pilna un saulaina nedēļas nogale!!!

trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis

Lappe pankūkas un spēles

Vakardien pamodušies sapratām, uz skolu neiesim, bet šodien darīsim ko pavisam citu. Zinu, zinu, kas tās tādas par muļķībām, uz skolu neiesim!! Bet ir tādas dienas, kad vajag uzkrāt enerģiju, lai tie ikdienas pienākumi un nodarbes atkal liktos interesantas un vajadzīgas. Tāpēc, plāns šodienai bija skaidrs, darīsim visu to, ko parasti skolas dienās nesanāk laika izdarīt un citreiz brīvdienas ir tik piesātinātas, kad arī tad aizmirstās par tik vienkāršām lietām, kā mieru - ilgu gulēšanu no rītiem ( tas pagaidām vēl nav izdevies ne vienam no mums, pieraduši celties 6:30 vai tur pirmdiena vai sestdiena:)),pankūku cepšanu un spēlēšanos.
Kamēr es rosījos pa virtuvi un cepu pankūkas ( šoreiz norvēģu Lappe pankūkas), tikmēr mazie spēlējās uz nebēdu!
Šīs ir vienas no manām iecienītākām pankūku receptēm. Ļoti vienkārši pagatavojamas un garšo kā tādas kūciņas:)

Lappe recepte 
1gl.cukurs
2-3 olas
olas, cukuru saputo kopā 
pievieno
2gl kefīra
3 gl milti
2 tēj. k. soda
visu kārtīgi samaisa un pankūku prieki var sākties. Pannu uzsilda uz vidējas temperatūras, jo pie lieliem grādiem pankūka apdeg un  viducis kārtīgi neizcepas.




 Pankūkas saēdušies un spēles izspēlējušies, zēni ķērās pie kā nopietnāka - tušu rakstīšanu. Mūsu mājās šī nodarbe tika ieviesta pēc viena pārgājiena gar jūru, kurā salasījām putnu spalvas un stāstījām stāstus par to kā senākos laikos rakstīja ar spalvu un tušu. Kā viņiem tas patika!! Ik pa laikam, tiek nolikti zīmuļi, krītiņi un flomāsteri un ņemta spalva, lai izbaudītu seno laiku rakstīšanas burvību...


Diena bija patiesi izdevusies. Mazie bija atguvuši spēkus,(es,protams, arī) un doma, ka mēs vienu dienu pārkāpām visus skolas likumus un paņēmām brīvu dienu bez nekāda nopietna iemesla, nelikās tik traka. Jo kas gan var būt labāks par mierīgi pavadītu dienu un nekur-neskriešanu.

Nākamo reizi pastāstīšu par mūsu braucienu pie jēriņiem!!

 Lai jauka diena!!

pirmdiena, 2012. gada 16. aprīlis

Waldorf krāsas

Pirms kāda laika mūsmājās nonāca Stockmar ūdens krāsas jeb Waldorfkrāsas. Sen biju tās uzcerējusi un beidzot saņēmos arī nopirkt. 
Jo Norvēģijā tās maksā aptuveni 28Ls iepakojums. Kurā ietilpst 6 krāsu toņi 20ml iepakojumā. 
No sākuma īsti nesapratu, ko lai dara ar tām mazām pudelītēm! Ne otu tā kārtīgi var ielikt iekšā, ne pagleznot. Bet tad atceroties Asniņa bērnudārza gleznošanas nodarbības, kurās šīs pašas krāsas tika pildītas mazos plastmasa trauciņos ar vāciņu, skola bija rokā! Iegādājos trauciņus (teikšu atklāti, aptiekā:) tos, kurus parasti izmanto citām vajadzībām,es izmantoju krāsu pildīšanai). Atjaucu pāris ml krāsas ar 15ml ūdens.

Kārtīgi sakratīju pirms lietošanas un gleznošana varēja sākties!

 Pat atjaucot ar ūdeni, krāsas nezaudēja savu spilgtumu un krāsu burvību. 
 Gustavs bija sajūsmā! Viņam ļoti patika, ka krāsas viegli klājas, jo atjauktas ar ūdeni tās bija šķidras, bet ne ūdeņainas. 
 Toņi vienkārši fantastiski! Liekas esam atklājuši mūsu ūdens krāsas. 
Jo krāsas ir ļoti košas, labi klājas un bērniem  patika darboties ar mazajiem trauciņiem. Galvenais ir mazo pamācīt, ka ik pēc katras jaunas krāsas paņemšanas, ir jāizmazgā otiņa un tā jānosusina. Tas ir gleznošanas process un nemazāk interesants. 
Krāsainu otrdienu!!! 

svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

sestdienas izklaides

Jau agrā sestdienas rītā, domas tā vien vedās doties kaut kur... Plāni miglā tīti, bet vajag:)
 Domāju, domāju, līdz beidzot iešāvās prata, jāiet skatīties varžu kurkuļi......khmmm, būs man laikam jāmaina bloga nosaukums, jo kārtīgai Dabas mammai jau tā kā vajadzētu zināt, kurā mēnesī tie kurkuļi ir redzami:). (ne jau divas nedēļas pēc oficiāla sniega nokušanas...:)

 Labi labi, sauciet mani par Kinderolu, kas no ārpuses ir brūna, bet iekša blonda no visām pusēm:) Un kas vēl notiek, kad to pārsteigumu atver....mjāā, 

Bet iemeslu vajadzēja un tāds neloģisks, arī atradās, atlika vienīgi salikt ceļa somas un doties ceļā...
Diena auksta, bet ļoti saulaina, īsti piemērota pavadīšanai pie dabas....

 Albertam jau likās ka mani vārdi ir attaisnojušies, bet nācās mazliet vilties, jo tās bija tikai ūdenszāles..
 Mums ar mērķi bija līdzi āmurs...hmm, kāpēc, ļoti vienkārši, saklausoties stāstus par dārgakmeņiem, kuri tika atrasti klintīs, lielam zēnam arī gribējās savu laimi izmēģināt. Un ja nu tur kāds spīdīgs akmens izkaļams....izdevās ar tikt pie interesantiem akmentiņiem, kas galvenais bija pašu izkalti!
Pasaku meža noslēpumainie tēli...un zēni:) 


 ceļā uz mājām, pa meža takām un akmeņiem. Starp kokiem un mošķīšiem. Varžu kurkuļus neatraduši, bet kārtīgi izstaigājušies, akmeņus izkaluši, Pasaku mežā pabijuši un desiņas cepuši.....
Lai rosīga un labam domām pilna iesākās šī nedēļa!!!

trešdiena, 2012. gada 11. aprīlis

tūristi

Pirms Lieldienām pie mums Ziemeļu zemē ciemojās ilgi gaidītie ciemiņi -  ome ar opi, jeb vīra vecāki. Jau nedēļu pirms tam ilgi domāju, kur lai ved un ko lai rāda!!!? Vai labāk kalnā kāpt, vai kādu vēsturisku pilsētu parādīt? Pie draugiem vest vai labāk makšķerēt? Iedomājieties, ka jums būtu jāuzņem ciemiņi, kuri nekad nav bijuši Latvijā, uz kurieni jūs viņus vestu un ko rādīt?
Varbūt....

....kādā alā ielīst , kur senāk tika rakti un atklāti lielie norvēģu dārgumi.....
 ....aizvest uz atklātiem ūdeņiem, kur beidzas klintis un sākas viena vienīga okeānu āre.....
 ...kā ar seno zvejnieku bodīti? (Te man pašai vairāk gribējās nokļūt, lai redzētu, kas tad aktuāls ir bijis zvejnieku ģimenei pirms 70 gadiem)....
 .....vai lai acis priecētu, skatoties uz cirku meistarēm kalnu aitām.....
 ....protams, kultūra un arhitektūra ir neatņemama sastāvdaļa....

 ...pie norvēģu radiniekiem aizbraukt (Gustava krustvecākiem), lai izbaudītu tradicionālo norvēģu virtuvi....
 ...izmakšķerēt kādu jūras brīnumu, labi, labi, mazo krabīti:)....
 ....vai paša acīm redzēt īstas Vikingu veltes.....
 ...un lai draugiem būtu ko civilizētāku parādīt, aizbraukt uz Bergen pilsētu, lai pie zvejnieku un tirgotaju mājām varētu kādu bildi uztaisīt...
 .....kalnā galā saelpoties svešo  kalna gaisu un tad jaunām domām un iedvesmu mesties pasakā......
 ......pie norvēģiem.... pasakā par Troļļiem..
Nogurums pamatīgs, bet iespaidi milzīgi....gaidīsim jūs atkal ciemos!!!!

Mūsu mājās turpinās lielā tīrīšana. Ziemas lietas liktas kastēs, mazgāti logi un kārtoti skapīši. Teikšu atklāti, tā nav mana mīļākā aizraušanās, bet prieks par padarīto, gan ir neizsakāms:)))

Lai jauka dieniņa!